Apkures izdevumi pēc 2. stāva izbūves un elektrības izdevumi pēc rekuperācijas ierīkošanas

Kā jau redzat agrākajos šī bloga rakstos, 2018. gada sākumā mājai pievienojās divas “ekstras”:

  1. Aukstais bēniņu stāvs tika pārbūvēts par siltinātu mansarda stāvu ar logiem un silto grīdu papildus 50 kvm platībā.
  2. Visā mājā (gan 1. stāvā, gan mansarda stāvā) tika ierīkota centralizēta rekuperācijas vēdināšanas sistēma.

Kas man likās interesanti – paskatīties, kā mainās apkures izmaksas pēc šīm abām izmaiņām. Salīdzinājumam izvēlējos 2017. un 2019. gadu, izlaižot 2018. gadu, kurā notika izbūves darbi, līdz ar to tajā nav objektīvu skaitļu par apkuri, jo bija siltuma zudumi bēniņu būvdarbu laikā. Apkures izmaksas, bez šaubām, tika prognozētas lielākas, jo gan pieaug apsildāmo telpu platība par 46%, gan arī aktīvā vēdināšana atvēsina telpas, kas ir papildus jāsilda. Protams, rekuperācijas sistēmas ideja ir atgūt izplūstošā gaisa siltumu, tomēr jebkurā gadījumā ienākošais gaiss vienalga ir vēsāks nekā iekštelpu gaiss un ir jāpiesilda.

Zemāk pievienoju 2017. un 2019. gada enerģijas patēriņa grafikus – zilā krāsā ar apkuri un silto ūdeni nesaistītā elektroenerģija, sarkanā krāsā siltā ūdens sildīšana (tā ir vairāk teorētiska un saglabājas nemainīga abos gados), zaļā krāsā apkure.

El-2017-visa

El-2019-visa

Pieauguši zilie stabiņi (ar siltumu nesaistītā elektrība) un zaļie stabiņi (apkure). Ar siltumu nesaistītā elektrība pieaugusi rekuperācijas iekārtas darbināšanas dēļ. Savukārt apkures izmaksas augušas palielinātās mājas platības dēļ. Ar siltumu nesaistītais elektrības patēriņš audzis par 20% (2017.g. 1696 kWh, 2019.g. 2041 kWh) – tas ir uz rekuperācijas sistēmas darbināšanas rēķina (tā darbojas visu laiku ar 30% jaudu). Savukārt apkures izmaksas augušas par 36% (2017.g. 1966 kWh, 2019.g. 2681 kWh), kas aptuveni arī būtu gaidāms, palielinot telpu platību no 113 uz 165 kvm (t.i., par 46%) un ņemot vērā, ka mansarda stāvā ir zemāki griesti, tātad gaisa kubatūra pieaug mazāk nekā grīdas platība.

No elektrības patēriņa starpības var spriest, ka rekuperācijas ventilācijas darbināšana ar 30% jaudu gadā ir papildus prasījusi 345kWh elektroenerģiju. Ja pieņem, ka 1 kWh izmaksā 0.17 EUR, tad gadā visas mājas pastāvīga ventilācija patērējusi 58,65 EUR jeb 4,89 EUR/mēnesī.

Secinājums ir tāds, ka otrā stāva izbūve ir bijusi kvalitatīva (to veica “Simts nami”), jo energoefektivitāte saglabājas līdzšinējā. Kā arī tas, ka par aktīvo ventilēšanas sistēmu nākas nedaudz piemaksāt elektrības rēķinā, tiesa gan – no rekuperācijas atgūstam arī kādu daļiņu siltuma.

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s