Apkures izmaksas Somu mājai ar zemes siltumsūkni

Ir pienākusi 2016. gada pēdējā diena, esmu nolasījis pēdējo šī gada elektrības skaitītāja rādījumu un esmu gatavs dalīties ar datiem, kas droši vien interesēs daudzus – kādas ir apkures izmaksas Somu mājai un zemes siltumsūknim. Esmu apkopojis datus gan par 2015., gan 2016. gadu. Vispirms uzrakstīšu mājas un apkures raksturojumu, lai ir skaidrs, par ko ir runa.

Šī ir rūpnieciski izgatavota koka karkasa vienstāva māja, kuras platība, ieskaitot starpsienas, ir 118 kvm, bet tīrā grīdas platība 113 kvm. Griesti siltināti ar beramo vati, virs kuras ir aukstie bēniņi. Ventilācija pasīvā. Apsildīšana ar silto grīdu. Grīdu klāj trīsslāņu koka parkets. Apkures iekārta ir Gapsal OKS 8 siltumsūknis, kura apkures jauda ir 8 kW. Zemes siltums tiek iegūts no pagalmā 1,3 m dziļumā ieraktā zemes siltuma kolektora, kura kopējais garums ir 400 m. Būtiski piebilst, ka savā mājā uzturam ļoti augstu temperatūru: 24ºC (salīdzinājumam: ēkas energoefektivitāte tiek aprēķināta, pieņemot, ka ēkā uzturēs 18ºC, tātad mūsu apkures patēriņa datus nebūtu korekti salīdzināt ar aprēķināto energoefektivitātes sertifikātā).

Esmu aprēķinājis, ka mēnesī, neskaitot apkuri, par visām pārējām sadzīves iekārtām, tai skaitā karstā ūdens uzsildīšanu, mūsu ģimene patērē ap 200 kWh. Tādēļ zemes siltumsūkņa patērēto elektroenerģiju aprēķināju, no kopējā mēneša patēriņa atņemot 200 kWh. Rezultāti ir apkopoti šajā grafikā:

apkure_2016

Tā kā siltumsīknis ir ieregulēts tā, ka ieslēdzas, kad ārā ir zem 17ºC, siltumsūknis nedaudz ir darbojies arī jūnija un augusta naktīs, iespējams, pavisam īsu brīdi arī jūlijā. Apkuri vasarā var arī pavisam atslēgt, bet mēs to nebijām izdarījuši.

Kā jau raksta sākumā minēju, mums ir dati arī par apkuri 2015. gadā, tomēr nav informācijas par ikmēneša patēriņu, vienīgi gada kopējais elektroenerģijas patēriņš, no kura var atrēķināt sadzīves tehnikas patērēto elektroenerģiju. Tātad 2015. gadā apkures patēriņš bija 2970 kWh, bet 2016. gadā – 2936 kWh. Tātad varam aprēķināt, cik vidēji gadā maksājam par apkuri. Ja elektroenerģijas kopējā cena, ieskaitot visus obligātos maksājumus un PVN, ir 0,17 EUR/kWh, tad kopējā par apkuri iztērētā elektroenerģijas maksa ir 500 EUR/gadā. Manuprāt, ļoti adekvāta cena, ņemot vērā, ka mājā tiek uzturēta tik augsta temperatūra.

Faktori, kas konkrēti mūsu mājas gadījumā pasliktina energoefektivitāti:

  1. Jau minētā 24ºC temperatūra mājā, kas, godīgi sakot, nav īsti draudzīga siltumsūknim – tam nākas patērēt papildus elektroenerģiju, lai šādu temperatūru nodrošinātu. Uzturot zemāku temperatūru, zemes siltums tiktu daudz, daudz efektīvāk izmantots. Tomēr mūsu mājā dzīvo siltummīle, kas šādu variantu izslēdz 🙂
  2. Griestu siltinājums – pēc projekta bēniņos jābut ieklātiem 40 cm beramās vates, tomēr 50 kvm bēniņu platības klāj latojums, kas samazina vates biezumu līdz, ja nemaldos, 25 cm. Tātad, ja vēlamies pilnīgu energoefektivitāti siltinājumam, virs bēniņu grīdas latojuma būtu jāuzber papildus vate.
  3. Energoaudits ar termokameru (kas kopumā mūsu mājai bija ļoti labs) uzrādīja, ka siltums galvenokārt noplūst pa bēniņu lūku un dažās vietās gar ārdurvīm. Tātad varam nosiltināt bēniņu lūku, kā arī pieregulēt abas ārdurvis, lai tās ciešāk piekļautos stenderēm, neveidojot spraugas.
  4. Iespējams, labs risinājums būtu bijis arī ierīkot rekuperācijas ventilācijas sistēmu pasīvās ventilācijas vietā – rekuperācijas sistēma aktīvi apmaina āra gaisu ar iekštelpu gaisu, tomēr šajā procesā atgūstot siltumenerģiju no izplūstošā iekštelpu gaisa, sasildot ienākošo auksto gaisu. Liekas, tagad to pārtaisīt būtu par vēlu. Šobrīd diezgan bieži vēdinām telpas, atverot terases durvis uz pāris minūtēm, kas, dabiski, liek zaudēt siltumu.

(LABOTA RINDKOPA) Internetā atrodamas salīdzinājuma tabulas, kuras parāda, ka zemes siltumsūkņa/siltās grīdas apkure nodrošina 4,4 reizes efektīvāku apkures energopatēriņu nekā apkure ar elektrību. Salīdzinot ar populāro dabasgāzes apkuri, zemes siltumsūknis/siltās grīdes apkure ir 2,7 reizes lētāka. Tomēr tas ir spēkā tad, kad mājas temperatūru uztur minimālu. Mēs sildām māju līdz 24ºC, kas nozīmē elektroenerģijas papildus patēriņu. Pēc komentāriem spriežot, mūsu elektrības patēriņš par apkuri ir mazāks nekā mājās, kas apkurinātas ar dabasgāzi, tomēr atšķirība nav vis 2,7 reizes – tas tāpēc, ka mājā tiek uzturēta ļoti augsta temperatūra, kas nav tā optimālākā zemes siltuma izmantošana). Tomēr ir skaidrs, ka sākotnējais it kā lielais naudas ieguldījums zemes siltumsūkņa ierīkošanā ar gadiem atpelnās kā ievērojams enerģijas ietaupījums.

Advertisements

12 Comments

  1. Par gāzes dārdzību īsti nebūs taisnība – konkrēts piemērs – 115m2 koka paneļu vienstāva māja (līdzīga somu tipa mājām). Vidējā temp ~ 20-21C, lielākajā telpā siltā grīda, istabās radiatori (ar automātiski regulējamām termogalvām). 2016.gada gāzes patēriņš apkurei un siltā ūdens sildīšanai boilerim 1430m3 jeb pēc 2016.gada cenām 575 EUR. Jāpiezīmē, ka māja atrodas ārpus Rīgas, vietā, kur ziemā temperatūra caurmērā ir zemākā kā Rīgā. Protams, ierīkošanas izmaksām ir nozīme, jo mūsu gadījumā gāzes ievads jau bija zemesgabalā.

  2. 2stāvu koka karkasa 240m2 apkurinamie (22-23c, radiatori ar termo galvām un siltās grīdas ar relejiem, siltais ūdens – parastais kombinētais gāzes katls ar āra devēju). 2016.gāzes rēķins 1165eur

  3. Labs rezultāts 4,4EUR/m2 gadā par apkuri.

    Man viens stāvs uz 154m2 – 1480m3 gāzes notērēts (590EUR) – gan apkurei gan karstajam ūdenim, gan siltām grīdām WC vasarā. Karstā ūdens uzsildīšana notērē kautkur 30m3 gāzes, pārējais ir apkure un vasarā siltās grīdas, tas nozīmē, ka apkure ir 1120m3 gāzes vai 440eur gadā jeb 2,86 EUR/m2

  4. 8 kW ir apkures jauda – tas ir saražotais siltums. 1,2 kW stundā var patērēt kompresors, kas strādā periodiski, un viens jeb abi cirkulācijas sūkņi. Vispār kompresora patērējamā jauda šim modelim ir 1,82 kW (apkures 8,45) kam klāt nāk cirkulācijas sūkņu patēriņš, kas ir mainīgs. Jāņem vērā, ka gāzes u.c apkurei tāpat ir elektrības patēriņš uz cirkulācijas nodrošināšanu.

  5. Sveiki! Šķiet, ka agrāk lasīju Jūsu pieredzi ar Simts Namiem (ne to pozitīvāko). Vairs nevaru atrast to ierakstu. Vai esmu ko sajaucis, vai ieraksts tiešām ir zudis? Varbūt varat padalīties ar pieredzi?

  6. Sveiki! Es arī tagad domāju par apjures veidu 95m2 Somu mājai – granulu katlu vai zemes (vai gaisaūdens) ss. Cik bieži jūs kurinājāt krāsni ziemā?
    Es pagaidām neesmu paredzējis krāsni, līdz ar to būtu vai nu tikai ss vai tikai granulu katls.

    • Krāsni gandrīz nekurinājām, tikai dažas reizes, bet ne siltuma nolūkos. Siltumsūknis ar elektrību piesilda pietiekami (bet zemes siltums dod iespēju elektrību ļoti ieekonomēt, kas iznākumā dod zemas izmaksas par siltumu), papildus krāsns nav nepieciešama. Krāsni iebūvējām skaistumam.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s