Pirms Ziemassvētkiem “Simts Nami” bēniņos ielika grīdas latojumu. To pasūtījām ar domu, lai derētu arī kā pamats otrā stāva siltajai grīdai (otro stāvu šobrīd vēl nebūvēsim). Bet, pagaidām pats svarīgākais, ka beidzot pa bēniņiem varam arī staigāt un novietot mantas. Tā kā šie ir aukstie, nesiltinātie bēniņi, tad vienīgais mīnuss grīdas latojuma ierīkošanai ir tas, ka nākas noņemt daļu no 40 cm biezās vates, kas sabērta bēniņos, lai izolētu pirmā stāva griestu siltumu. Ja tā tiešām būs liela problēma siltuma saglabāšanai mājā, var jau vati sabērt atpkaļ virs latojuma un atstāt tikai nelielu laukumu staigāšanai.
- Comment
- Reblog
-
Subscribe
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
Ceļam koka māju! 
Žēl ka tā izdarījāt ar siltinājumu (kautgan šeit atbildību vairāk jāuzņemas celtniekiem), jo šādi tagad būs lielāki siltuma zudumi, plus sačakarēts iepriekš izdarītais labais darbs. Vajadzēja uzaudzēt kopnes biezumā uz tām uzskrūvējot 50x150mm brusu, vai tos pašus 2 kopā saskrūvētos collīgos dēļus un uz tiem tad klāt retināto dēļu klājumu. Šādi nebūtu nepieciešams ņemt nost pusi no siltinājuma.
te http://www.kalobuve.lv/projektu-galerija/ ir galerija ar to kā pirms beramās vates ieklāšanas tiek ierīkotas paaugstinātas laipas un tad tiek pūsta iekšā beramā vate 30-40cm biezumā.
Un ko tu piedāvā darīt ar tik paaugstinātu grīdu vēlāk, staigāt pa otro stāvu sakumpušam? Vai arī plēst nost un taisīt par jaunu, kad tiks ierīkots otrais stāvs?
Ja tā ir izbūvēta melnās grīdas pamatne, tad atliek vienīgi uzklāt būvkartonu un uzbērt atpakaļ uz tās noņemto siltinājumu.
Ja būvētu sev, tad pirmkārt saprastu cik liels ir “pēctam”, jo ar tiem pagaidu variantiem sanāk kā sanāk 🙂 Otrkārt, tā kā izbūvējot 2.stāvu tik un tā būs gan jādarbojas ar koku gan siltinājumu, tad nevis izbūvētu glabātuvi pa visu augšējo telpu, bet tikai tik cik vajag un pārējo telpu atstātu nenošūtu ar dēļiem, toties ar visu siltinājumu. Kad nobriestu būvēties tālāk, tad atliktu noņemt pacmit dēļus un nosrūvēt 6-7 šķerssijas.
Noņemtā vates kārta stāv turpat sabērta pažobelēs. kāda problēma sabērt to atpakaļ, iegūstot tos pašus 40 cm vates, kas bija pirms tam?
ne tikai var bet arī vajag, citādi viss siltināšanas darbs pa tukšo 🙂
Varam secināt , kad projektētājas vai būvnieks , kaut ko ir nolaidis greizi .Laimīgu Jauno gadu !
Tur nevajag būt ne projektētājam, ne būvniekam, lai saprastu, ka viss ir loģiski izdarīts – virsējā vate nekur nav zudusi (jā, bildē gan tās nav).
Vai nebija laiks jau ievākties? Ko sokas?
Sen jau bija laiks, bet Rīgas Ūdens neatļauj pieslēgt ūdeni un kanalizāciju, tur savs stāsts par atbildīgo izbūvētāju nolaidību.
Cik saņēmāt par memuāra rakstīšanu?
Kāds ir tavs īstais vārds un e-pasta adrese, skauģi?
Neņemat pierē šos skauģus. Vienmēr atradīsies kāds kurš ja ne kritizēs, tad vismaz mēģinās ko sliktu pateikt.
Nekādas skaudības! Kāpēc kautrējaties no tā ko darāt? Tas ir tikai pozitīvi ko darāt. Vienkārši ir labi zināms, ka mārketings sociālajos tīklos ir ļoti progresīvs un naudu nesošs. Man tīri praktiski interesēja cik orientējoši maksā sociālā tīkla īpašnieks (zinu, ka atkarīgs no apmeklējumu skaita), kā arī cik lielas atlaides var sarunāt no piegādātājiem un darbu veicējiem, ja par viņiem raksta memuārā? P.S. man pašam ir daudz lielāka un nopietnāka mājā, tā kā man nav iemesla skaudībai :).
Protams, ka mēs prasām atlaides, tāpat kā ikviens prasītu, un emuārs ir labs arguments. Mārketings sociālajos tīklos “ļoti naudu nesošs”? Smieklīgi.
Nekā smieklīga, bet viss protams atkarīgs no bloga satura un mērogiem, kā arī prasmes rakstīt un būt godīgam un atklātam!
http://boostblogtraffic.com/make-money-blogging/
“Godīgumu un atklātumu” sāksim ar to, ka tu ierakstīsi beidzot savu īsto e-pasta adresi vai vārdu, nevis turpināsi te ķengāties ik pa laikam. Ja jau esi uzcēlis savu “daudz lielāku un nopietnāku māju”, tad nelien blogā, kas ir domāta tiem, kuri vēl tikai plāno mājas celšanu. Labāk domā, kā nomaksāt savu “lielo un nopietno” kredītu.
Kurš te ķengājas? Manuprāt, tieši Jūs! Neredzu nepieciešamību norādīt savus datus, ja vēlos komunicēt tikai bloga ietvaros. Ja vēlētos savādāk, tad piezvanītu Jums pa telefonu. Mans īstais vārds ir Jānis! Atvainojos, ja nepamanīju, ka nedrīkstu šo blogu lasīt vai komentēt. Par to Jums vajadzētu izvietot paziņojumu ar lielākiem un sarkanākiem burtiem tādiem neprašām kā man. Bet kāpēc domājat, ka visi, kas ceļ māju to dara par “lielo un nopietno” kredītu kā Jūs?
Par to liek domāt tava lielīšanās ar “daudz lielāku un nopietnāku” māju, kas liek domāt, ka mūsējā ir “nenopietna”. Šo pārāk lielo un nopietno māju dēļ daudzi tagad ir Īrijā, kamēr skandināvi ar lielummāniju neslimo un ceļ optimāla lieluma mājas bez pārmērībām. Tieši tādēļ arī popularizējam mājas ideju, kas ir vienkārša, ātri uzceļama (Rīgas Ūdens čakarēšanās ir cits stāsts) un lēti un viegli ekspluatējama.
🙂 Kā zināms lielumam nav nozīmes, bet tikai gribēju Jūs nomierināt, ka nav pamata skaudībai. Kā arī ir daudz aspektu, ko no Jūsu izvēlētā varianta es sev nekad negribētu. Bez tam es nekad negribētu dzīvot plēves mājā. Cerams, ka Jums vismaz ir laba ventilācijas sistēma ar rekuperācijas iekārtu. Tiesa gan, par to vēl nekas nav blogā rakstīts. Bet par “lēti un viegli ekspluatējama” varēs spriest pēc gadiem 5-10.
Starp citu, kokamaja, kas Jūs esat, Mārtiņš vai Līga? Vai katru reizi kā sanāk, vai vēl kāds cits?
🙂
Nav pamata žēloties, ja komentētāji vēlas palikt anonīmi!
Jānis tu noteikti neesi, jo no pazīstamiem Jāņiem tādus kā tu nezinu. Un anonīmajiem savu vārdu nesaukšu. Par skaudību liecina nemitīgā ņemšanās ap šo blogu, kur it kā nevajadzētu būt nekādai interesei ik pa laikam skatīties, ja jau māja ir uzcelta, turklāt labāka. Par “plēves” māju – aizej apskaties kādu somu māju un paskaties, kurā vietā tad tā plēve tev traucēs – vai pa kādiem stūriem spraucas laukā, vai sienas no plēves vien taisītas, varbūt kājas aiz plēves lēveriem ķeras? Māja ir domāta ekspluatēšanai 100 gadus un nedomāju, ka šo 100 gadu laikā kāds to plēvi vispār redzēs. Kāda starpība, kas izmantots materiālos, ja māja pilda savu funkciju? Liekas, te tā pati pospadomju smadzeņu īpatnība nostrādā, kas liek visiem bliezt milzu mājas – kaut kas smadzenēs nedod miera, lai gan viss it kā būtu labi. Mazu nevar, ar plēvi – nevar! Vajag lielu un no blokiem!
Tas par Jāni man patīk 🙂 Pats anonīms, bet no citiem ko gaidi? Atgādina bērnību – “nē, saki tu pirmais” 🙂
Es jau neteicu, ka plēve redzama, bet karkasa mājām (tur no koka ir ļoti maz) tehnoloģija ir vienāda. Parasti Amerikā izvēlas kāršu namiņus, lai kārtējās dabas stihijas ātri uzcelt nākamo 🙂
Par koka dēlīšu apšuvumu arī liels prieks ir tikai pirmajā gadā, bet pēc tam sakās rūpīgs kopšanas darbs. Ko par to teiksiet?
Kur atbilde pēc būtības- kā risināts vēdināšanas jautājums? Citas lietas kā energoefektivitāte, mikroklimats, komforts?
Domā, problēmas ar komfortu mums būs? Ventilācijai lūkas ir ierīkotas telpās, kur var atļauties nedaudz arī vēsumam ieplūst, rekuperācijas iekārtā investēt negribēju, jo māja tāpat no energoefektivitātes viedokļa ir ļoti laba un tagad ieguldīt naudu, lai pēc tam atpelnītu pa eiro mēnesī, negribēju. Ja šis ir “kāršu namiņš”, tad parādi, kur kāds ir sabrucis. Es gan drīzāk varētu parādīt mūrētas ēkas, kas ir saplaisājušas vai sabrukušas. Un man nav saprotams “latvietis praktiskais”, kas mājas ārējo apdari izvēlas tikai domājot par to, vai būs rokas jāpakustina (vai meistariem jāsamaksā) – ja gribas koka, tad taisi koka un miers, pašam. Tādi “praktiskuma” elementi ik pa laikam Latvijā redzami, it kā māja būtu tikai būris, kurā siltumā un sausumā pārguļ, nevis dzīves vide, par kuru arī jāpriecājas.
Ne plēves daudzums (arī bloku mājā nepieciešama tvaika izolācija-plēve), ne bloka biezums, ne fasādes apdares veids nenosaka dzīves kvalitāti mājā. Katrai mājas būvniecības tehnoloģijai ir savi trūkumi un priekšrocība, stāsts ne par to. Galvenais, lai veselība turas, dzīvot prieks un pašiem patīk, būs labi. 🙂
Bez piespiedu ventilacijas vasaraas (un arii ziemaas) buus diskomforts. Otrajaa stavaa vispaar buus elle… Tapeec taa bija ljoti rupja kljuuda. Zinu jo pats gaaju pa to pasu tacinju liidz triis leemumiem: 1 izveeleejos 1staavu, bet nedaudz lielaaku un ruupiigaak izplaanotu projektu nekaa 2 stavu… Tagad saprotu ka tas bija ljoti pareizi…2. Izvelejos gaiss-udens SS nevis zeme-udens, kas ljaava ietaupiit (ss Viesmann maksaja 2800 eiro). Ierikoju ventilaciju ar rekuperatoru kas bija vitali svariigs lemums, jo bez taas vasaraas ir naave (vai no karstuma vai odiem)…
Aaa nu jaa veel izlemu neiet pa “simts namu” tacinju 🙂