Mājas nodošana ekspluatācijā

Kopš vakardienas mājā dzīvojam “legāli” – Rīgas Būvvalde to beidzot pieņēma ekspluatācijā! Nolēmu dalīties ar pieredzi, ar kādiem zemūdens akmeņiem sastapāmies, cenšoties māju nodot ekpluatācijā, jo šis process kā nekā aizņēma gandrīz 1 gadu un 10 mēnešus. Tiesa, process varēja būt arī daudz ātrāks, ja sākotnējais arhitekts Māris Lācis nebūtu dramatiski un nepamatoti kavējis darbu izpildi. Turklāt pēc pirmā Būvvaldes atteikuma šis arhitekts atteicās turpmāk strādāt ar Rīgas Būvvaldi kā tādu, jo uzskatīja, ka Rīgas Būvvaldes prasības (ko lielā mērā nosaka jaunais, pārspīlēti birokrātiskais Būvniecības likums, kas spēkā visā valstī) pazemo viņa cieņu.

Kā jau esmu rakstījis, mājas būvniecības procesā nekādu kļūdu nebija, vienīgi sīkas korekcijas iekšējo starpsienu novietojumā u.tml. Jebkādas izmaiņas no Būvprojekta ir “jālegalizē”ar izmaiņu projektu. Mājas starpsienu izmaiņām rasējumus uzzīmēja Somu Māja pati, arhitekts tikai ielika izmaiņu projektā. Lielākā izmaiņu daļa bija mājas ārpusē esošās komunikācijas un labiekārtojums.

Izmaiņu projektus nācās taisīt vairākas reizes – Māris Lācis izstrādāja pirmos divus izmaiņu projektus, bet pēc viņa atteikšanās sadarboties vēl trīs reizes izmaiņu projektu taisīja jaunais arhitekts Matīss Zemītis (par viņu varu sniegt tikai labākās atsauksmes – rekomendēju!). Katru reizi, kad izmaiņu projekts izstrādāts, tas četrās kopijās jāiesniedz Būvvaldei apstiprināšanai, uz ko atbilde jāgaida mēnesi. Ja seko atteikums saskaņot projektu, tad jāveic korekcijas, jāsniedz par jaunu un atkal jāgaida mēnesis. Galvenais absurds ir tāds, ka Būvvalde, atsakot saskaņot izmaiņu projektu, norāda neatbilstības Būvniecības likuma normatīviem, bet, kad iesniedz labotu izmaiņu projektu, tad mēneša laikā tiek atrastas atkal jaunas neatbilstības. Ja neko neatrod nopietnās lietās, tas saraksta rindu ar iebildumiem, kur nav paraksts uzlikts, kur lappuse nav numurēta u.tml. – arī šādu iemeslu dēļ atsviež atpakaļ projektu. Ar šādu pedantisku birokrātiju Rīgas Būvvalde ir slavena. Un tā mēs gājām šo “riņķa danci” atkal un atkal, kamēr Būvvalde vairs nevarēja atrast kaut ko jaunu, kā dēļ atteikt saskaņošanu.

Kad izmaiņu projekts gatavs, tad jāsavāc kopā visi dokumenti, kas nepieciešami nodošanai ekspluatācijā (to sarakstu var uzzināt Būvvaldē), ieskaitot Būvprojektu un izmaiņu projektus, un kopā ar arhitekta pavadvēstuli un arhitekta aizpildītu paskaidrojuma rakstu par būvdarbu pabeigšanu viss atkal jāsniedz Būvvaldē, lai ēku nodotu eskpluatācijā. Mēģināšu atcerēties no galvas, kādi dokumenti bija jāsavāc:

arhitektūras plānošanas uzdevums; visu attiecīgo iestāžu izsniegtie tehniskie noteikumi (RD Satiksmes departaments, Rīgas Ūdens, Sadales Tīkls); būvatļauja; būvprojekts (mums tas ietvēra arī ūdens un kanalizācijas projektu); izmaiņu būvprojekti; elektrības projekts; elektriķa atzinums par gatavību ekspluatācijai; skursteņslauķa atzinums par gatavību ekspluatācijai; visi mērnieka izpildmērījumi; ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta (pasūta Valsts Zemes dienestā, tās izpilde arī prasa mēnesi un smuki maksā); Rīgas Ūdens un Sadales Tīkla atzinumi par iekšējo tīklu gatavību ekspluatācijai (kādam var būt arī citas iestādes atzinums vajadzīgs, piem., Latvijas Gāze).

Lai mēs apzinātos Rīgas Būvvaldes svarīgumu, nododot ēku ekspluatācijā, tika pieprasīts arī zemes siltumsūkņa kolektora izpildmērījums atvērtā tranšejā, kura mums nebija, jo visi iesaistītie speciālisti bija uzskatījuši, ka siltumsūkņa kontūrs nav jāuzmēra. Nācās ATRAKT kolektoru, kas laikam bija ekstrēmākais pasākums visā ēkas būvniecības un ekspluatācijā nodošanas procesā – viss skaisti iekoptais mauriņš nu ir sarakņāts! Protams, arī mērnieka aicināšna katru reizi maksā bargu naudu. Jautājums, kāpēc Būvvalde uz šī izpildmērījuma trūkumu nevarēja norādīt jau stipri senāk, ja jau tas bija vajadzīgs? Iekšējo elektrotīkla trasi arī mēs bijām spiesti uzmērīt jau iepriekš, par ko elektriķis arī nav bijis informēts, ka tas būtu jādara (jo pēc agrākā likuma to nevajadzēja). To gan izdarīt bija vienkāršāk, jo ar speciālu detektoru metāla vadu dziļumu un novietojumu zemē ir iespējams uzmērīt, kamēr siltumsūkņa kolektora plastmasas caurules jāatrok gandrīz uz labu laimi.

Jāpiebilst, kamēr tika rakstīti izmaiņu projekti, paspēja notecēt derīguma termiņš gan topogrāfiskajam plānam, gan energoefektivitātes sertifikātam, un tie bija jāgatavo par jaunu. Pievērsiet uzmanību – šie dokumenti derīgi tikai 2 gadus.

Secinājumam varu ieteikt: 1) Izvēlieties uzticamu arhitektu, kurš seko līdzi normatīvajiem aktiem, nekavē termiņus un ir vērsts uz sadarbību. 2) Laikus aiciniet mērnieku, lai uzmēra visas komunikācijas atvērtā tranšejā,ieskaitot drenāžas caurules, kas novada lietusūdeni zemē no ēkas notekcaurulēm. Mērniekam jāuzmēra ne tikai māja, bet arī jauna sēta, vārti un labiekārtojums (bruģis, oļu apmalīte ap māju un, iespējams, arī karoga masts- neesmu drošs, vai obligāti, bet tas nebūs dārgi šo vienu papildus punktu katram gadījumam uzmērīt). 3) Laikus sagatavojiet visus dokumentus, kurus aprakstīju. 4) Kopā ar arhitektu laikus apmeklējiet Būvvaldes būvinženieri konsultācijā, lai noskaidrotu visu, kas varētu būt svarīgs izmaiņu projekta pareizai sagatavošanai un pareizai dokumentu noformēšanai. Tas var aiztaupīt daudz laika un nervu vēlāk.

Apkures izmaksas Somu mājai ar zemes siltumsūkni

Ir pienākusi 2016. gada pēdējā diena, esmu nolasījis pēdējo šī gada elektrības skaitītāja rādījumu un esmu gatavs dalīties ar datiem, kas droši vien interesēs daudzus – kādas ir apkures izmaksas Somu mājai un zemes siltumsūknim. Esmu apkopojis datus gan par 2015., gan 2016. gadu. Vispirms uzrakstīšu mājas un apkures raksturojumu, lai ir skaidrs, par ko ir runa.

Šī ir rūpnieciski izgatavota koka karkasa vienstāva māja, kuras platība, ieskaitot starpsienas, ir 118 kvm, bet tīrā grīdas platība 113 kvm. Griesti siltināti ar beramo vati, virs kuras ir aukstie bēniņi. Ventilācija pasīvā. Apsildīšana ar silto grīdu. Grīdu klāj trīsslāņu koka parkets. Apkures iekārta ir Gapsal OKS 8 siltumsūknis, kura apkures jauda ir 8 kW. Zemes siltums tiek iegūts no pagalmā 1,3 m dziļumā ieraktā zemes siltuma kolektora, kura kopējais garums ir 400 m. Būtiski piebilst, ka savā mājā uzturam ļoti augstu temperatūru: 24ºC (salīdzinājumam: ēkas energoefektivitāte tiek aprēķināta, pieņemot, ka ēkā uzturēs 18ºC, tātad mūsu apkures patēriņa datus nebūtu korekti salīdzināt ar aprēķināto energoefektivitātes sertifikātā).

Esmu aprēķinājis, ka mēnesī, neskaitot apkuri, par visām pārējām sadzīves iekārtām, tai skaitā karstā ūdens uzsildīšanu, mūsu ģimene patērē ap 200 kWh. Tādēļ zemes siltumsūkņa patērēto elektroenerģiju aprēķināju, no kopējā mēneša patēriņa atņemot 200 kWh. Rezultāti ir apkopoti šajā grafikā:

apkure_2016

Tā kā siltumsīknis ir ieregulēts tā, ka ieslēdzas, kad ārā ir zem 17ºC, siltumsūknis nedaudz ir darbojies arī jūnija un augusta naktīs, iespējams, pavisam īsu brīdi arī jūlijā. Apkuri vasarā var arī pavisam atslēgt, bet mēs to nebijām izdarījuši.

Kā jau raksta sākumā minēju, mums ir dati arī par apkuri 2015. gadā, tomēr nav informācijas par ikmēneša patēriņu, vienīgi gada kopējais elektroenerģijas patēriņš, no kura var atrēķināt sadzīves tehnikas patērēto elektroenerģiju. Tātad 2015. gadā apkures patēriņš bija 2970 kWh, bet 2016. gadā – 2936 kWh. Tātad varam aprēķināt, cik vidēji gadā maksājam par apkuri. Ja elektroenerģijas kopējā cena, ieskaitot visus obligātos maksājumus un PVN, ir 0,17 EUR/kWh, tad kopējā par apkuri iztērētā elektroenerģijas maksa ir 500 EUR/gadā. Manuprāt, ļoti adekvāta cena, ņemot vērā, ka mājā tiek uzturēta tik augsta temperatūra.

Faktori, kas konkrēti mūsu mājas gadījumā pasliktina energoefektivitāti:

  1. Jau minētā 24ºC temperatūra mājā, kas, godīgi sakot, nav īsti draudzīga siltumsūknim – tam nākas patērēt papildus elektroenerģiju, lai šādu temperatūru nodrošinātu. Uzturot zemāku temperatūru, zemes siltums tiktu daudz, daudz efektīvāk izmantots. Tomēr mūsu mājā dzīvo siltummīle, kas šādu variantu izslēdz 🙂
  2. Griestu siltinājums – pēc projekta bēniņos jābut ieklātiem 40 cm beramās vates, tomēr 50 kvm bēniņu platības klāj latojums, kas samazina vates biezumu līdz, ja nemaldos, 25 cm. Tātad, ja vēlamies pilnīgu energoefektivitāti siltinājumam, virs bēniņu grīdas latojuma būtu jāuzber papildus vate.
  3. Energoaudits ar termokameru (kas kopumā mūsu mājai bija ļoti labs) uzrādīja, ka siltums galvenokārt noplūst pa bēniņu lūku un dažās vietās gar ārdurvīm. Tātad varam nosiltināt bēniņu lūku, kā arī pieregulēt abas ārdurvis, lai tās ciešāk piekļautos stenderēm, neveidojot spraugas.
  4. Iespējams, labs risinājums būtu bijis arī ierīkot rekuperācijas ventilācijas sistēmu pasīvās ventilācijas vietā – rekuperācijas sistēma aktīvi apmaina āra gaisu ar iekštelpu gaisu, tomēr šajā procesā atgūstot siltumenerģiju no izplūstošā iekštelpu gaisa, sasildot ienākošo auksto gaisu. Liekas, tagad to pārtaisīt būtu par vēlu. Šobrīd diezgan bieži vēdinām telpas, atverot terases durvis uz pāris minūtēm, kas, dabiski, liek zaudēt siltumu.

(LABOTA RINDKOPA) Internetā atrodamas salīdzinājuma tabulas, kuras parāda, ka zemes siltumsūkņa/siltās grīdas apkure nodrošina 4,4 reizes efektīvāku apkures energopatēriņu nekā apkure ar elektrību. Salīdzinot ar populāro dabasgāzes apkuri, zemes siltumsūknis/siltās grīdes apkure ir 2,7 reizes lētāka. Tomēr tas ir spēkā tad, kad mājas temperatūru uztur minimālu. Mēs sildām māju līdz 24ºC, kas nozīmē elektroenerģijas papildus patēriņu. Pēc komentāriem spriežot, mūsu elektrības patēriņš par apkuri ir mazāks nekā mājās, kas apkurinātas ar dabasgāzi, tomēr atšķirība nav vis 2,7 reizes – tas tāpēc, ka mājā tiek uzturēta ļoti augsta temperatūra, kas nav tā optimālākā zemes siltuma izmantošana). Tomēr ir skaidrs, ka sākotnējais it kā lielais naudas ieguldījums zemes siltumsūkņa ierīkošanā ar gadiem atpelnās kā ievērojams enerģijas ietaupījums.

Šķūnītis

Kopš māja vēl bija būvniecības procesā, šķūnīša mums ļoti pietrūka. Visiem āra darbiem vajadzīgi instrumenti – ķerra, pļaujmašīna, lāpstas, grābekļi, tāpat kaut kur jāliek arī malka kamīnam, auto riepas utt. Līdz šim tas viss neglīti krājās uz mūsu terases un mājas priekšā, nepasargāts no nokrišņiem un, nedod Dievs, zagļiem.

Pirms sākt kaut ko būvēt, kaut tā būtu tikai sausā tualete, būvniecības iecere ir jāpiesaka vietējā būvvaldē. 1. grupas būvēm (līdz 25 kvm) nav vajadzīgs būvprojekts, pietiek ar t.s. Paskaidrojuma rakstu. Tomēr pēc mūsu pieredzes nezinātājam šādu “rakstu” sagatavot ir grūti, tāpēc pasūtījām šķūnīša skici un dokumentu sagatavošanu arhitektam Matīsam Zemītim no arhitektu biroja ZArch. Matīss šobrīd arī palīdz mums nodot ekspluatācijā dzīvojamo māju, tāpēc arī vērsāmies pie viņa, lai gan Matīsa specialitāte nav vis šķūnīši, bet pasīvās mājas u.c. lieli objekti.

Vispirms mērnieks iemērīja šķūnītim vietu saskaņā ar Būvvaldē iesniegto plānu. Svarīgi ir  nenovirzīties no šīm robežām vairāk par 10 cm, arī augstuma ziņā, citādi būs nepieciešams izmaiņu projekts vai kā nu to šajā gadījumā sauc. Ugunsdrošības noteikumi arī nosaka, ka koka ēkām jābūt vismaz 5 m no gruntsgabala robežas, citādi attālums jāsaskaņo ar pierobežnieku, ko darījām arī mēs.

Atkāpjoties no temata, piebildīšu, ka šķūnīša vietā noņēmu velēnas un pārvietoju uz citu pagalma vietu, kur bija jāpaaugstina zemes līmenis un jāieaudzē mauriņš. Lūk, kā tas izdevās. Šajā vietā vēlāk iestādīju arī priedes (skat. bildes iepriekšējā rakstā)

DSC_0928

DSC_0930

Aptaujājot vairākas firmas un meistarus, secināju, ka kokadarbi.lv mūsu šķūnīti spēj uzbūvēt pat divas reizes lētāk nekā citi! Turklāt mājaslapa liecināja, ka meistaram ir pieredze un kvalitāte. Patīkami, ka par darbu iepriekš tika noslēgts līgums, parakstīta darbu tāme, nodrošinot, ka darbu izpildes gaitā neradīsies neparedzēti izdevumi un darbs notiks ieplānotajā termiņā (mūsu gadījumā – 2 nedēļu laikā).

Saskaņā ar projektu, šķūnītis (3x6m, kores augstums 3 m) balstās uz stabveida betonētiem pamatiem. Melnzemes biezums šajā vietā ir 50 cm, tādēļ neriskējām būvi balstīt uz grunts.

IMG-20160713-WA0000

Divas dienas pēc pamatu ieliešanas sagatavoja šķūnīša pamatni un grīdu, zem kuras paklāts stiklašķiedras brezents, lai nepūdētu dēļus gadījumā, ja apakšā kaut kas sāk augt, parokas kurmis utml.

DSC_1267

Vēl pēc vienas dienas bija gatavs galvenais karkass, ko gan vēlāk papildus stiprināja un veidoja jumta pārkares.

DSC_1282

Lai samazinātu darba izdevumus un patērēto laiku, šķūnīti krāsoju es pats. Ēvelētiem dēļiem izvēlējos Vivacolor Villa Aqua ūdens bāzes krāsas, pirms tam gruntējot ar impregnēšanas grunti Kolorex Protekt. Šķūnīša krāsām ir tas pats tonis, kas dzīvojamai ēkai.

DSC_1442

Jumta segumam izmantojām skārda dakstiņu imitāciju tādā pašā krāsā kā dzīvojamās ēkas betona dakstiņi. Zem skārda – kondensāta izolācijas plēve.

DSC_1451

Divu nedēļu laikā šķūnītis bija gatavs! Ja ievilktu elektrību, varētu blakus ierīkot ūdens spices urbumu, šķūnītī ievietojot ūdens sūkni. Vienīgi šādā gadījumā ir vērts parēķināt, cik reāli pa vasaru kubikmetri ūdens tiek dārzā izlieti – vai lētāk sanāktu maksāt Rīgas Ūdenim, vai arī tērēties par ūdens spici un sūkni un tā remontiem (var izurbt par 100 EUR, 1 kW sūknis ar spiedkatlu maksā vismaz ap 170 EUR, jo Ķīnā ražotos nevajadzētu pirkt)

IMG_6516

IMG_6517

Vecā žoga nomaiņa

Vispirms jāsāk ar iemeslu, kāpēc bija jānomaina žogs ar kaimiņu. Daudzi vecie stabi bija izgāzušies vai grasījās izgāzties, pats žogs arī bija sen sarūsējis un salāpīts ar dažādiem pabriesmīgiem, rūsas saēstiem posmiem, kas daļēji balstījās uz mežoņu plūmju stumbriem. Turklāt vecais žogs atradās nevis uz gruntsgabalu robežas, bet apmēram 40 centimetrus iekšā mūsu gruntsgabalā. Tomēr noteicošais apstāklis bija neestētiskais skats. Te viena bilde no vecā žoga:

DSC_0416

Izdevās vienoties ar kaimiņu, ka viņš ar saviem spēkiem un līdzekļiem demontēs veco žogu un utilizēs būvgružus, bet mēs uzliksim jauno (jāpiebilst, kaimiņš īsti nebija ieinteresēts neko mainīt, tā ka prieks kaut vai par šādu izmaksu un pūļu sadalījumu). Apzināju dažas žogu firmas un sapratu, ka nav vērts maksāt firmai par žoga uzstādīšanu, jo šāda veida žogs, bez vārtiem, ir salīdzinoši vienkārši uzstādāms. Materiālus pītajam žogam iegādājāmies no Latvijas ražotāja SIA “Žogu fabrika”, kas gan konsultē, gan dod līdzi instrukciju par žoga uzstādīšanu.

DSC_1078

Kad kaimiņš bija nojaucis veco žogu, pirmais, kas bija jādara – jāizzāģē vecie mežoņu krūmi, kas pirms tam bija auguši žogam cauri krustu šķērsu. Turklāt žoga līnija arī bija jāpārceļ uz īsto gruntsgabalu robežu, kā dēļ nācās izzāģēt vairākus krūmus uz jaunās līnijas. Lūk, kā mums gāja, ieguvām milzīgu kaudzi ar vecajiem krūmiem:

DSC_1067

Pēc mērnieka ierādītajiem punktiem novilkām auklu, kur jāiet jaunajam žogam. Stabu vietas rakām ar speciālu zemes urbi. Mūsu urbim diametrs bija 10 cm, bet Žogu fabrika iesaka urbt ar 20 cm diametra urbi, lai nav jāurbina platāka bedre. Bedre jāurbj 80 cm dziļumā, bet stabs jābetonē 50 cm dziļumā (vismaz tas attiecas uz 1,5 m augstu žogu).

Ik pēc 25 m jāiebetonē arī vertikālā staba atsaites stabi. Lai nebūtu jāgādā grants un jārēķina vajadzīgās grants daudzums, betonēšanai izmantojām gatavo betona maisījumu “klons” Sakret BE, kas 40 kg iepakojumā izmaksā gana lēti. 40 kg klona maisījumam jāpiejauc daži litri ūdens, jāsamaisa un betons gatavs:

DSC_1076

Pēc pāris dienām betons ir sacietējis un var turpināt darbu. Pītais žogs tiek stiprināts nevis pie stabiem, bet pie metāla stieplēm, ko nostiprina pie stabiem un nospriego. Zemāk redzamas nospriegotās stieples:

DSC_1211

Beigās stieplēm tiek piestiprināts pītais žogs. Rezultāts redzams zemāk. Ja arī tas nav pats elegantākais variants, tad tomēr daudz skaistāk nekā bija iepriekš, turklāt izmaksu ziņā 50 m žogam var iekļauties dažos simtos eiro (firma to pašu darītu par divas, divarpus reizes augstāku maksu).

DSC_1270

 

Karoga masts

IMG_5018

Lai gan karoga masta uzstādīšana ir patriotisks solis, meistars, kurš darbu veica, neprata neviena vārda latviski. Te nu jāsaka, ka bija arī cita, latviešu firma, kas piedāvāja līdzīgu cenu, tomēr mani nokaitināja e-pastu ignorēšana, turklāt vēl putrošanās pašiem savās cenās. Izvēlējos firmu, kas uz jautājumiem atbild ātri un kam ir skaidrs piedāvājums.

Saka, ka karoga masts nedrīkstot būt augstāks par mājas kori, drīzāk labāk, ja tas ir zemāks. Mūsu gadījumā zemāk kā 6 m nevarēja, jo mājas kore ir 6 m augsta, bet par 6 m īsāku karoga mastu nepieļauj likums. Karoga masts gatavots no stikla šķiedras, kas, atšķirībā no metāla mastiem, nedeformējas stiprā vējā. Komplektā iegādātais karogs gan varēja būt no skaistāka materiāla (izskatās ļoti sintētisks), bet gan jau ar laiku nomainīsim. IMG_5003Kādēļ izvēlējos uzstādīt mastu, samaksājot vairāk naudiņas nekā par parastu karoga kāta turētāju pie mājas? Pirmkārt, patriotisma pēc. Karoga masti rada labu iespaidu par mājām un apkaimi. Otrkārt, ērtības labad, lai karogs stāv mastā nepārtraukti un nav jācilā augšā-lejā pie mājas fasādes noteiktos diennakts laikos un noteiktos datumos, turklāt vēl aizņemot daudz vietas mājā. Tad nu – lai labi plīvo!IMG_5071

Bruģis

IMG_5086Lai nodotu māju ekspluatācijā, mums obligāti bija jāieklāj bruģis. Nezinu, vai tas ir tādēļ, ka tā bijām norādījuši projektā, vai arī bruģis būtu vajadzīgs jebkurā gadījumā. Tam īsti nav nozīmes, jo bruģi mēs liktu šā vai tā. Bruģētais laukums – 200 kvm, lai būtu iespējams novietot vairākas mašīnas un arī apgriezties. Savukārt puikām lai ir kur bumbu spēlēt un ar riteņiem braukt.

Bruģēšanas darbus sākām rudens beigās, uzliekot oļu apmali ap māju, ierokot lietusūdeņu drenāžas caurules pie notekām un aizvietojot melnzemi ar lielajām dolomīta šķembām, kas tika arī noblietētas. Bruģēšanas darbu pirmais posms aprakstīts šeit. Pa ziemu ļāvām šķembām nosēsties, finanses novirzot steidzamākiem darbiem. Blietētais šķembu klājums pa ziemu pildīja savu pagaidu funkciju – lai būtu normāla piebraukšana pie mājas, bez dubļiem. Savukārt maija sākumā SIA “Uzars”, kas, manuprāt, tiešām var pretendēt uz labākā Latvijas bruģētāja statusu, turpināja darbus. Tika ierīkotas pārējās apmales. Bruģakmeņi tika likti nevis uz smiltīm, bet uz sīkšķembu klājuma, lai pēc iespējas novērstu skudru ieperināšanos zem bruģa. Bruģa krāsu sajaukumu kā piemērotu mājas krāsai ieteica “Uzars” pārstāvis, un viņam bija taisnība – piestāv labi. Bruģis veidots no 80% melnajiem, 10% baltajiem un 10% pelēkajiem bruģakmeņiem. Bruģakmeņus ražojis SIA “Brikers”, šie ir “Mozaīka Dobele” akmeņi, kas jaukti dažāda izmēra. Mums patīk. Zemāk bildes, vērtējiet paši!

P.S. Ja plānojat likt bruģi, rēķinieties, ka, lai nodotu māju ekspluatācijā, nevien mājai un sētai, bet arī bruģim u.c. labiekārtojumiem būs jāveic mērnieka izpildmērījums, kas, diemžēl, maksā smukas naudiņas. IMG_5011IMG_4996IMG_5010IMG_5020

Tulikivi ziepjakmens krāsns

Lai gan krāsns kurināšana šajā gada posmā nav tik aktuāla kā vēlā rudenī un ziemā, varbūt kāds jau tagad “taisa ragavas” nākamajai ziemai, proti, plāno krāsns mūrēšanu. Jāatzīst, mūsu krāsni uzmūrēja jau decembrī un, kamēr nebija pieejama elektrība siltumsūkņa apkurei, ar to arī sildījām māju. Tomēr bloga ieraksts ir tapis tikai tagad, jo sakarā ar mājas iekārtošanu krāsns kurināšanas laikā fonā bieži bija “bardaks” un nesanāca nofotografēt blogam piemērotas bildes. IMG_4564

Šī ir tā saucamā siltuma akumulācijas krāsns, kas lēni uzsilst, toties siltumu turpina vienmērīgi izstarot daudz ilgāk nekā ķieģeļu krāsns. Šāda īpašība piemīt krāsns materiālam – ziepjakmenim, kas veidojies no vulkāniskajiem iežiem augsta spiediena un temperatūras ietekmē un tiek iegūts Somijas karjeros. Mēs izvēlējāmies galveno Somijas ziepjakmens krāšņu ražotāju Tulikivi (uzceltas 250’000 krāsnis), ko Latvijā izplata un mūrē SIA “Akmens krāsnis”IMG_4580

Konkrētais krāsns modelis mūsu mājās ir Valkia, kam tagad jau tiek ražoti jaunāki pēcteči – arī ar durtiņām uz abām krāsns pusēm. Ir arī krāšņu modeļi ar iebūvētu cepeškrāsni, kurā var gan gatavot cepešus, gan ilgi uzlabāt siltas pusdienas. Modeļi ir tiešām ļoti dažādi – gan akmens krāsā, gan reljefaini, gan krāsoti, sākot ar tik minimālistiska dizaina kā mūsu un beidzot ar “greznām” krāsnīm.

Lai pilnībā uzsildītu mūsu krāsni, jāizkurina trīs “porcijas” malkas, un māja turpmāko diennakti ir silta. Lielāka krāsns dod lielāku siltuma daudzumu un silda lielāku māju, turklāt dara to vienmērīgi – bez pārmērīga karstuma krāsns tuvumā. Vēl jāpiemin, ka otrs iemesls, kāpēc izvēlējāmies šāda veida krāsni, ir tas, ka tā daļēji pilda kamīna funkciju, jo pa stikla durtiņām patīkami vērot uguns liesmas.  IMG_4592

Te vēl pāris bildes no krāsns mūrēšanas:

WP_20141209_005 WP_20141209_013

Zemes siltumsūknis

IMG_3682Daži vārdi par izvēlēto siltumapgādes veidu – zemes siltumsūkni. Tā kā piemērots zemes laukums siltumsūkņa kolektora ierakšanai bija pieejams, turklāt, kas īpaši veiksmīgi, zemē ir augsts gruntsūdens līmenis, zemes siltumsūknis likās laba izvēle. Apmēram 100-150 m no mūsu mājas ir arī gāzes vads, tomēr rēķinājām, ka gāzes pievilkšana maksātu tikpat vai dārgāk par zemes siltumsūkņa uzstādīšanu, turklāt gāze šobrīd tiek piegādāta no tik neprognozējamas valsts kā Krievija. Apkuri ar cieto kurināmo noraidījām jau pašā sākumā, jo darba mums tāpat pietiek, lai vēl atrastu laiku katla kurināšanai un uzmanīšanai. Apkurinot ar granulām, mājā jāierīko arī speciāla apkurināta telpa, kurā glabāt granulas, tā ka tas arī sadārdzinātu mājas celtniecības izmaksas. IMG_3679

Mūsu izvēle bija Igaunijas ražotāja Gapsal siltumsūknis OKS8, par kuru sīkāka informācija atrodama SIA “Harmonija un enerģija” mājaslapā www.siltumsuknis.lv. Uzstādījām arī 250l siltā ūdens sildītāju, rēķinoties, ka vanna ir samērā liela tilpuma. Mūsu 113 kvm izmantojamajai platībai bija nepieciešams 400 m garš ārējais siltuma kolektors ar 400 l siltuma nesēja šķidruma. Aprēķins rādīja, ka gada laikā, lai nodrošinātu 20oC, siltumsūknis patērēs 7800 kWh enerģijas. Pēc janvāra-marta elektrības rādījumiem māja kopumā ir patērējusi 1665 kWh, turklāt janvārī betona grīda tika sevišķi intensīvi karsēta, lai izžāvētu no liekā mitruma pirms parketa ieklāšanas. Tātad var secināt, ka aprēķins atbilst reālajam elektrības patēriņam vai pat ir mazāks. Protams, gribētos redzēt enerģijas patēriņu aukstākā ziemā nekā šī. Tā kā siltumsūknis mēra nevis gaisa temperatūru, bet ienākošā siltuma nesēja temperatūru, tad sanāca tā, ka siltumsūknis sildīja māju vairāk nekā vajadzīgs, proti – lai uzturētu mājā 22oC temperatūru, siltumsūknis ziemā bija jāuzstāda uz 19oC, un līknes kalibrācija šo nobīdi īsti izlabot nespēja. Tas liecina, ka Somu māja ir energoefektīvāka nekā siltumsūknim aprēķināts. IMG_3693Šeit ir lasāms agrāks raksts par siltuma kolektora rakšanu: https://kokamaja.wordpress.com/2014/08/21/zemes-siltumsukna-kolektora-ieraksana/

Ar ko sākt mājas būvniecību?

Atbilde – ar komunikāciju ierīkošanu! 

Jo tas prasīs ĻOTI daudz laika!

Tad nu šodien noslēdzās mūsu mājas pēdējais nepaveiktais darbs, lai māja būtu pilnībā pabeigta un apdzīvojama – ūdens pieslēgšana, svinīgi uzstādot skaitītāju!

WP_20150303_001

Mājai pamatus sāka likt 11. augustā, 27. augustā sāka būvēt Omatalo karkasu, ko SIA “Somu māja” pabeidza 6 darbdienās, tad SIA “Simts nami” veica apdari, pabeidzot vairumu darbu novembra beigās. Vēl atlika uzlikt parketu un ielikt durvis, bet parkets kavējās, jo elektrības trūkuma dēļ nebija iespējams izsildīt grīdu. Ja būtu laikus bijušas komunikācijas, māja būtu gatava jau pirms Ziemassvētkiem, proti, 4 mēnešu laikā! Līdz ar elektrības un ūdens kavēšanos šis laiks ieilga līdz pus gadam.

Te daži agrāki raksti, kas veltīti komunikāciju projektēšanai, saskaņošanai un ierīkošanai:

30. jūlijs, Būvprojekta saskaņošana un dokumenti

26. septembris, Pieslēgšanās Rīgas ūdens un kanalizācijas tīklam

25. novembris, Elektrības pieslēguma izbūve

3. decembris, Rīgas ūdens cinisms

Virtuves meklējumi un Patix patiks!

IMG_3663Mūsu mājas plānojumā virtuves zona ir apvienota ar dzīvojamo istabu, tāpēc virtuves iekārtu izvēlējāmies ļoti rūpīgi. Jau rudens sākumā sāku pētīt piedāvājumu. Mūsu gaumei un budžetam vislabāk atbilda IKEA virtuves. Tā kā IKEA piedāvā arī vienkāršu plānošanas programmiņu, saplānoju mums vēlamo virtuvi pati. Ar izdrukām devos pie piegādātājiem Torņakalnā, kas specializējas tieši virtuvju pārdošanā, jo cerēju, ka puiši palabos skices, ieteiks piemērotākos materiālus un palīdzēs arī ar virtuves uzstādīšanu, tomēr pat pēc vairāku nedēļu gaidīšanas un atkārtotas atgādinājuma vizītes, nesaņēmu ne skices, ne piedāvājumu. impressive-ikea-kitchen-cabinets-designs-exclusive-with-pretentious-ornamentTā kā paši doties uz kādu no IKEA veikaliem pēc virtuves un savām rokām to uzstādīt nebijām gatavi (to darīsim ar citām mēbelēm), tad sāku pētīt piedāvājumu internetā. Dažiem no ražotājiem, kas piedāvā bezmaksas skices, aizsūtīju e-pastus, bet atkal paliku bez atbildes. Pa ceļam no darba iebraucu arī kādā virtuvju salonā Rīgas centrā. Attieksme bija jauka, virtuves izskatījās glītas un jau nākamajā dienā saņēmu skici un tāmi… Tuvu 10 000 eiro- tā nebija vēlamā summa. Ļoti atsaucīgi bija arī “RIPO”, saņēmu skices un arī materiālus varēja izvēlēties dažādus. Man tomēr nepatika, ka skapīšu karkasi ir jau gatavi un netiek ražoti precīzi pēc virtuves izmēriem, līdz ar to rodas tukšas vietas, kas tiek aizpildītas ar neizmantojamu platību. No praktiskā viedokļa nekas daudz zaudēts netiek, bet izskatu tomēr gribējās labāku. Laiks virzījās uz priekšu bez rezultāta, tāpēc izlēmu Google meklētājā ievadīt atslēgas vārdus “virtuves iekārta”, atrast bildi, kura apmierina manas prasības, un pa taisno doties uz salonu, kas piedāvā attēlā redzamo. Manas prasības šoreiz bija, lai virtuves durtiņas būtu baltas, bet ne glancētas, virtuve nebūtu no standartskapīšiem un ar labu furnitūru – pašbremzējošām atvilknēm un durtiņām. No plašā bilžu klāsta mani uzrunāja šī (bilde pa kreisi).1400162647-FOTO2-virtuve-ar-pussali-open-space-tipa-moderna-stila-ar-pusabara-kresliem Biju patīkami pārsteigta arī par pārējām mājas lapā atrodamajām bildēm un sarunāju tikšanos ar firmas dizaineri – Elīnu. Mājīgajā salona atmosfērā kopā izskatījām dažādus risinājumus, kas it kā nejauši sastopami uz vietas esošajā ekspozīcijā un reizē aizpildījām strukturizētu anketu. Beidzot es sapratu, kādu virtuvi patiešām gribu un kā tai kopumā ir jāizskatās. Pēc dažām dienām apmeklēju salonu vēlreiz un, ieraugot skices, sapratu, ka Elīna precīzi ir sapratusi manas vēlmes. Man tika piedāvātas pat vairākas skices. Beigās no divām sakombinējām vienu ideālo (Lietoju vārdu “sakombinējām”, jo visu laiku tiku iesaistīta procesā un pēc maniem norādījumiem Elīna veikli skices apstrādāja un mainīja). unnamed Atlika precizēt materiālus un krāsas. Šādas lietas parasti izvēlos ilgi, pie tam biju atnākusi pēdējā brīdī pirms slēgšanas, bet laiks pagāja nemanot. Izvēlē iesaistījās arī otra dizainere un kopīgi izvēlējāmies paraudziņus, kurus man iedeva arī uz mājām, galīgās izvēles izdarīšanai. Sapratu, ka salona meitenes man ir veltījušas gandrīz stundu ārpus sava darba laika, bet tas nevienu brīdi netika izrādīts. Vēlāk Elīna man zvanīja vairākas reizes, lai saskaņotu katru izmaiņu un viss būtu ideāli līdz sīkumam. Arī sienu leņķi un izmēri tika mērīti līdz milimetra precizitātei un skices attiecīgi pieskaņotas. Rasējumi uz apstiprināšanu K.97 - liga Pirmajā dienā, kad uzstādīja virtuvi, satiku arī meistarus, kuri tāpat kā visi pārējie “Patix” darbinieki, bija jauki un atsaucīgi. Pēc tam ar ģimeni aizbraucām nelielā ceļojumā. Tā kā esmu diezgan piekasīga, tad mazliet stresoju, ka nevaru būt klāt un vismaz ārpus sava darba laika uzraudzīt procesu. Atgriežoties mājās un ieejot virtuvē, šaubas pazuda, jo viss izskatījās tieši tā kā iecerēts. Nākamajās dienās pie mums ieradās puisis, kas pieņēma meistaru darbu, uzlīmēja uz sienām uzlīmītes, kur tās skāra durtiņas, un veica vēl dažus uzlabojumus. Tā kā sadarbība bija patiešām izdevusies, tad nebaidos ieteikt “Patix” arī citiem un ceru vēl sadarboties, kad pasūtīsim plauktu dzīvojamai istabai. IMG_3668IMG_3664IMG_3675IMG_3672