Kā Rīgas Dome ar mežonīgo zāli cīnījās

Vakar, 21. jūnijā beidzot ieradās brigāde, kas pļāva zāli pie mūsu ielas. Diemžēl, tuvāk augstskolai “Turība” Rīgas Dome tomēr nolēmusi audzēt suņuburkšķus. Jāpiebilst, ka par abām šīm vietām biju informējis Rīgas Pašvaldības policiju, kas sastādīja divus administratīvā pārkāpuma protokolus. Rīgas Pašvaldības policijai, starp citu, var ziņot, izmantojot ļoti ērtu telefona aplikāciju:

Android aplikācija

Apple aplikācija

DSC_3791

Mūsu ielā zāli pļāva vairāku cilvēku brigāde. Grāvi (Latvijas Dzelzceļa teritorija) pļāva ar trimeri, pusotrmetrīgo zāli (pašvaldības zeme) ar pļaujmašīnas traktoriņu.

DSC_3775

Tomēr, vēlāk apskatot pļauto teritoriju, izrādījās, ka pļaujmašīna lielu daļu zāles ir tikai nobraukājusi, atstājot vidēji 40 cm garus nenopļautus nezāļu stiebrus, tātad zāle būtībā NAV nopļauta, jo nav īsāka par 20 cm. Ja zāli pļautu laikus, kad tā ir maksimāli 20 cm gara, pļaujmašīna ar darbu tiktu galā, bet tagad teritorija ir vienkārši aizlaista. Zemāk video var redzēt, kā izskatās “nopļautā” zāle, kas būtībā ar steigu būtu jāpļauj vēlreiz.

Turklāt nopļautā zāle ir atstāta turpat, lai gan pašvadības saistošie noteikumi nosaka, ka bioloģiski noārdāmais materiāls (lapas, zāle) ir jāsavāc.

DSC_3790

DSC_3784

Ja pareizi saprotu, kamēr Rīgas Dome nebūs tikusi galā pati ar saviem pārkāpumiem, neviens Rīgas iedzīvotājs sodanaudu par līdzīgiem pārkāpumiem privātās teritorijās nesaņems. Ja tomēr Dome soda cilvēkus par pārkāpumiem, ko pati atļaujas ignorēt, rakstiet sūdzību Rīgas Domei un N. Ušakovam ar atsauci uz šajā blogā publicētajiem rakstiem. Šeit saite uz iepriekšējo rakstu, kurā publicēju sūdzību N. Ušakovam.

Atklāta sūdzība Nilam Ušakovam par regulāri nenopļautu zāli 120 cm garumā

SaveSave

Atklāta sūdzība Nilam Ušakovam par regulāri nenopļautu zāli 120 cm garumā

Nilam Ušakovam

Rīgas Dome

Rātslaukums 1, LV-1539

 

Kopijas:

Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija

Eduarda Smiļģa iela 46

Rīga LV-1002

 

SIA “Biznesa augstskola Turība”

Graudu iela 68, Rīga, LV – 1058

 

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”

Gogoļa iela 3

Rīga LV – 1547

 

Mārtiņa Kāļa

XX ielā XX

Rīga LV-10XX

sūdzība.

A. god. Nila Ušakova k-gs!

2013.g. vasarā mūsu ģimene iegādājās zemes īpašumu XX ielā XX, bet mūsu radinieku ģimene blakus gabalu YY ielā YY. Zeme pirms tam piederēja DnB bankai, kas to nebija kopusi. Jau pāris nedēļas pēc zemes iegādes gan mēs, gan kaimiņi saņēmām paziņojumu par naudas soda piemērošanu, jo zāle zemesgabalos pārsniedz pieļaujamo garumu – 20 cm, un uzaicinājumu ierasties uz pārrunām Pārdaugavas izpilddirekcijā darba laikā. Zāli nopļāvu un, kavējot savu darbu, uz pārrunām ierados un panācu, ka soda nauda man nav jāmaksā. Savukārt kaimiņi bija ārpus valsts, uz pārrunām nevarēja ierasties un samaksāja naudassodu.

Tomēr es ievēroju, ka Rīgas Domei piederošajā zemesgabalā gar XX ielu arī zāles augstums regulāri stipri pārsniedz 20 cm – to novēroju gan 2013., gan 2014., gan 2015. gadā, tādēļ, kad līdzīga situācija atkārtojās arī 2016. gadā, es rakstīju sūdzību Twitter, adresējot to @RigasDome un @VAS_LDz (Latvijas Dzelzceļš, jo arī tā gruntsgabalu, acīmredzot, uz līguma pamata, vienmēr nopļauj Rīgas Dome). Zemāk 2016. gada sarakste:

 

Mārtiņš Kālis‏ ‪@Martins_Kalis 22 May 2016

. ‪@RigasDome Jums būs sods par pus metru garu nātru audzēšanu ielas malā pretim XX ielai XX? Tuvāk sliedēm ‪@VAS_LDz ‪pic.twitter.com/eIV5CoCxNX

DSC_0628

 

Rīga.lv

‪@RigasDome 23 May 2016

Replying to ‪‪@Martins_Kalis ‪‪@VAS_LDz

Sveiki, lūgsim Administratīvo inspekciju šo vietu pārbaudīt.

 

Mārtiņš Kālis‏ ‪@Martins_Kalis 1 Jun 2016

. ‪@RigasDome Jūsu zāle pie XX ielas XX jau ~85cm, kad pirms 10d ziņoju, bija 50cm. Naudassodu kādam uzlikāt vismaz?

DSC_0709

 

Rīga.lv

‪@RigasDome 2 Jun 2016

Replying to ‪‪@Martins_Kalis

Sveiki, līdz 10.06. zāle tiks nopļauta.

 

Mārtiņš Kālis‏ ‪@Martins_Kalis 9 Jun 2016

. ‪@RigasDome solīja līdz 10.06 nopļaut zāli XX ielā, kas h=120cm briedina sēklas. Rīt termiņš! ‪@nilsusakovs

DSC_0864-2

 

Rīga.lv

‪@RigasDome 10 Jun 2016

Replying to ‪‪@Martins_Kalis ‪‪@nilsusakovs

Diemžēl tehnisku iemeslu dēļ tas tiešām nav izdarīts. Atvainojamies. Līdz nākamās nedēļas sākumam zāli nopļaus.

 

Mārtiņš Kālis‏ ‪@Martins_Kalis 9 Jun 2016

Kad ‪@RigasDome un ‪@nilsusakovs sāks respektēt RD saistošos noteikumus, ka zāle nedrikst pārsniegt 20cm! XX ielā regulāri aug ap metru

 

ATBILDI UZ ŠO JAUTĀJUMU NESAŅĒMU!

 

Tālāk publicēju šī gada (2017) saraksti ar Rīgas Domi Facebook portālā:

Zale_26_maijs

Lai gan tika solīts pļaut jūnija sākumā (kad tāpat jau sen nokavēts un viss pamatīgi aizaudzis), šodien, 16. jūnijā (piektdienas vakars) zāle joprojām nav nopļauta (tiesa, pretim mūsu pašu zemesgabaliem mēs negaidām un pļaujam paši, jo kauns no ciemiņiem, ka tādas nātres kuplo durvju priekšā). Lūk, tikko uzņemtās fotogrāfijas, kurās redzams, ka zāles garums tāpat kā pagājušogad ir sasniedzis 120 cm un pat vairāk:

DSC_3710

DSC_3711

Nofotografēju arī situāciju sliežu otrā pusē, pie Dīķa ielas, blakus biznesa augstskolai Turība. Ja XX ielā vismaz dažas reizes pa vasaru kuplās nezāles nopļauj, tad pie Dīķa ielas, šķiet, NEKAD neesmu redzējis nopļautu zāli, tā vienmēr ir bijusi neliela cilvēka augumā! Tā kā šī situācija skar arī augstskolas Turība apkārtējo vidi un augstskolas prestižu vietējo un daudzo starptautisko studentu vidū, nosūtu šīs vēstules kopiju arī Turības vadībai, kā arī Pārdaugavas izpilddirekcijai un Latvijas Dzelzceļam.

DSC_3716

DSC_3717

DSC_3718

Mani IEROSINĀJUMI:

  • Tā kā atkārtotas sūdzības Rīgas Domei nenoved pie rezultāta (proti, lai zāles garums nepārsniegtu 20 cm, nerunājot par 120 cm un vairāk!), ierosinu minētās vietas iekļaut augstākas prioritātes apkopjamo teritoriju sarakstā, kurām tiek pievērsta lielāka uzmanība.
  • Pļaušana ir jāsāk jau maijā, pirms strauji augošās nezāles sasniedz 20 cm, nevis pirmsjāņu nedēļā kā tas dokumentāli fiksēts pagājušogad un šogad.
  • Lai padarītu šo zaļo zonu apkopšanu vieglāku un nebūtu tik bieži jāpļauj, gar XX ielu (un, ja iespējams, arī Dīķa ielu) vienkāršs risinājums būtu iesēt lēni augošu zālienu, kas, regulāri pļaujot, ar laiku nomāktu tur augošās nezāles. Uzsveru, ka tas neprasītu lielas investīcijas, jo zāliens būtu jāiesēj tikai 50m posmā iepretim XX ielai XX, jo pretim dzelzceļa stacijai “BA Turība”, XX ielai XY un YY ielai YY (pēc privātas iniciatīvas, ar privātiem līdzekļiem!) jau ir iesēts un iekopts zāliens.

Nobeigumā uzsveru, ka XX iela šajā vietā nav vis Rīgas nomale, ko varētu atstāt aizmirstībā, bet gan Rīgas un Mārupes – divu pilsētu robeža. Mārupe ir noasfaltējusi visas tuvākās ielas, tā ka šī apkaime it nemaz neatgādina nomali, vienīgi tās 120 cm nezāles Rīgas pusē par to liek domāt. Tāpat arī augstskolas “Turība” apkārtējai videi būtu jābūt šāda līmeņa starptautiskas iestātes cienīgai, nevis nātrēs un suņuburkšķos ieaugušai.

Aicinu vai nu ievērot Rīgas Domes saistošos noteikumus par zāli ne augstāku par 20 cm vai arī atļaut VISIEM Rīgas iedzīvotājiem zāli pļaut tikai tad, kad tā pārsniegusi 120 cm!

Informēju, ka šo vēstuli, nepieminot privātu informāciju, esmu publicējis arī savā blogā https://kokamaja.wordpress.com, kam seko 532 Facebook lietotāji un 20 WordPress blogeri. Tur publicēšu arī Jūsu atbildi un sekojošo rīcību.

Ar cieņu

Mārtiņš Kālis

16.06.2017

P.S. Šeit saite uz nākamo rakstu par turpmākajiem notikumiem.

Mājas nodošana ekspluatācijā

Kopš vakardienas mājā dzīvojam “legāli” – Rīgas Būvvalde to beidzot pieņēma ekspluatācijā! Nolēmu dalīties ar pieredzi, ar kādiem zemūdens akmeņiem sastapāmies, cenšoties māju nodot ekpluatācijā, jo šis process kā nekā aizņēma gandrīz 1 gadu un 10 mēnešus. Tiesa, process varēja būt arī daudz ātrāks, ja sākotnējais arhitekts Māris Lācis nebūtu dramatiski un nepamatoti kavējis darbu izpildi. Turklāt pēc pirmā Būvvaldes atteikuma šis arhitekts atteicās turpmāk strādāt ar Rīgas Būvvaldi kā tādu, jo uzskatīja, ka Rīgas Būvvaldes prasības (ko lielā mērā nosaka jaunais, pārspīlēti birokrātiskais Būvniecības likums, kas spēkā visā valstī) pazemo viņa cieņu.

Kā jau esmu rakstījis, mājas būvniecības procesā nekādu kļūdu nebija, vienīgi sīkas korekcijas iekšējo starpsienu novietojumā u.tml. Jebkādas izmaiņas no Būvprojekta ir “jālegalizē”ar izmaiņu projektu. Mājas starpsienu izmaiņām rasējumus uzzīmēja Somu Māja pati, arhitekts tikai ielika izmaiņu projektā. Lielākā izmaiņu daļa bija mājas ārpusē esošās komunikācijas un labiekārtojums.

Izmaiņu projektus nācās taisīt vairākas reizes – Māris Lācis izstrādāja pirmos divus izmaiņu projektus, bet pēc viņa atteikšanās sadarboties vēl trīs reizes izmaiņu projektu taisīja jaunais arhitekts Matīss Zemītis (par viņu varu sniegt tikai labākās atsauksmes – rekomendēju!). Katru reizi, kad izmaiņu projekts izstrādāts, tas četrās kopijās jāiesniedz Būvvaldei apstiprināšanai, uz ko atbilde jāgaida mēnesi. Ja seko atteikums saskaņot projektu, tad jāveic korekcijas, jāsniedz par jaunu un atkal jāgaida mēnesis. Galvenais absurds ir tāds, ka Būvvalde, atsakot saskaņot izmaiņu projektu, norāda neatbilstības Būvniecības likuma normatīviem, bet, kad iesniedz labotu izmaiņu projektu, tad mēneša laikā tiek atrastas atkal jaunas neatbilstības. Ja neko neatrod nopietnās lietās, tas saraksta rindu ar iebildumiem, kur nav paraksts uzlikts, kur lappuse nav numurēta u.tml. – arī šādu iemeslu dēļ atsviež atpakaļ projektu. Ar šādu pedantisku birokrātiju Rīgas Būvvalde ir slavena. Un tā mēs gājām šo “riņķa danci” atkal un atkal, kamēr Būvvalde vairs nevarēja atrast kaut ko jaunu, kā dēļ atteikt saskaņošanu.

Kad izmaiņu projekts gatavs, tad jāsavāc kopā visi dokumenti, kas nepieciešami nodošanai ekspluatācijā (to sarakstu var uzzināt Būvvaldē), ieskaitot Būvprojektu un izmaiņu projektus, un kopā ar arhitekta pavadvēstuli un arhitekta aizpildītu paskaidrojuma rakstu par būvdarbu pabeigšanu viss atkal jāsniedz Būvvaldē, lai ēku nodotu eskpluatācijā. Mēģināšu atcerēties no galvas, kādi dokumenti bija jāsavāc:

arhitektūras plānošanas uzdevums; visu attiecīgo iestāžu izsniegtie tehniskie noteikumi (RD Satiksmes departaments, Rīgas Ūdens, Sadales Tīkls); būvatļauja; būvprojekts (mums tas ietvēra arī ūdens un kanalizācijas projektu); izmaiņu būvprojekti; elektrības projekts; elektriķa atzinums par gatavību ekspluatācijai; skursteņslauķa atzinums par gatavību ekspluatācijai; visi mērnieka izpildmērījumi; ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta (pasūta Valsts Zemes dienestā, tās izpilde arī prasa mēnesi un smuki maksā); Rīgas Ūdens un Sadales Tīkla atzinumi par iekšējo tīklu gatavību ekspluatācijai (kādam var būt arī citas iestādes atzinums vajadzīgs, piem., Latvijas Gāze).

Lai mēs apzinātos Rīgas Būvvaldes svarīgumu, nododot ēku ekspluatācijā, tika pieprasīts arī zemes siltumsūkņa kolektora izpildmērījums atvērtā tranšejā, kura mums nebija, jo visi iesaistītie speciālisti bija uzskatījuši, ka siltumsūkņa kontūrs nav jāuzmēra. Nācās ATRAKT kolektoru, kas laikam bija ekstrēmākais pasākums visā ēkas būvniecības un ekspluatācijā nodošanas procesā – viss skaisti iekoptais mauriņš nu ir sarakņāts! Protams, arī mērnieka aicināšna katru reizi maksā bargu naudu. Jautājums, kāpēc Būvvalde uz šī izpildmērījuma trūkumu nevarēja norādīt jau stipri senāk, ja jau tas bija vajadzīgs? Iekšējo elektrotīkla trasi arī mēs bijām spiesti uzmērīt jau iepriekš, par ko elektriķis arī nav bijis informēts, ka tas būtu jādara (jo pēc agrākā likuma to nevajadzēja). To gan izdarīt bija vienkāršāk, jo ar speciālu detektoru metāla vadu dziļumu un novietojumu zemē ir iespējams uzmērīt, kamēr siltumsūkņa kolektora plastmasas caurules jāatrok gandrīz uz labu laimi.

Jāpiebilst, kamēr tika rakstīti izmaiņu projekti, paspēja notecēt derīguma termiņš gan topogrāfiskajam plānam, gan energoefektivitātes sertifikātam, un tie bija jāgatavo par jaunu. Pievērsiet uzmanību – šie dokumenti derīgi tikai 2 gadus.

Secinājumam varu ieteikt: 1) Izvēlieties uzticamu arhitektu, kurš seko līdzi normatīvajiem aktiem, nekavē termiņus un ir vērsts uz sadarbību. 2) Laikus aiciniet mērnieku, lai uzmēra visas komunikācijas atvērtā tranšejā,ieskaitot drenāžas caurules, kas novada lietusūdeni zemē no ēkas notekcaurulēm. Mērniekam jāuzmēra ne tikai māja, bet arī jauna sēta, vārti un labiekārtojums (bruģis, oļu apmalīte ap māju un, iespējams, arī karoga masts- neesmu drošs, vai obligāti, bet tas nebūs dārgi šo vienu papildus punktu katram gadījumam uzmērīt). 3) Laikus sagatavojiet visus dokumentus, kurus aprakstīju. 4) Kopā ar arhitektu laikus apmeklējiet Būvvaldes būvinženieri konsultācijā, lai noskaidrotu visu, kas varētu būt svarīgs izmaiņu projekta pareizai sagatavošanai un pareizai dokumentu noformēšanai. Tas var aiztaupīt daudz laika un nervu vēlāk.

Apkures izmaksas Somu mājai ar zemes siltumsūkni

Ir pienākusi 2016. gada pēdējā diena, esmu nolasījis pēdējo šī gada elektrības skaitītāja rādījumu un esmu gatavs dalīties ar datiem, kas droši vien interesēs daudzus – kādas ir apkures izmaksas Somu mājai un zemes siltumsūknim. Esmu apkopojis datus gan par 2015., gan 2016. gadu. Vispirms uzrakstīšu mājas un apkures raksturojumu, lai ir skaidrs, par ko ir runa.

Šī ir rūpnieciski izgatavota koka karkasa vienstāva māja, kuras platība, ieskaitot starpsienas, ir 118 kvm, bet tīrā grīdas platība 113 kvm. Griesti siltināti ar beramo vati, virs kuras ir aukstie bēniņi. Ventilācija pasīvā. Apsildīšana ar silto grīdu. Grīdu klāj trīsslāņu koka parkets. Apkures iekārta ir Gapsal OKS 8 siltumsūknis, kura apkures jauda ir 8 kW. Zemes siltums tiek iegūts no pagalmā 1,3 m dziļumā ieraktā zemes siltuma kolektora, kura kopējais garums ir 400 m. Būtiski piebilst, ka savā mājā uzturam ļoti augstu temperatūru: 24ºC (salīdzinājumam: ēkas energoefektivitāte tiek aprēķināta, pieņemot, ka ēkā uzturēs 18ºC, tātad mūsu apkures patēriņa datus nebūtu korekti salīdzināt ar aprēķināto energoefektivitātes sertifikātā).

Esmu aprēķinājis, ka mēnesī, neskaitot apkuri, par visām pārējām sadzīves iekārtām, tai skaitā karstā ūdens uzsildīšanu, mūsu ģimene patērē ap 200 kWh. Tādēļ zemes siltumsūkņa patērēto elektroenerģiju aprēķināju, no kopējā mēneša patēriņa atņemot 200 kWh. Rezultāti ir apkopoti šajā grafikā:

apkure_2016

Tā kā siltumsīknis ir ieregulēts tā, ka ieslēdzas, kad ārā ir zem 17ºC, siltumsūknis nedaudz ir darbojies arī jūnija un augusta naktīs, iespējams, pavisam īsu brīdi arī jūlijā. Apkuri vasarā var arī pavisam atslēgt, bet mēs to nebijām izdarījuši.

Kā jau raksta sākumā minēju, mums ir dati arī par apkuri 2015. gadā, tomēr nav informācijas par ikmēneša patēriņu, vienīgi gada kopējais elektroenerģijas patēriņš, no kura var atrēķināt sadzīves tehnikas patērēto elektroenerģiju. Tātad 2015. gadā apkures patēriņš bija 2970 kWh, bet 2016. gadā – 2936 kWh. Tātad varam aprēķināt, cik vidēji gadā maksājam par apkuri. Ja elektroenerģijas kopējā cena, ieskaitot visus obligātos maksājumus un PVN, ir 0,17 EUR/kWh, tad kopējā par apkuri iztērētā elektroenerģijas maksa ir 500 EUR/gadā. Manuprāt, ļoti adekvāta cena, ņemot vērā, ka mājā tiek uzturēta tik augsta temperatūra.

Faktori, kas konkrēti mūsu mājas gadījumā pasliktina energoefektivitāti:

  1. Jau minētā 24ºC temperatūra mājā, kas, godīgi sakot, nav īsti draudzīga siltumsūknim – tam nākas patērēt papildus elektroenerģiju, lai šādu temperatūru nodrošinātu. Uzturot zemāku temperatūru, zemes siltums tiktu daudz, daudz efektīvāk izmantots. Tomēr mūsu mājā dzīvo siltummīle, kas šādu variantu izslēdz 🙂
  2. Griestu siltinājums – pēc projekta bēniņos jābut ieklātiem 40 cm beramās vates, tomēr 50 kvm bēniņu platības klāj latojums, kas samazina vates biezumu līdz, ja nemaldos, 25 cm. Tātad, ja vēlamies pilnīgu energoefektivitāti siltinājumam, virs bēniņu grīdas latojuma būtu jāuzber papildus vate.
  3. Energoaudits ar termokameru (kas kopumā mūsu mājai bija ļoti labs) uzrādīja, ka siltums galvenokārt noplūst pa bēniņu lūku un dažās vietās gar ārdurvīm. Tātad varam nosiltināt bēniņu lūku, kā arī pieregulēt abas ārdurvis, lai tās ciešāk piekļautos stenderēm, neveidojot spraugas.
  4. Iespējams, labs risinājums būtu bijis arī ierīkot rekuperācijas ventilācijas sistēmu pasīvās ventilācijas vietā – rekuperācijas sistēma aktīvi apmaina āra gaisu ar iekštelpu gaisu, tomēr šajā procesā atgūstot siltumenerģiju no izplūstošā iekštelpu gaisa, sasildot ienākošo auksto gaisu. Liekas, tagad to pārtaisīt būtu par vēlu. Šobrīd diezgan bieži vēdinām telpas, atverot terases durvis uz pāris minūtēm, kas, dabiski, liek zaudēt siltumu.

(LABOTA RINDKOPA) Internetā atrodamas salīdzinājuma tabulas, kuras parāda, ka zemes siltumsūkņa/siltās grīdas apkure nodrošina 4,4 reizes efektīvāku apkures energopatēriņu nekā apkure ar elektrību. Salīdzinot ar populāro dabasgāzes apkuri, zemes siltumsūknis/siltās grīdes apkure ir 2,7 reizes lētāka. Tomēr tas ir spēkā tad, kad mājas temperatūru uztur minimālu. Mēs sildām māju līdz 24ºC, kas nozīmē elektroenerģijas papildus patēriņu. Pēc komentāriem spriežot, mūsu elektrības patēriņš par apkuri ir mazāks nekā mājās, kas apkurinātas ar dabasgāzi, tomēr atšķirība nav vis 2,7 reizes – tas tāpēc, ka mājā tiek uzturēta ļoti augsta temperatūra, kas nav tā optimālākā zemes siltuma izmantošana). Tomēr ir skaidrs, ka sākotnējais it kā lielais naudas ieguldījums zemes siltumsūkņa ierīkošanā ar gadiem atpelnās kā ievērojams enerģijas ietaupījums.

Šķūnītis

Kopš māja vēl bija būvniecības procesā, šķūnīša mums ļoti pietrūka. Visiem āra darbiem vajadzīgi instrumenti – ķerra, pļaujmašīna, lāpstas, grābekļi, tāpat kaut kur jāliek arī malka kamīnam, auto riepas utt. Līdz šim tas viss neglīti krājās uz mūsu terases un mājas priekšā, nepasargāts no nokrišņiem un, nedod Dievs, zagļiem.

Pirms sākt kaut ko būvēt, kaut tā būtu tikai sausā tualete, būvniecības iecere ir jāpiesaka vietējā būvvaldē. 1. grupas būvēm (līdz 25 kvm) nav vajadzīgs būvprojekts, pietiek ar t.s. Paskaidrojuma rakstu. Tomēr pēc mūsu pieredzes nezinātājam šādu “rakstu” sagatavot ir grūti, tāpēc pasūtījām šķūnīša skici un dokumentu sagatavošanu arhitektam Matīsam Zemītim no arhitektu biroja ZArch. Matīss šobrīd arī palīdz mums nodot ekspluatācijā dzīvojamo māju, tāpēc arī vērsāmies pie viņa, lai gan Matīsa specialitāte nav vis šķūnīši, bet pasīvās mājas u.c. lieli objekti.

Vispirms mērnieks iemērīja šķūnītim vietu saskaņā ar Būvvaldē iesniegto plānu. Svarīgi ir  nenovirzīties no šīm robežām vairāk par 10 cm, arī augstuma ziņā, citādi būs nepieciešams izmaiņu projekts vai kā nu to šajā gadījumā sauc. Ugunsdrošības noteikumi arī nosaka, ka koka ēkām jābūt vismaz 5 m no gruntsgabala robežas, citādi attālums jāsaskaņo ar pierobežnieku, ko darījām arī mēs.

Atkāpjoties no temata, piebildīšu, ka šķūnīša vietā noņēmu velēnas un pārvietoju uz citu pagalma vietu, kur bija jāpaaugstina zemes līmenis un jāieaudzē mauriņš. Lūk, kā tas izdevās. Šajā vietā vēlāk iestādīju arī priedes (skat. bildes iepriekšējā rakstā)

DSC_0928

DSC_0930

Aptaujājot vairākas firmas un meistarus, secināju, ka kokadarbi.lv mūsu šķūnīti spēj uzbūvēt pat divas reizes lētāk nekā citi! Turklāt mājaslapa liecināja, ka meistaram ir pieredze un kvalitāte. Patīkami, ka par darbu iepriekš tika noslēgts līgums, parakstīta darbu tāme, nodrošinot, ka darbu izpildes gaitā neradīsies neparedzēti izdevumi un darbs notiks ieplānotajā termiņā (mūsu gadījumā – 2 nedēļu laikā).

Saskaņā ar projektu, šķūnītis (3x6m, kores augstums 3 m) balstās uz stabveida betonētiem pamatiem. Melnzemes biezums šajā vietā ir 50 cm, tādēļ neriskējām būvi balstīt uz grunts.

IMG-20160713-WA0000

Divas dienas pēc pamatu ieliešanas sagatavoja šķūnīša pamatni un grīdu, zem kuras paklāts stiklašķiedras brezents, lai nepūdētu dēļus gadījumā, ja apakšā kaut kas sāk augt, parokas kurmis utml.

DSC_1267

Vēl pēc vienas dienas bija gatavs galvenais karkass, ko gan vēlāk papildus stiprināja un veidoja jumta pārkares.

DSC_1282

Lai samazinātu darba izdevumus un patērēto laiku, šķūnīti krāsoju es pats. Ēvelētiem dēļiem izvēlējos Vivacolor Villa Aqua ūdens bāzes krāsas, pirms tam gruntējot ar impregnēšanas grunti Kolorex Protekt. Šķūnīša krāsām ir tas pats tonis, kas dzīvojamai ēkai.

DSC_1442

Jumta segumam izmantojām skārda dakstiņu imitāciju tādā pašā krāsā kā dzīvojamās ēkas betona dakstiņi. Zem skārda – kondensāta izolācijas plēve.

DSC_1451

Divu nedēļu laikā šķūnītis bija gatavs! Ja ievilktu elektrību, varētu blakus ierīkot ūdens spices urbumu, šķūnītī ievietojot ūdens sūkni. Vienīgi šādā gadījumā ir vērts parēķināt, cik reāli pa vasaru kubikmetri ūdens tiek dārzā izlieti – vai lētāk sanāktu maksāt Rīgas Ūdenim, vai arī tērēties par ūdens spici un sūkni un tā remontiem (var izurbt par 100 EUR, 1 kW sūknis ar spiedkatlu maksā vismaz ap 170 EUR, jo Ķīnā ražotos nevajadzētu pirkt)

IMG_6516

IMG_6517

Vecā žoga nomaiņa

Vispirms jāsāk ar iemeslu, kāpēc bija jānomaina žogs ar kaimiņu. Daudzi vecie stabi bija izgāzušies vai grasījās izgāzties, pats žogs arī bija sen sarūsējis un salāpīts ar dažādiem pabriesmīgiem, rūsas saēstiem posmiem, kas daļēji balstījās uz mežoņu plūmju stumbriem. Turklāt vecais žogs atradās nevis uz gruntsgabalu robežas, bet apmēram 40 centimetrus iekšā mūsu gruntsgabalā. Tomēr noteicošais apstāklis bija neestētiskais skats. Te viena bilde no vecā žoga:

DSC_0416

Izdevās vienoties ar kaimiņu, ka viņš ar saviem spēkiem un līdzekļiem demontēs veco žogu un utilizēs būvgružus, bet mēs uzliksim jauno (jāpiebilst, kaimiņš īsti nebija ieinteresēts neko mainīt, tā ka prieks kaut vai par šādu izmaksu un pūļu sadalījumu). Apzināju dažas žogu firmas un sapratu, ka nav vērts maksāt firmai par žoga uzstādīšanu, jo šāda veida žogs, bez vārtiem, ir salīdzinoši vienkārši uzstādāms. Materiālus pītajam žogam iegādājāmies no Latvijas ražotāja SIA “Žogu fabrika”, kas gan konsultē, gan dod līdzi instrukciju par žoga uzstādīšanu.

DSC_1078

Kad kaimiņš bija nojaucis veco žogu, pirmais, kas bija jādara – jāizzāģē vecie mežoņu krūmi, kas pirms tam bija auguši žogam cauri krustu šķērsu. Turklāt žoga līnija arī bija jāpārceļ uz īsto gruntsgabalu robežu, kā dēļ nācās izzāģēt vairākus krūmus uz jaunās līnijas. Lūk, kā mums gāja, ieguvām milzīgu kaudzi ar vecajiem krūmiem:

DSC_1067

Pēc mērnieka ierādītajiem punktiem novilkām auklu, kur jāiet jaunajam žogam. Stabu vietas rakām ar speciālu zemes urbi. Mūsu urbim diametrs bija 10 cm, bet Žogu fabrika iesaka urbt ar 20 cm diametra urbi, lai nav jāurbina platāka bedre. Bedre jāurbj 80 cm dziļumā, bet stabs jābetonē 50 cm dziļumā (vismaz tas attiecas uz 1,5 m augstu žogu).

Ik pēc 25 m jāiebetonē arī vertikālā staba atsaites stabi. Lai nebūtu jāgādā grants un jārēķina vajadzīgās grants daudzums, betonēšanai izmantojām gatavo betona maisījumu “klons” Sakret BE, kas 40 kg iepakojumā izmaksā gana lēti. 40 kg klona maisījumam jāpiejauc daži litri ūdens, jāsamaisa un betons gatavs:

DSC_1076

Pēc pāris dienām betons ir sacietējis un var turpināt darbu. Pītais žogs tiek stiprināts nevis pie stabiem, bet pie metāla stieplēm, ko nostiprina pie stabiem un nospriego. Zemāk redzamas nospriegotās stieples:

DSC_1211

Beigās stieplēm tiek piestiprināts pītais žogs. Rezultāts redzams zemāk. Ja arī tas nav pats elegantākais variants, tad tomēr daudz skaistāk nekā bija iepriekš, turklāt izmaksu ziņā 50 m žogam var iekļauties dažos simtos eiro (firma to pašu darītu par divas, divarpus reizes augstāku maksu).

DSC_1270

 

Karoga masts

IMG_5018

Lai gan karoga masta uzstādīšana ir patriotisks solis, meistars, kurš darbu veica, neprata neviena vārda latviski. Te nu jāsaka, ka bija arī cita, latviešu firma, kas piedāvāja līdzīgu cenu, tomēr mani nokaitināja e-pastu ignorēšana, turklāt vēl putrošanās pašiem savās cenās. Izvēlējos firmu, kas uz jautājumiem atbild ātri un kam ir skaidrs piedāvājums.

Saka, ka karoga masts nedrīkstot būt augstāks par mājas kori, drīzāk labāk, ja tas ir zemāks. Mūsu gadījumā zemāk kā 6 m nevarēja, jo mājas kore ir 6 m augsta, bet par 6 m īsāku karoga mastu nepieļauj likums. Karoga masts gatavots no stikla šķiedras, kas, atšķirībā no metāla mastiem, nedeformējas stiprā vējā. Komplektā iegādātais karogs gan varēja būt no skaistāka materiāla (izskatās ļoti sintētisks), bet gan jau ar laiku nomainīsim. IMG_5003Kādēļ izvēlējos uzstādīt mastu, samaksājot vairāk naudiņas nekā par parastu karoga kāta turētāju pie mājas? Pirmkārt, patriotisma pēc. Karoga masti rada labu iespaidu par mājām un apkaimi. Otrkārt, ērtības labad, lai karogs stāv mastā nepārtraukti un nav jācilā augšā-lejā pie mājas fasādes noteiktos diennakts laikos un noteiktos datumos, turklāt vēl aizņemot daudz vietas mājā. Tad nu – lai labi plīvo!IMG_5071