Apkures izmaksas 2017. gadā

Arī 2017. gadā esmu cītīgi pētījis elektrības izmaksas par apkuri, turklāt mainot dažus kritērijus. Gada sākumā pieslēdzu siltumsūknim 3 fāzu skaitītāju (veco, padomju, “Latgalītē” par 5 EUR jaunu nopirku), lai redzētu, cik tiek patērēta elektrība par ūdens uzsildīšanu un apkuri. Lai noteiktu, cik tiek tērēts tikai par ūdens uzsildīšanu, jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī apkure tika atslēgta VISPĀR (lai gan to neiesaka darīt, labāk, lai šķidrumi kaut nedaudz pacirkulē siltajās grīdās un siltumsūknī). Jūlijā atslēdzu arī recirkulāciju, kas mums darbojas ar programmējamo taimeri 20 reizes dienā (svarīgākajos diennakts laikos) uz 3 minūtēm. Redzēju, ka izmaksas par silto ūdeni samazinās, tomēr recirkulācijas dēļ, ja tā darbojas tikai pa retam, nekāds lielais elektrības patēriņa pieaugums nav. Kādus 5,60 EUR vairāk mēnesī notērēju. Katrā ziņā vasaras mēnešos uzzināju precīzi, cik siltumsūknis notērē elektrību par boilera apsildīšanu (5 kWh/dienā), tādējādi pārējā gada laikā zinu, cik norēķināt nost siltumsūkņa elektrības skaitītājam, lai zinātu, cik precīzi ir notērēts par elektrību mājas apkurei.

Bet nu pie grafikiem. Sākumā visa elektrības patēriņa grafiks, kur zilais stabiņš ir ar apkuri un siltumu nesaistītā elektrība, sarkanais stabiņš ir karstais ūdens (četros vasaras mēnešis precīzi, pārējos mēnešos teorētiski tikpat), bet zaļais stabiņš – elektrība par mājas apkuri ar zemes siltumu.

El-2017-visa.jpeg

Lai precīzāk redzētu apkures patēriņu, tas pats atsevišķā grafikā tikai par apkuri:

El-2017-apkure-kWh

Gada laikā patērētas 1966 kWh, kas ir par trešdaļu jeb 33% mazāk nekā iepriekšējā gadā! Samazinot mājas apkures temperatūru par ~1,5 grādiem, ietaupītas 1000 kWh gadā! Efektīvāk izmantots ZEMES siltums, mazāk tērējot elektrības siltumu.

Un galu galā sarēķināju arī, cik maksāju par apkuri (0.17 EUR/kWh, ieskaitot obligāto iepirkuma komponenti un citus maksājumus):

El-2017-apkure-EUR

Novembris un decembris šogad bija tiešām silts, kā arī, atšķirībā no iepriekšējā gada, nedaudz samazināju vēlamo mājas temperatūru – no 23,5 grādiem uz 22 grādiem (ko kontrolēju ar diviem istabas termometriem). Vismaz gada otrajā pusē 22oC tika stingri ievēroti. Galu galā pats svarīgākais secinājums: Gada laikā elektrība šajā mājā, ar šo zemes siltumsūkni izmaksāja 334 EUR!

Esmu apmierināts! Somu māja ir bijusi laba izvēle un Gapsal OKS siltumsūknis tāpat!

Laimīgu Jauno Gadu! Lai visi labie plāni piepildās!

Advertisements

18 Comments

  1. Ar apkuri nesaistītais patēriņš man ir lielāks, bet apkurei un siltajam ūdenim man skaitļi ir praktiski identiski taviem. Man gan ir 180 m2 māja (gāzbetons 40cm, papildus nesiltināts) un nopirkts lietots siltumsūknis (6KW Nibe). Temperatūra arī ir 22.5 C
    Es gan biju domājis, ka tai somu mājai vajadzēja būt “siltākai”.

  2. Pingback: Latvijas blogāres apskats #106 (25.12.-31.12.). – BALTAIS RUNCIS

      • Jā, es piemirsu. Man ar sievu līdzīgas diskusijas, tikai man izdevās kompromiss pie 21 max. 🙂

        Cits jautājums – kāda temperatūra tiek iestatīta uz nakti?
        Man šobrīd ir 21, kad cilvēki mājās, un 19 pa dienu, un arī naktī…
        Naktī ir kārdinājums likt pat 18, bet nav pārliecības, ka sanāk ekonomija, jo no rīta atkal pacelt 3 grādus varētu būt energoietilpīgi. It sevišķi, ja ņem vērā, ka no rīta tikai stunda un visi ir prom un darbu un bērnudārzu. Dēļ stundas celt 3 grādus ir garām…

        Varbūt pareizāk ir vispār nelaist zem 20?

  3. Vai ir kāds aprēķins, cik gados atmaksāsies siltumsūknis. Mani atbaida dzirdētais par siltumsūkņa augstajām ekspluatācijas izmaksām un pašas izmaksas, jo šķiet pēc 10 – 20 gadiem sūknis ir jāmaina. Vai arī šādā variantā izvēlētais apkures veids atmaksājas?

    • Mūsu gadījumā gāzes vads būtu jāpievelk 100m, kas izmaksātu tikpat, cik zemes siltumsūknis, neskaitot pašu gāzes katlu vēl. Izbūvēt speciālu siltu telpu granulām arī kaut ko maksā. Ar malku kurināt – prasa darbu un laiku plus saimniecības telpa ir netīra (kamēr mēs to izmantojam veļas mazgāšanai, šāvēšanai, gludināšanai, viss ir tīrs). Mūsu gadījumā atmaksājas.

    • Jums rāda konkrētu dzīvu piemēru ar izmaksām, bet jūs “esmu dzirdējusi”. Ja māja ir labi siltināta un sistēma uzbūvēta pareizi tad zemes siltumzūknis ir tikpat ētri kā centrālapkure vai gāzes – tā vienkārši strādā un viss. un neko daudz nemaksā

  4. Liveko no Līvas grupas ar 110 m2 platību,gaiss-ūdens siltumsuknis,visur siltās grīdas, karstais ūdens, spices sūknis, kompresors kanalizācijai un visi pārējie elektrības patērētāji ko ļaudis lieto mājās izmaksā. 1151 eiro gadā. Vidējā temperatūra mājās 22-24 grādu.

      • Patiesībā trokšņa līmenis ir ļoti atkarīgs no gaisa mitruma. Ja ārā snieg slapjš sniegs, tad atkausēšanas režīmā ir kkada šņākoņa. Iesākumā,protams,bija diskomforts no skaņām, bet tā kā viņš atrodas pie ieejas un tur neviens neguļ, tad nav tik traki. Dažiem esot uzstādīts pie guļamistabas loga…
        Bet visādi citādi jau nebija daudz variantu. Gāze nav pieejama,zemes siltumsuknis 10-12 izmaksātu ar montāžām utt. Centrālapkures kamīns ar kurtuvi, apsaisti +3000 eiro, ja paņem smuku kurtuvi,bet viesistabu pārvērst par kurinātavu nebija doma. Gaiss ūdens izmaksāja 4.4 eiro. Attiecīgi nebija daudz jādomā. Jārēķina,ka viņš bez lieliem remontiem kalpos savus 10 gadus. Pēc 10 gadiem domaju,ka energoefektivitātes rādītāji šim modelim būs kā Saratov ledusskapim. Pieļauju domu, ka izdevīgāk būs uzstādīt jaunu iekārtu,ja esošā aizies pie dieviem….
        Un ko būtu izvēlējies Tu??

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s