Reģipsis

Šobrīd ir gandrīz pabeigta reģipša apdare, vienu istabu jau sākts špaktelēt. “Simts Nami”  meistari strādā labi. Pie sienām izveidoti ūdens un kanalizācijas izvadi, pieslēgts siltās grīdas kolektors, ierīkots elektrības sadales skapis, tiek ierīkotas rozešu un gaismas slēdžu vietas. Tālāk foto ieskats.

IMG_0176IMG_0177IMG_0184IMG_0185IMG_0188IMG_0193IMG_0200IMG_0202

Advertisements

Top sienas

Pagaidām strādnieka slimības dēļ darbi notiek lēnāk, bet šis tas pa nedēļu ir pavirzījies – uzlikts ārsienu reģipsis un sāktas starpsienas. Bildēs redzami sienu profili vienai istabai un skapim/garderobei.

IMG_0166IMG_0165IMG_0158IMG_0155

Pirmajā pārbūves mēnesī paveiktais

Neiedziļinoties detaļās, piedāvāju fotoreportāžu par pēdējā mēneša laikā (kopš rekuperācijas sistēmas izveides) veiktajiem darbiem – mansarda stāvā ielikti logi, nopakotas ārsienas un jumts, ievilkta kanalizācija un ūdens, sagatavota elektrības pievade, kā arī izbūvēta siltā grīda. Darbus tāpat kā mājas sākotnējās būvniecības laikā veic SIA Simts Nami. Darba temps tiešām ātrs, komunikācija ar būvniekiem ļoti konstruktīva.

Pirmajās bildēs redzami Velux jumta logi, kas tika ielikti pirmie – viens koka faktūras, otrs balts, mitrumizturīgs (vannasistabai). Pirmajā bildē var arī labi redzēt bēniņu stāvokli pirms siltināšanas un grīdas izbūves – zem dakstiņiem atrodas kondensāta membrāna, pirmā stāva siltinājumu nodrošina beramā vate, kurai ēkas vidusdaļā uzklāts izretināts dēļu latojums, kas līdz šim nodrošināja bēniņu izmantošanu mantu glabāšanai.

IMG_9246IMG_9253IMG_9258IMG_9264

Terminoloģijā es varētu kļūdīties, bet vienkāršiem vārdiem runājot, konkrētā kondensāta membrāna zem dakstiņiem nav paredzēta, lai tieši zem tās pakotu minerālvati, tāpēc zem membrānas bija jāveido vēdināšanas sprauga. Esot arī tādas membrānas, kam tas nav nepieciešams, bet ne mūsu gadījumā. No speciāliem saplākšņiem tika izveidota tāda kā ārējā “kārba” (ar spraugu no kondensāta membrānas), kurai no iekšpuses tika pakota minerālvate.

IMG_9399

Paralēli šiem darbiem tika ievietoti arī somu tipa koka logi (pasūtīti no SIA Somu Māja) ēkas galos. Logi būtiski atšķiras no Latvijā parasti izmantotajiem ar to, ka ir divviru. Ārējais stikls atrodas alumīnija rāmī, kam ir izcila noturība pret ārējās vides ietekmi, kamēr iekšējā stikla pakete atrodas koka rāmī. Logus jau trīs gadus izmantojam pirmajā stāvā (Somu mājas tiek ražotas rūpnīcā ar jau iestrādātiem šāda tipa logiem) un ar to funkcionalitāti un siltuma noturību esam ļoti apmierināti.

Pirmajā bildē var arī redzēt plēvi, ar ko tiek izolēta pilnīgi visa iekštelpa, spraugas aizlīmējot ar speciālu līmlenti. Mērķis – lai nekur netiktu cauri gaiss.

 

IMG_9750

IMG_9748IMG_9742

Tikmēr otra loga vieta ir gan sagatavota, bet pats logs vēl nav ielikts, jo caur frontonu tiek augšstāvā nogādāti būvmateriāli – vate, reģipsis.

IMG_9756

Kad sienas un griesti nopakoti ar vati un izolēti ar plēvi, tiek izbūvēta siltā grīda, kas šajā gadījumā tiek veidota no četrām reģipša kārtām. Apakšā tiek klāts cietais grīdas reģipsis, tad pa virsu divas parastā reģipša kārtas, kurās izfrēzē gropes siltās grīdas caurulēm.

IMG_9680

Darbs neaizņēma daudz laika – vienas dienas laikā meistars izfrēzēja gropes (augšējais attēls), nākamās pus dienas laikā izvilka caurules (apakšējie attēli).

IMG_9697

IMG_9702

Kad caurules ieklātas, gropes aizpilda ar flīžu līmi, un ar to pašu flīžu līmi pielīmē augšējo, noslēdzošo cietā reģipša kārtu. Zemāk redzams jau gala rezultāts – augšējais cietā grīdas reģipša slānis.

IMG_9724

Kāpņu ailē no sāniem labi redzams viss grīdas “pīrāgs” – četras reģipša kārtas. Apakšējā un augšējā (pielīmēta ar flīžu līmi) ir cietā kārta, bet pa vidu divas parastās, kurās iefrēzētas un ieklātas siltās caurules.

IMG_9727

Tas arī pagaidām viss – tuvākajā laikā notiks sienu un griestu izšūšana ar reģipsi, elektrības vadu vilkšana un starpsienu izbūve.

Apkures izmaksas 2017. gadā

Arī 2017. gadā esmu cītīgi pētījis elektrības izmaksas par apkuri, turklāt mainot dažus kritērijus. Gada sākumā pieslēdzu siltumsūknim 3 fāzu skaitītāju (veco, padomju, “Latgalītē” par 5 EUR jaunu nopirku), lai redzētu, cik tiek patērēta elektrība par ūdens uzsildīšanu un apkuri. Lai noteiktu, cik tiek tērēts tikai par ūdens uzsildīšanu, jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī apkure tika atslēgta VISPĀR (lai gan to neiesaka darīt, labāk, lai šķidrumi kaut nedaudz pacirkulē siltajās grīdās un siltumsūknī). Jūlijā atslēdzu arī recirkulāciju, kas mums darbojas ar programmējamo taimeri 20 reizes dienā (svarīgākajos diennakts laikos) uz 3 minūtēm. Redzēju, ka izmaksas par silto ūdeni samazinās, tomēr recirkulācijas dēļ, ja tā darbojas tikai pa retam, nekāds lielais elektrības patēriņa pieaugums nav. Kādus 5,60 EUR vairāk mēnesī notērēju. Katrā ziņā vasaras mēnešos uzzināju precīzi, cik siltumsūknis notērē elektrību par boilera apsildīšanu (5 kWh/dienā), tādējādi pārējā gada laikā zinu, cik norēķināt nost siltumsūkņa elektrības skaitītājam, lai zinātu, cik precīzi ir notērēts par elektrību mājas apkurei.

Bet nu pie grafikiem. Sākumā visa elektrības patēriņa grafiks, kur zilais stabiņš ir ar apkuri un siltumu nesaistītā elektrība, sarkanais stabiņš ir karstais ūdens (četros vasaras mēnešis precīzi, pārējos mēnešos teorētiski tikpat), bet zaļais stabiņš – elektrība par mājas apkuri ar zemes siltumu.

El-2017-visa.jpeg

Lai precīzāk redzētu apkures patēriņu, tas pats atsevišķā grafikā tikai par apkuri:

El-2017-apkure-kWh

Gada laikā patērētas 1966 kWh, kas ir par trešdaļu jeb 33% mazāk nekā iepriekšējā gadā! Samazinot mājas apkures temperatūru par ~1,5 grādiem, ietaupītas 1000 kWh gadā! Efektīvāk izmantots ZEMES siltums, mazāk tērējot elektrības siltumu.

Un galu galā sarēķināju arī, cik maksāju par apkuri (0.17 EUR/kWh, ieskaitot obligāto iepirkuma komponenti un citus maksājumus):

El-2017-apkure-EUR

Novembris un decembris šogad bija tiešām silts, kā arī, atšķirībā no iepriekšējā gada, nedaudz samazināju vēlamo mājas temperatūru – no 23,5 grādiem uz 22 grādiem (ko kontrolēju ar diviem istabas termometriem). Vismaz gada otrajā pusē 22oC tika stingri ievēroti. Galu galā pats svarīgākais secinājums: Gada laikā elektrība šajā mājā, ar šo zemes siltumsūkni izmaksāja 334 EUR!

Esmu apmierināts! Somu māja ir bijusi laba izvēle un Gapsal OKS siltumsūknis tāpat!

Laimīgu Jauno Gadu! Lai visi labie plāni piepildās!

Rekuperācijas sistēmas ierīkošana

Pirms pārbūvēt bēniņus par mansarda stāvu, nolēmām ieviest svarīgu lietu, ko savulaik, taupot būvniecības budžetu, nebijām izdarījuši – ierīkot rekuperācijas sistēmu, kas katrā istabā nodrošinātu svaiga gaisa pieplūdi, turklāt atgūstot izplūstošā gaisa siltumu līdz pat 93%. Tādā ziņā labi, ka otro stāvu nebijām izbūvējuši jau sākotnējā būvniecības procesā, jo tagad bija lieliska iespēja bēniņos izvilkt rekuperācijas cauruļvadus uz visām pirmā un otrā stāva istabām. Ar noslēgtām otrā stāva sienām un grīdu tas vairs nebūtu bijis iespējams – tad atliktu vienīgi decentralizētā rekuperācija (skat. Google).

Lēmumu par rekuperācijas nepieciešamību pieņēmām, jo, gandrīz 3 gadus dzīvojot jaunajā mājā, secinājām, ka gaisa apmaiņa, vēdinot caur logiem un durvīm, ir nepietiekama un rada diskomfortu – salstot vai nemitīgi verot vaļā/ciet durvis un logus. Turklāt, zaudējot siltumenerģiju, palielinās arī elektrības rēķins.

Veicot cenu aptauju, noskaidrojās, ka mūsu lieluma mājai (~160 kvm, ~400 kubikmetru) rekuperācijas sistēma izmaksā sākot ar aptuveni 5000 EUR. Mūsu mājai rekuperācijas sistēmu ierīkoja lietuviešu firma UAB “IDV Group”, kura izplata Čehijas Republikā ražotas premium klases rekuperācijas iekārtas Atrea. Par tām esmu dzirdējis labas atsauksmes pat no viņu konkurentiem. Tomēr katrs pats lai veic cenu/specifikāciju aptauju un izvēlas sev piemērotāko sistēmu. Katrā ziņā darbi tika paveikti profesionāli, pietiekami ātri, viss tīri un kārtīgi.

Vienlaikus tika demontēti divi ventilācijas izvadi uz jumta no abu vannasistabu gaisa nosūcējiem – tie tagad vairs nav vajadzīgi, jo vannasistabu ventilācija iekļauta rekuperācijas sistēmā. Nospiežot vannasistabas gaismas slēdzi, ieslēdzas pastiprināta ventilācija, kas darbojas vēl kādu laiku pēc gaismas izslēgšanas.

Pagaidām sistēmu vēl nedarbinām, jo, kamēr bēniņu stāvs nav nosiltināts, rekuperācijas sistēma censtos piesildīt šobrīd vēl aukstos bēniņus, kas nav vajadzīgs. Zemāk ievietoju fotogrāfijas, pārsvarā no bēniņu stāva, kur redzama pati iekārta un cauruļvadi, kas ved uz pirmā stāva griestu difuzoriem un otrā stāva griestu plānotajām difuzoru vietām. Ja ir kādi specifiskāki jautājumi, jautājiet komentāros, centīšos papildināt rakstu, balstoties uz jautājumiem (ja spēšu atbildēt uz tehniskiem jautājumiem).

IMG_9215IMG_9217IMG_9224IMG_9228IMG_9234IMG_9242IMG_9322IMG_9327IMG_9361

Mājas pārbūves projekts

Jā, jā, tieši tā – nepilnus 3 gadus pēc mājas pabeigšanas esam sākuši pārbūvi! Proti, esam sākuši izbūvēt mansarda stāvu (kur šobrīd ir aukstie bēniņi) un ierīkojuši visā mājā (t.sk. topošajā jumta stāvā) aktīvo ventilāciju ar siltuma atgūšanu – rekuperācijas sistēmu. Par to visu nedaudz sīkāk – turpmākajos rakstos!

Protams, lai sāktu pārbūvi, ir nepieciešams saskaņot pārbūves projektu. Oficiāli ir nepieciešams iesniegt 2 veida projektus būvvaldē – vispirms jāsaskaņo būvprojekts minimālajā sastāvā, tad tiek izdoti noteikumi pilnajam projektam un tiek taisīts pilnais projekts. Tomēr, ja arhitekts spēj paredzēt, kādas būs prasības pēc būvprojekta minimālajā sastāvā, tad var mēģināt sniegt uzreiz pilno projektu, kas ietver visu nepieciešamo. Tā darīja arī mūsu arhitekts Matīss Zemītis, un tika galā viņš izcili, jo pārzina normatīvu prasības (atšķirībā no dažiem labiem vecajiem arhitektiem, kuri neseko līdzi likumdošanas izmaiņām). Viņa arhitektu biroja mājaslapa – www.zarch.lv. Būvprojekta izmaksām klāt jārēķina arī būvinženiera atzinums, kas jādabū un jāpievieno projektam.

Vēl kopā ar būvprojektu bija būvvaldei jāiesniedz tehniskās apsekošanas atzinums (speciālists apseko māju, un tas nemaz nav tik lēti kā varētu likties), jauns energoefektivitātes sertifikāts, visu risku apdrošināšanas polise un aizpildīta pieteikuma forma.

Jumta stāvs papildus mūsu mājas platībai dos 50 kvm, tomēr oficiāli papīros skaitīsies 42 kvm, jo jumta slīpuma dēļ gar telpu malām būs zemāki griesti. Tas pat ir labi – gar malām vienalga var izvietot mēbeles (kumodes, piemēram, vai gultas), tomēr īpašuma nodoklis par šiem 8 kvm, cik saprotu, nebūs jāmaksā. Zemāk ievietoju skices (iekļaujot arī pirmo stāvu, kas jau tika pabeigts pirms 2 gadiem). Kā redzat, jumta stāvā izvietoti 4 jauni logi – 2 Velux jumta logi un 2 SIA Somu Māja (Skaala ražojuma) logi galos.

Plans_2stavs

Plans_1stavs

Fasade-1aFasade-1bFasade-2aFasade-2b

Jumts

Kā Rīgas Dome ar mežonīgo zāli cīnījās

Vakar, 21. jūnijā beidzot ieradās brigāde, kas pļāva zāli pie mūsu ielas. Diemžēl, tuvāk augstskolai “Turība” Rīgas Dome tomēr nolēmusi audzēt suņuburkšķus. Jāpiebilst, ka par abām šīm vietām biju informējis Rīgas Pašvaldības policiju, kas sastādīja divus administratīvā pārkāpuma protokolus. Rīgas Pašvaldības policijai, starp citu, var ziņot, izmantojot ļoti ērtu telefona aplikāciju:

Android aplikācija

Apple aplikācija

DSC_3791

Mūsu ielā zāli pļāva vairāku cilvēku brigāde. Grāvi (Latvijas Dzelzceļa teritorija) pļāva ar trimeri, pusotrmetrīgo zāli (pašvaldības zeme) ar pļaujmašīnas traktoriņu.

DSC_3775

Tomēr, vēlāk apskatot pļauto teritoriju, izrādījās, ka pļaujmašīna lielu daļu zāles ir tikai nobraukājusi, atstājot vidēji 40 cm garus nenopļautus nezāļu stiebrus, tātad zāle būtībā NAV nopļauta, jo nav īsāka par 20 cm. Ja zāli pļautu laikus, kad tā ir maksimāli 20 cm gara, pļaujmašīna ar darbu tiktu galā, bet tagad teritorija ir vienkārši aizlaista. Zemāk video var redzēt, kā izskatās “nopļautā” zāle, kas būtībā ar steigu būtu jāpļauj vēlreiz.

Turklāt nopļautā zāle ir atstāta turpat, lai gan pašvadības saistošie noteikumi nosaka, ka bioloģiski noārdāmais materiāls (lapas, zāle) ir jāsavāc.

DSC_3790

DSC_3784

Ja pareizi saprotu, kamēr Rīgas Dome nebūs tikusi galā pati ar saviem pārkāpumiem, neviens Rīgas iedzīvotājs sodanaudu par līdzīgiem pārkāpumiem privātās teritorijās nesaņems. Ja tomēr Dome soda cilvēkus par pārkāpumiem, ko pati atļaujas ignorēt, rakstiet sūdzību Rīgas Domei un N. Ušakovam ar atsauci uz šajā blogā publicētajiem rakstiem. Šeit saite uz iepriekšējo rakstu, kurā publicēju sūdzību N. Ušakovam.

Atklāta sūdzība Nilam Ušakovam par regulāri nenopļautu zāli 120 cm garumā

SaveSave