Zemes siltumsūknis

IMG_3682Daži vārdi par izvēlēto siltumapgādes veidu – zemes siltumsūkni. Tā kā piemērots zemes laukums siltumsūkņa kolektora ierakšanai bija pieejams, turklāt, kas īpaši veiksmīgi, zemē ir augsts gruntsūdens līmenis, zemes siltumsūknis likās laba izvēle. Apmēram 100-150 m no mūsu mājas ir arī gāzes vads, tomēr rēķinājām, ka gāzes pievilkšana maksātu tikpat vai dārgāk par zemes siltumsūkņa uzstādīšanu, turklāt gāze šobrīd tiek piegādāta no tik neprognozējamas valsts kā Krievija. Apkuri ar cieto kurināmo noraidījām jau pašā sākumā, jo darba mums tāpat pietiek, lai vēl atrastu laiku katla kurināšanai un uzmanīšanai. Apkurinot ar granulām, mājā jāierīko arī speciāla apkurināta telpa, kurā glabāt granulas, tā ka tas arī sadārdzinātu mājas celtniecības izmaksas. IMG_3679

Mūsu izvēle bija Igaunijas ražotāja Gapsal siltumsūknis OKS8, par kuru sīkāka informācija atrodama SIA “Harmonija un enerģija” mājaslapā www.siltumsuknis.lv. Uzstādījām arī 250l siltā ūdens sildītāju, rēķinoties, ka vanna ir samērā liela tilpuma. Mūsu 113 kvm izmantojamajai platībai bija nepieciešams 400 m garš ārējais siltuma kolektors ar 400 l siltuma nesēja šķidruma. Aprēķins rādīja, ka gada laikā, lai nodrošinātu 20oC, siltumsūknis patērēs 7800 kWh enerģijas. Pēc janvāra-marta elektrības rādījumiem māja kopumā ir patērējusi 1665 kWh, turklāt janvārī betona grīda tika sevišķi intensīvi karsēta, lai izžāvētu no liekā mitruma pirms parketa ieklāšanas. Tātad var secināt, ka aprēķins atbilst reālajam elektrības patēriņam vai pat ir mazāks. Protams, gribētos redzēt enerģijas patēriņu aukstākā ziemā nekā šī. Tā kā siltumsūknis mēra nevis gaisa temperatūru, bet ienākošā siltuma nesēja temperatūru, tad sanāca tā, ka siltumsūknis sildīja māju vairāk nekā vajadzīgs, proti – lai uzturētu mājā 22oC temperatūru, siltumsūknis ziemā bija jāuzstāda uz 19oC, un līknes kalibrācija šo nobīdi īsti izlabot nespēja. Tas liecina, ka Somu māja ir energoefektīvāka nekā siltumsūknim aprēķināts. IMG_3693Šeit ir lasāms agrāks raksts par siltuma kolektora rakšanu: https://kokamaja.wordpress.com/2014/08/21/zemes-siltumsukna-kolektora-ieraksana/

Advertisements

18 Comments

  1. Apkurinot ar granulām, mājā jāierīko arī speciāla apkurināta telpa, kurā glabāt granulas, tā ka tas arī sadārdzinātu mājas celtniecības izmaksas.
    _________________________

    tiešām granulas ir jāglabā apkurinātā telpā?

    • granulu katls kopā ar tvertni granulām, karstā ūdens tvertni un visu apsaiti aizņem prakstiki visu 2x3metru telpu. pie tam telpā neko vairāk par katlu neieliksi, jo pelnu tīrīšana un katla apkope ir putekļaina. Par to vai granulas ir vai nav vērts turēt siltā telpā – praksē granulas tiek sagādātas hermētiskos maisos kas iepakoti uz paletēm. Lai nav pēc katra maisa jāiet uz šķūnīti (īpaši ziemā vai lietū), tad noteiktu daļu *parasti vienu uzlādi*) ar granulām tur turpat blakus granulu katlam, tā arī nodrošinot granulu neizsalšanu.
      Ja var nodrošināt ka granulu maisi ir hermētiski, tos teorētiski var glabāt kaut uz ielas, jo galvenais nosacījums lai pie granulām netiek klāt lieks mitrums.

  2. tie sarēķinātie 7800kWh ir no elektrības tīkla vai siltumsūkņa saražotais siltums? Izklausās kautkā baigi daudz ja tā ir tīri elektrība….
    Kāds tad iekārtai ir plānotais COP?

      • Baisi daudz… pat ja pieņem ka karstais ūdens 4m3 mēnesī, tas uz gadu apēdīs 2500kWh siltuma, jeb 1000kWh elektrības (pie lietderības koeficenta 2.5 – jo jākurina līdz 60grādiem).
        tātad uz apkuri paliek 6800kWh elektrības, pie lietderības koeficenta 4, sanāk siltumsūknis saražos 27200kWh siltuma.
        Izdalot to uz jūsu dzīvojamo platību 110m2 sanāk situma zudumi 247kWh/m2 gadā – tik slikta rādītāja nav pat blokmājām.

        Es drīzāk sliektos uz to ka gadā būtu jābūt ne vairāk par 3000kWh elektrības uz apkuri (12000kWh siltumenerģijas), citādi jāmeklē kur vaina.

        Vai arī kautkas ciparos/aprēķinos tomēr ir citādi …?

      • Nemācēšu komentēt šos aprēķinus. Bet teorētiski aprēķinātais elektrības patēriņš ņem vērā energoefektivitātes sertifikātu, kas mūsu mājai ir uztaisīts aizdomīgi slikts – sanāk, ka mūsu mājai būtu jāskaitās NESILTINĀTO māju kategorijā. Nezinu, ko tas āpsis ir saputrojis, bet māja lieliski uztur siltumu.

  3. Lasot šo (un līdzīgus) aizvien vairāk pārliecinos par savu izvēli.
    1. ārprāta cipars ir 1250 €/y
    2. pagalms sačakarēts – nevienu koku / krūmu virs siltummaiņa nedrīkst. Liels risks, ka tās caurules sačakarēsies un būs jāpārrok….
    ==========
    Man ir pilnībā automatizēts malkas gāzģenerātors. Maksāju 10 €/m par automātikas apēsto elektrību un 1 reizi 3 dienās piekrauju katlu ar malku. Zimā krauju pilnu 170 L kurtuvi, tagad lieku ~ 50 %. Man ir 180 m^2 māja ar 7 cilvēciņiem kuri īsti nenojauš karstā ūdens vērtību un tecina to uz nebēdu 🙂

    • 1. Kā tu izrēķināji skaitli 1250 EUR/gadā?
      2. Kolektors ir gana dziļi, virs tā var stādīt gan krūmus, gan augļu kokus, neviens nevienam netraucē. Lielie koki mums zemei gar malām jau pietiek, tos mēs tāpat nestādīsim, gribas arī kādu saules staru tomēr.
      Apsveicu, ja malkas sanešana un kraušana desmit reizes mēnesī, malkas gādāšana. glabāšana un gruži nerada apgrūtinājumu. Mums augstāk minētie nebūtu iespējami, jo knapi pietiek laika un enerģijas citiem mājas darbiem.

      • 1. 7800 KW = 1250 €, ja nu es neko nejaucu 🙂
        2. man tādi pieredzējuši SS ierīkotāji kategoriski pateica, ka nekādi koki / krūmi virs ārējā kontūra. Viņi nedod nekādas garantijas, ja kas lielāks par flokšiem būs virs kontūra. + arī tie augi diezgan sliktu jūtoties virs kontūra, tomēr jūtams tas aukstums

        =========
        Vakar intereses pēc uzņēmu laiku, cik man prasa siltuma nodrošināsana. Man malkas sakraušana & iekurināšana prasija precīzi 11 minūtes. X 10 X 12 mēneši = 1320 minūtes gadā es notērēju kurinot. Pret profesionālo dzīvi salīdzinoties: gadā ir 120.000 darba laika minūtes. Lai atļautos dzīt SS man, nu labi – kaut 1500 minūtēs, būtu jāvar nopelnīt 1000 € (starpība starp SS un malku). Jeb citiem vārdiem sakot, ja mana alga ir vismaz 6500 € mēnesī, tad būtu vērts tās 11 minūtes nosēdēt darbā nekā notērēt to laiku kā kuriķim. Nu man diemžēl ir jākurina …. 🙂

  4. 7800 kWh bija aprēķinātais patēriņš, bet reāli, kā jau aprakstīju, ir mazāk. Nākamajos 6 mēnešos pavisam noteikti būs ievērojami zemāks patēriņš nekā gada pirmajos trīs mēnešos vidējais. Augļu kociņus es tāpat stādu pa pagalma malām (man ir kvadrāta formas iekšpagalms), vidus paliek futbolam un saules ķeršanai. Gar malām kolektora nav. Bet to man SS boss teica, ka varu stādīt arī ābeles u.tml. nelielus kokus virs kolektora. Ko man nemaz nevajag. Runājot par malku, vēl jau tā ir arī jāsagādā, nedod Dievs, pašam jāsaskalda, jāuzceļ šķūnis, jāsakrāmē šķūnī, jāiztīra pagalms no drazām. Bet nu nav vērts strīdēties, katram ir savi apsvērumi un pa savam iekārtota māja, lai savs risinājums liktos vislabākais.

    • Nu tas tā diezgan optimistisks pieņēmums, ka otrajā kvartālā el. patēriņš kritīsies. Ja gada sākumā telpu uzsildijāt un turējāt 19 grādus, tad tagad ir jātur 22 grādi. Un gada sākums bija diezgan silts. Un liels tērētājs būs siltais ūdens, kuru pirmajā kvartālā netecinājāt… Man arī celtniecība gāja līdzīgos grafikos un redzu, ka siltais ūdens izēd aķīti diezgan strauji. Lab, man ir vairāk cilvēku saimniecībā un mazie nepiegriež lielu vērību kas dušā notiek – viņi var mierīgi padziedāt dušā, kamēr siltais gāžas aumaļām 🙂 Ņemot vērā visu to, man kurināšanas grafiks baigi nemainas. Tāpēc izsaku pieņēmumu, ka jums arī otrais kvartāls būs +/- tāds pats kā pirmais. Tad trešajā būs mazāk, bet ceturtajā – vairāk.

      Man savukārt vienalga ko sīkie notecina, jo man viss saorganizēts tā, ka [bezmaksas] malka pati sanāk mājā, man tikai jāiekrauj katlā 🙂 Kas citam pārpalikums, tas man izejviela siltuma ražošanai 🙂

      Un pat ja būtu jāzāģē un jāskalda. Nepieciešamo gada apjomu divatā mēs varam samaukt šķilās dienas laikā. Mežmalā. Lai uz māju būtu jāved tīra malka, bez skaidām un sūnām

  5. Pingback: Zemes siltumsūkņa kolektora ierakšana | Ceļam koka māju!

  6. Nav vērts diskutēt ar cietā kurināmā aizstāvjiem. Ja pats jūtas apmierināts, tad tas ir galvenais rādītājs. Iedot vēl cirvi katram gadījumam, zāģi divroci un varam atgriezties viduslaikos. Ā, pilnai laimei škēpu un ādas. Galva jau nav priekš domāšanas, lai izmantotu mūsdienu tehnoloģijas un to radītās priekšrocības :). Man piemēram po, vienkārši po, ja man katru otro vakaru jāurķējas pa pelniem un jāpārkrauj tonnām granulu no iegādes vieta līdz mājas apkures katlam. Es to laiku labāk pavadu sev patīkamākā nodarbē.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s