Rekuperācijas sistēmas ierīkošana

Pirms pārbūvēt bēniņus par mansarda stāvu, nolēmām ieviest svarīgu lietu, ko savulaik, taupot būvniecības budžetu, nebijām izdarījuši – ierīkot rekuperācijas sistēmu, kas katrā istabā nodrošinātu svaiga gaisa pieplūdi, turklāt atgūstot izplūstošā gaisa siltumu līdz pat 93%. Tādā ziņā labi, ka otro stāvu nebijām izbūvējuši jau sākotnējā būvniecības procesā, jo tagad bija lieliska iespēja bēniņos izvilkt rekuperācijas cauruļvadus uz visām pirmā un otrā stāva istabām. Ar noslēgtām otrā stāva sienām un grīdu tas vairs nebūtu bijis iespējams – tad atliktu vienīgi decentralizētā rekuperācija (skat. Google).

Lēmumu par rekuperācijas nepieciešamību pieņēmām, jo, gandrīz 3 gadus dzīvojot jaunajā mājā, secinājām, ka gaisa apmaiņa, vēdinot caur logiem un durvīm, ir nepietiekama un rada diskomfortu – salstot vai nemitīgi verot vaļā/ciet durvis un logus. Turklāt, zaudējot siltumenerģiju, palielinās arī elektrības rēķins.

Veicot cenu aptauju, noskaidrojās, ka mūsu lieluma mājai (~160 kvm, ~400 kubikmetru) rekuperācijas sistēma izmaksā sākot ar aptuveni 5000 EUR. Mūsu mājai rekuperācijas sistēmu ierīkoja lietuviešu firma UAB “IDV Group”, kura izplata Čehijas Republikā ražotas premium klases rekuperācijas iekārtas Atrea. Par tām esmu dzirdējis labas atsauksmes pat no viņu konkurentiem. Tomēr katrs pats lai veic cenu/specifikāciju aptauju un izvēlas sev piemērotāko sistēmu. Katrā ziņā darbi tika paveikti profesionāli, pietiekami ātri, viss tīri un kārtīgi.

Vienlaikus tika demontēti divi ventilācijas izvadi uz jumta no abu vannasistabu gaisa nosūcējiem – tie tagad vairs nav vajadzīgi, jo vannasistabu ventilācija iekļauta rekuperācijas sistēmā. Nospiežot vannasistabas gaismas slēdzi, ieslēdzas pastiprināta ventilācija, kas darbojas vēl kādu laiku pēc gaismas izslēgšanas.

Pagaidām sistēmu vēl nedarbinām, jo, kamēr bēniņu stāvs nav nosiltināts, rekuperācijas sistēma censtos piesildīt šobrīd vēl aukstos bēniņus, kas nav vajadzīgs. Zemāk ievietoju fotogrāfijas, pārsvarā no bēniņu stāva, kur redzama pati iekārta un cauruļvadi, kas ved uz pirmā stāva griestu difuzoriem un otrā stāva griestu plānotajām difuzoru vietām. Ja ir kādi specifiskāki jautājumi, jautājiet komentāros, centīšos papildināt rakstu, balstoties uz jautājumiem (ja spēšu atbildēt uz tehniskiem jautājumiem).

IMG_9215IMG_9217IMG_9224IMG_9228IMG_9234IMG_9242IMG_9322IMG_9327IMG_9361

Advertisements

Mājas pārbūves projekts

Jā, jā, tieši tā – nepilnus 3 gadus pēc mājas pabeigšanas esam sākuši pārbūvi! Proti, esam sākuši izbūvēt mansarda stāvu (kur šobrīd ir aukstie bēniņi) un ierīkojuši visā mājā (t.sk. topošajā jumta stāvā) aktīvo ventilāciju ar siltuma atgūšanu – rekuperācijas sistēmu. Par to visu nedaudz sīkāk – turpmākajos rakstos!

Protams, lai sāktu pārbūvi, ir nepieciešams saskaņot pārbūves projektu. Oficiāli ir nepieciešams iesniegt 2 veida projektus būvvaldē – vispirms jāsaskaņo būvprojekts minimālajā sastāvā, tad tiek izdoti noteikumi pilnajam projektam un tiek taisīts pilnais projekts. Tomēr, ja arhitekts spēj paredzēt, kādas būs prasības pēc būvprojekta minimālajā sastāvā, tad var mēģināt sniegt uzreiz pilno projektu, kas ietver visu nepieciešamo. Tā darīja arī mūsu arhitekts Matīss Zemītis, un tika galā viņš izcili, jo pārzina normatīvu prasības (atšķirībā no dažiem labiem vecajiem arhitektiem, kuri neseko līdzi likumdošanas izmaiņām). Viņa arhitektu biroja mājaslapa – www.zarch.lv. Būvprojekta izmaksām klāt jārēķina arī būvinženiera atzinums, kas jādabū un jāpievieno projektam.

Vēl kopā ar būvprojektu bija būvvaldei jāiesniedz tehniskās apsekošanas atzinums (speciālists apseko māju, un tas nemaz nav tik lēti kā varētu likties), jauns energoefektivitātes sertifikāts, visu risku apdrošināšanas polise un aizpildīta pieteikuma forma.

Jumta stāvs papildus mūsu mājas platībai dos 50 kvm, tomēr oficiāli papīros skaitīsies 42 kvm, jo jumta slīpuma dēļ gar telpu malām būs zemāki griesti. Tas pat ir labi – gar malām vienalga var izvietot mēbeles (kumodes, piemēram, vai gultas), tomēr īpašuma nodoklis par šiem 8 kvm, cik saprotu, nebūs jāmaksā. Zemāk ievietoju skices (iekļaujot arī pirmo stāvu, kas jau tika pabeigts pirms 2 gadiem). Kā redzat, jumta stāvā izvietoti 4 jauni logi – 2 Velux jumta logi un 2 SIA Somu Māja (Skaala ražojuma) logi galos.

Plans_2stavs

Plans_1stavs

Fasade-1aFasade-1bFasade-2aFasade-2b

Jumts

Kā Rīgas Dome ar mežonīgo zāli cīnījās

Vakar, 21. jūnijā beidzot ieradās brigāde, kas pļāva zāli pie mūsu ielas. Diemžēl, tuvāk augstskolai “Turība” Rīgas Dome tomēr nolēmusi audzēt suņuburkšķus. Jāpiebilst, ka par abām šīm vietām biju informējis Rīgas Pašvaldības policiju, kas sastādīja divus administratīvā pārkāpuma protokolus. Rīgas Pašvaldības policijai, starp citu, var ziņot, izmantojot ļoti ērtu telefona aplikāciju:

Android aplikācija

Apple aplikācija

DSC_3791

Mūsu ielā zāli pļāva vairāku cilvēku brigāde. Grāvi (Latvijas Dzelzceļa teritorija) pļāva ar trimeri, pusotrmetrīgo zāli (pašvaldības zeme) ar pļaujmašīnas traktoriņu.

DSC_3775

Tomēr, vēlāk apskatot pļauto teritoriju, izrādījās, ka pļaujmašīna lielu daļu zāles ir tikai nobraukājusi, atstājot vidēji 40 cm garus nenopļautus nezāļu stiebrus, tātad zāle būtībā NAV nopļauta, jo nav īsāka par 20 cm. Ja zāli pļautu laikus, kad tā ir maksimāli 20 cm gara, pļaujmašīna ar darbu tiktu galā, bet tagad teritorija ir vienkārši aizlaista. Zemāk video var redzēt, kā izskatās “nopļautā” zāle, kas būtībā ar steigu būtu jāpļauj vēlreiz.

Turklāt nopļautā zāle ir atstāta turpat, lai gan pašvadības saistošie noteikumi nosaka, ka bioloģiski noārdāmais materiāls (lapas, zāle) ir jāsavāc.

DSC_3790

DSC_3784

Ja pareizi saprotu, kamēr Rīgas Dome nebūs tikusi galā pati ar saviem pārkāpumiem, neviens Rīgas iedzīvotājs sodanaudu par līdzīgiem pārkāpumiem privātās teritorijās nesaņems. Ja tomēr Dome soda cilvēkus par pārkāpumiem, ko pati atļaujas ignorēt, rakstiet sūdzību Rīgas Domei un N. Ušakovam ar atsauci uz šajā blogā publicētajiem rakstiem. Šeit saite uz iepriekšējo rakstu, kurā publicēju sūdzību N. Ušakovam.

Atklāta sūdzība Nilam Ušakovam par regulāri nenopļautu zāli 120 cm garumā

SaveSave

Atklāta sūdzība Nilam Ušakovam par regulāri nenopļautu zāli 120 cm garumā

Nilam Ušakovam

Rīgas Dome

Rātslaukums 1, LV-1539

 

Kopijas:

Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija

Eduarda Smiļģa iela 46

Rīga LV-1002

 

SIA “Biznesa augstskola Turība”

Graudu iela 68, Rīga, LV – 1058

 

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”

Gogoļa iela 3

Rīga LV – 1547

 

Mārtiņa Kāļa

XX ielā XX

Rīga LV-10XX

sūdzība.

A. god. Nila Ušakova k-gs!

2013.g. vasarā mūsu ģimene iegādājās zemes īpašumu XX ielā XX, bet mūsu radinieku ģimene blakus gabalu YY ielā YY. Zeme pirms tam piederēja DnB bankai, kas to nebija kopusi. Jau pāris nedēļas pēc zemes iegādes gan mēs, gan kaimiņi saņēmām paziņojumu par naudas soda piemērošanu, jo zāle zemesgabalos pārsniedz pieļaujamo garumu – 20 cm, un uzaicinājumu ierasties uz pārrunām Pārdaugavas izpilddirekcijā darba laikā. Zāli nopļāvu un, kavējot savu darbu, uz pārrunām ierados un panācu, ka soda nauda man nav jāmaksā. Savukārt kaimiņi bija ārpus valsts, uz pārrunām nevarēja ierasties un samaksāja naudassodu.

Tomēr es ievēroju, ka Rīgas Domei piederošajā zemesgabalā gar XX ielu arī zāles augstums regulāri stipri pārsniedz 20 cm – to novēroju gan 2013., gan 2014., gan 2015. gadā, tādēļ, kad līdzīga situācija atkārtojās arī 2016. gadā, es rakstīju sūdzību Twitter, adresējot to @RigasDome un @VAS_LDz (Latvijas Dzelzceļš, jo arī tā gruntsgabalu, acīmredzot, uz līguma pamata, vienmēr nopļauj Rīgas Dome). Zemāk 2016. gada sarakste:

 

Mārtiņš Kālis‏ ‪@Martins_Kalis 22 May 2016

. ‪@RigasDome Jums būs sods par pus metru garu nātru audzēšanu ielas malā pretim XX ielai XX? Tuvāk sliedēm ‪@VAS_LDz ‪pic.twitter.com/eIV5CoCxNX

DSC_0628

 

Rīga.lv

‪@RigasDome 23 May 2016

Replying to ‪‪@Martins_Kalis ‪‪@VAS_LDz

Sveiki, lūgsim Administratīvo inspekciju šo vietu pārbaudīt.

 

Mārtiņš Kālis‏ ‪@Martins_Kalis 1 Jun 2016

. ‪@RigasDome Jūsu zāle pie XX ielas XX jau ~85cm, kad pirms 10d ziņoju, bija 50cm. Naudassodu kādam uzlikāt vismaz?

DSC_0709

 

Rīga.lv

‪@RigasDome 2 Jun 2016

Replying to ‪‪@Martins_Kalis

Sveiki, līdz 10.06. zāle tiks nopļauta.

 

Mārtiņš Kālis‏ ‪@Martins_Kalis 9 Jun 2016

. ‪@RigasDome solīja līdz 10.06 nopļaut zāli XX ielā, kas h=120cm briedina sēklas. Rīt termiņš! ‪@nilsusakovs

DSC_0864-2

 

Rīga.lv

‪@RigasDome 10 Jun 2016

Replying to ‪‪@Martins_Kalis ‪‪@nilsusakovs

Diemžēl tehnisku iemeslu dēļ tas tiešām nav izdarīts. Atvainojamies. Līdz nākamās nedēļas sākumam zāli nopļaus.

 

Mārtiņš Kālis‏ ‪@Martins_Kalis 9 Jun 2016

Kad ‪@RigasDome un ‪@nilsusakovs sāks respektēt RD saistošos noteikumus, ka zāle nedrikst pārsniegt 20cm! XX ielā regulāri aug ap metru

 

ATBILDI UZ ŠO JAUTĀJUMU NESAŅĒMU!

 

Tālāk publicēju šī gada (2017) saraksti ar Rīgas Domi Facebook portālā:

Zale_26_maijs

Lai gan tika solīts pļaut jūnija sākumā (kad tāpat jau sen nokavēts un viss pamatīgi aizaudzis), šodien, 16. jūnijā (piektdienas vakars) zāle joprojām nav nopļauta (tiesa, pretim mūsu pašu zemesgabaliem mēs negaidām un pļaujam paši, jo kauns no ciemiņiem, ka tādas nātres kuplo durvju priekšā). Lūk, tikko uzņemtās fotogrāfijas, kurās redzams, ka zāles garums tāpat kā pagājušogad ir sasniedzis 120 cm un pat vairāk:

DSC_3710

DSC_3711

Nofotografēju arī situāciju sliežu otrā pusē, pie Dīķa ielas, blakus biznesa augstskolai Turība. Ja XX ielā vismaz dažas reizes pa vasaru kuplās nezāles nopļauj, tad pie Dīķa ielas, šķiet, NEKAD neesmu redzējis nopļautu zāli, tā vienmēr ir bijusi neliela cilvēka augumā! Tā kā šī situācija skar arī augstskolas Turība apkārtējo vidi un augstskolas prestižu vietējo un daudzo starptautisko studentu vidū, nosūtu šīs vēstules kopiju arī Turības vadībai, kā arī Pārdaugavas izpilddirekcijai un Latvijas Dzelzceļam.

DSC_3716

DSC_3717

DSC_3718

Mani IEROSINĀJUMI:

  • Tā kā atkārtotas sūdzības Rīgas Domei nenoved pie rezultāta (proti, lai zāles garums nepārsniegtu 20 cm, nerunājot par 120 cm un vairāk!), ierosinu minētās vietas iekļaut augstākas prioritātes apkopjamo teritoriju sarakstā, kurām tiek pievērsta lielāka uzmanība.
  • Pļaušana ir jāsāk jau maijā, pirms strauji augošās nezāles sasniedz 20 cm, nevis pirmsjāņu nedēļā kā tas dokumentāli fiksēts pagājušogad un šogad.
  • Lai padarītu šo zaļo zonu apkopšanu vieglāku un nebūtu tik bieži jāpļauj, gar XX ielu (un, ja iespējams, arī Dīķa ielu) vienkāršs risinājums būtu iesēt lēni augošu zālienu, kas, regulāri pļaujot, ar laiku nomāktu tur augošās nezāles. Uzsveru, ka tas neprasītu lielas investīcijas, jo zāliens būtu jāiesēj tikai 50m posmā iepretim XX ielai XX, jo pretim dzelzceļa stacijai “BA Turība”, XX ielai XY un YY ielai YY (pēc privātas iniciatīvas, ar privātiem līdzekļiem!) jau ir iesēts un iekopts zāliens.

Nobeigumā uzsveru, ka XX iela šajā vietā nav vis Rīgas nomale, ko varētu atstāt aizmirstībā, bet gan Rīgas un Mārupes – divu pilsētu robeža. Mārupe ir noasfaltējusi visas tuvākās ielas, tā ka šī apkaime it nemaz neatgādina nomali, vienīgi tās 120 cm nezāles Rīgas pusē par to liek domāt. Tāpat arī augstskolas “Turība” apkārtējai videi būtu jābūt šāda līmeņa starptautiskas iestātes cienīgai, nevis nātrēs un suņuburkšķos ieaugušai.

Aicinu vai nu ievērot Rīgas Domes saistošos noteikumus par zāli ne augstāku par 20 cm vai arī atļaut VISIEM Rīgas iedzīvotājiem zāli pļaut tikai tad, kad tā pārsniegusi 120 cm!

Informēju, ka šo vēstuli, nepieminot privātu informāciju, esmu publicējis arī savā blogā https://kokamaja.wordpress.com, kam seko 532 Facebook lietotāji un 20 WordPress blogeri. Tur publicēšu arī Jūsu atbildi un sekojošo rīcību.

Ar cieņu

Mārtiņš Kālis

16.06.2017

P.S. Šeit saite uz nākamo rakstu par turpmākajiem notikumiem.

Mājas nodošana ekspluatācijā

Kopš vakardienas mājā dzīvojam “legāli” – Rīgas Būvvalde to beidzot pieņēma ekspluatācijā! Nolēmu dalīties ar pieredzi, ar kādiem zemūdens akmeņiem sastapāmies, cenšoties māju nodot ekpluatācijā, jo šis process kā nekā aizņēma gandrīz 1 gadu un 10 mēnešus. Tiesa, process varēja būt arī daudz ātrāks, ja sākotnējais arhitekts Māris Lācis nebūtu dramatiski un nepamatoti kavējis darbu izpildi. Turklāt pēc pirmā Būvvaldes atteikuma šis arhitekts atteicās turpmāk strādāt ar Rīgas Būvvaldi kā tādu, jo uzskatīja, ka Rīgas Būvvaldes prasības (ko lielā mērā nosaka jaunais, pārspīlēti birokrātiskais Būvniecības likums, kas spēkā visā valstī) pazemo viņa cieņu.

Kā jau esmu rakstījis, mājas būvniecības procesā nekādu kļūdu nebija, vienīgi sīkas korekcijas iekšējo starpsienu novietojumā u.tml. Jebkādas izmaiņas no Būvprojekta ir “jālegalizē”ar izmaiņu projektu. Mājas starpsienu izmaiņām rasējumus uzzīmēja Somu Māja pati, arhitekts tikai ielika izmaiņu projektā. Lielākā izmaiņu daļa bija mājas ārpusē esošās komunikācijas un labiekārtojums.

Izmaiņu projektus nācās taisīt vairākas reizes – Māris Lācis izstrādāja pirmos divus izmaiņu projektus, bet pēc viņa atteikšanās sadarboties vēl trīs reizes izmaiņu projektu taisīja jaunais arhitekts Matīss Zemītis (par viņu varu sniegt tikai labākās atsauksmes – rekomendēju!). Katru reizi, kad izmaiņu projekts izstrādāts, tas četrās kopijās jāiesniedz Būvvaldei apstiprināšanai, uz ko atbilde jāgaida mēnesi. Ja seko atteikums saskaņot projektu, tad jāveic korekcijas, jāsniedz par jaunu un atkal jāgaida mēnesis. Galvenais absurds ir tāds, ka Būvvalde, atsakot saskaņot izmaiņu projektu, norāda neatbilstības Būvniecības likuma normatīviem, bet, kad iesniedz labotu izmaiņu projektu, tad mēneša laikā tiek atrastas atkal jaunas neatbilstības. Ja neko neatrod nopietnās lietās, tas saraksta rindu ar iebildumiem, kur nav paraksts uzlikts, kur lappuse nav numurēta u.tml. – arī šādu iemeslu dēļ atsviež atpakaļ projektu. Ar šādu pedantisku birokrātiju Rīgas Būvvalde ir slavena. Un tā mēs gājām šo “riņķa danci” atkal un atkal, kamēr Būvvalde vairs nevarēja atrast kaut ko jaunu, kā dēļ atteikt saskaņošanu.

Kad izmaiņu projekts gatavs, tad jāsavāc kopā visi dokumenti, kas nepieciešami nodošanai ekspluatācijā (to sarakstu var uzzināt Būvvaldē), ieskaitot Būvprojektu un izmaiņu projektus, un kopā ar arhitekta pavadvēstuli un arhitekta aizpildītu paskaidrojuma rakstu par būvdarbu pabeigšanu viss atkal jāsniedz Būvvaldē, lai ēku nodotu eskpluatācijā. Mēģināšu atcerēties no galvas, kādi dokumenti bija jāsavāc:

arhitektūras plānošanas uzdevums; visu attiecīgo iestāžu izsniegtie tehniskie noteikumi (RD Satiksmes departaments, Rīgas Ūdens, Sadales Tīkls); būvatļauja; būvprojekts (mums tas ietvēra arī ūdens un kanalizācijas projektu); izmaiņu būvprojekti; elektrības projekts; elektriķa atzinums par gatavību ekspluatācijai; skursteņslauķa atzinums par gatavību ekspluatācijai; visi mērnieka izpildmērījumi; ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta (pasūta Valsts Zemes dienestā, tās izpilde arī prasa mēnesi un smuki maksā); Rīgas Ūdens un Sadales Tīkla atzinumi par iekšējo tīklu gatavību ekspluatācijai (kādam var būt arī citas iestādes atzinums vajadzīgs, piem., Latvijas Gāze).

Lai mēs apzinātos Rīgas Būvvaldes svarīgumu, nododot ēku ekspluatācijā, tika pieprasīts arī zemes siltumsūkņa kolektora izpildmērījums atvērtā tranšejā, kura mums nebija, jo visi iesaistītie speciālisti bija uzskatījuši, ka siltumsūkņa kontūrs nav jāuzmēra. Nācās ATRAKT kolektoru, kas laikam bija ekstrēmākais pasākums visā ēkas būvniecības un ekspluatācijā nodošanas procesā – viss skaisti iekoptais mauriņš nu ir sarakņāts! Protams, arī mērnieka aicināšna katru reizi maksā bargu naudu. Jautājums, kāpēc Būvvalde uz šī izpildmērījuma trūkumu nevarēja norādīt jau stipri senāk, ja jau tas bija vajadzīgs? Iekšējo elektrotīkla trasi arī mēs bijām spiesti uzmērīt jau iepriekš, par ko elektriķis arī nav bijis informēts, ka tas būtu jādara (jo pēc agrākā likuma to nevajadzēja). To gan izdarīt bija vienkāršāk, jo ar speciālu detektoru metāla vadu dziļumu un novietojumu zemē ir iespējams uzmērīt, kamēr siltumsūkņa kolektora plastmasas caurules jāatrok gandrīz uz labu laimi.

Jāpiebilst, kamēr tika rakstīti izmaiņu projekti, paspēja notecēt derīguma termiņš gan topogrāfiskajam plānam, gan energoefektivitātes sertifikātam, un tie bija jāgatavo par jaunu. Pievērsiet uzmanību – šie dokumenti derīgi tikai 2 gadus.

Secinājumam varu ieteikt: 1) Izvēlieties uzticamu arhitektu, kurš seko līdzi normatīvajiem aktiem, nekavē termiņus un ir vērsts uz sadarbību. 2) Laikus aiciniet mērnieku, lai uzmēra visas komunikācijas atvērtā tranšejā,ieskaitot drenāžas caurules, kas novada lietusūdeni zemē no ēkas notekcaurulēm. Mērniekam jāuzmēra ne tikai māja, bet arī jauna sēta, vārti un labiekārtojums (bruģis, oļu apmalīte ap māju un, iespējams, arī karoga masts- neesmu drošs, vai obligāti, bet tas nebūs dārgi šo vienu papildus punktu katram gadījumam uzmērīt). 3) Laikus sagatavojiet visus dokumentus, kurus aprakstīju. 4) Kopā ar arhitektu laikus apmeklējiet Būvvaldes būvinženieri konsultācijā, lai noskaidrotu visu, kas varētu būt svarīgs izmaiņu projekta pareizai sagatavošanai un pareizai dokumentu noformēšanai. Tas var aiztaupīt daudz laika un nervu vēlāk.

Apkures izmaksas Somu mājai ar zemes siltumsūkni

Ir pienākusi 2016. gada pēdējā diena, esmu nolasījis pēdējo šī gada elektrības skaitītāja rādījumu un esmu gatavs dalīties ar datiem, kas droši vien interesēs daudzus – kādas ir apkures izmaksas Somu mājai un zemes siltumsūknim. Esmu apkopojis datus gan par 2015., gan 2016. gadu. Vispirms uzrakstīšu mājas un apkures raksturojumu, lai ir skaidrs, par ko ir runa.

Šī ir rūpnieciski izgatavota koka karkasa vienstāva māja, kuras platība, ieskaitot starpsienas, ir 118 kvm, bet tīrā grīdas platība 113 kvm. Griesti siltināti ar beramo vati, virs kuras ir aukstie bēniņi. Ventilācija pasīvā. Apsildīšana ar silto grīdu. Grīdu klāj trīsslāņu koka parkets. Apkures iekārta ir Gapsal OKS 8 siltumsūknis, kura apkures jauda ir 8 kW. Zemes siltums tiek iegūts no pagalmā 1,3 m dziļumā ieraktā zemes siltuma kolektora, kura kopējais garums ir 400 m. Būtiski piebilst, ka savā mājā uzturam ļoti augstu temperatūru: 24ºC (salīdzinājumam: ēkas energoefektivitāte tiek aprēķināta, pieņemot, ka ēkā uzturēs 18ºC, tātad mūsu apkures patēriņa datus nebūtu korekti salīdzināt ar aprēķināto energoefektivitātes sertifikātā).

Esmu aprēķinājis, ka mēnesī, neskaitot apkuri, par visām pārējām sadzīves iekārtām, tai skaitā karstā ūdens uzsildīšanu, mūsu ģimene patērē ap 200 kWh. Tādēļ zemes siltumsūkņa patērēto elektroenerģiju aprēķināju, no kopējā mēneša patēriņa atņemot 200 kWh. Rezultāti ir apkopoti šajā grafikā:

apkure_2016

Tā kā siltumsīknis ir ieregulēts tā, ka ieslēdzas, kad ārā ir zem 17ºC, siltumsūknis nedaudz ir darbojies arī jūnija un augusta naktīs, iespējams, pavisam īsu brīdi arī jūlijā. Apkuri vasarā var arī pavisam atslēgt, bet mēs to nebijām izdarījuši.

Kā jau raksta sākumā minēju, mums ir dati arī par apkuri 2015. gadā, tomēr nav informācijas par ikmēneša patēriņu, vienīgi gada kopējais elektroenerģijas patēriņš, no kura var atrēķināt sadzīves tehnikas patērēto elektroenerģiju. Tātad 2015. gadā apkures patēriņš bija 2970 kWh, bet 2016. gadā – 2936 kWh. Tātad varam aprēķināt, cik vidēji gadā maksājam par apkuri. Ja elektroenerģijas kopējā cena, ieskaitot visus obligātos maksājumus un PVN, ir 0,17 EUR/kWh, tad kopējā par apkuri iztērētā elektroenerģijas maksa ir 500 EUR/gadā. Manuprāt, ļoti adekvāta cena, ņemot vērā, ka mājā tiek uzturēta tik augsta temperatūra.

Faktori, kas konkrēti mūsu mājas gadījumā pasliktina energoefektivitāti:

  1. Jau minētā 24ºC temperatūra mājā, kas, godīgi sakot, nav īsti draudzīga siltumsūknim – tam nākas patērēt papildus elektroenerģiju, lai šādu temperatūru nodrošinātu. Uzturot zemāku temperatūru, zemes siltums tiktu daudz, daudz efektīvāk izmantots. Tomēr mūsu mājā dzīvo siltummīle, kas šādu variantu izslēdz 🙂
  2. Griestu siltinājums – pēc projekta bēniņos jābut ieklātiem 40 cm beramās vates, tomēr 50 kvm bēniņu platības klāj latojums, kas samazina vates biezumu līdz, ja nemaldos, 25 cm. Tātad, ja vēlamies pilnīgu energoefektivitāti siltinājumam, virs bēniņu grīdas latojuma būtu jāuzber papildus vate.
  3. Energoaudits ar termokameru (kas kopumā mūsu mājai bija ļoti labs) uzrādīja, ka siltums galvenokārt noplūst pa bēniņu lūku un dažās vietās gar ārdurvīm. Tātad varam nosiltināt bēniņu lūku, kā arī pieregulēt abas ārdurvis, lai tās ciešāk piekļautos stenderēm, neveidojot spraugas.
  4. Iespējams, labs risinājums būtu bijis arī ierīkot rekuperācijas ventilācijas sistēmu pasīvās ventilācijas vietā – rekuperācijas sistēma aktīvi apmaina āra gaisu ar iekštelpu gaisu, tomēr šajā procesā atgūstot siltumenerģiju no izplūstošā iekštelpu gaisa, sasildot ienākošo auksto gaisu. Liekas, tagad to pārtaisīt būtu par vēlu. Šobrīd diezgan bieži vēdinām telpas, atverot terases durvis uz pāris minūtēm, kas, dabiski, liek zaudēt siltumu.

(LABOTA RINDKOPA) Internetā atrodamas salīdzinājuma tabulas, kuras parāda, ka zemes siltumsūkņa/siltās grīdas apkure nodrošina 4,4 reizes efektīvāku apkures energopatēriņu nekā apkure ar elektrību. Salīdzinot ar populāro dabasgāzes apkuri, zemes siltumsūknis/siltās grīdes apkure ir 2,7 reizes lētāka. Tomēr tas ir spēkā tad, kad mājas temperatūru uztur minimālu. Mēs sildām māju līdz 24ºC, kas nozīmē elektroenerģijas papildus patēriņu. Pēc komentāriem spriežot, mūsu elektrības patēriņš par apkuri ir mazāks nekā mājās, kas apkurinātas ar dabasgāzi, tomēr atšķirība nav vis 2,7 reizes – tas tāpēc, ka mājā tiek uzturēta ļoti augsta temperatūra, kas nav tā optimālākā zemes siltuma izmantošana). Tomēr ir skaidrs, ka sākotnējais it kā lielais naudas ieguldījums zemes siltumsūkņa ierīkošanā ar gadiem atpelnās kā ievērojams enerģijas ietaupījums.

Šķūnītis

Kopš māja vēl bija būvniecības procesā, šķūnīša mums ļoti pietrūka. Visiem āra darbiem vajadzīgi instrumenti – ķerra, pļaujmašīna, lāpstas, grābekļi, tāpat kaut kur jāliek arī malka kamīnam, auto riepas utt. Līdz šim tas viss neglīti krājās uz mūsu terases un mājas priekšā, nepasargāts no nokrišņiem un, nedod Dievs, zagļiem.

Pirms sākt kaut ko būvēt, kaut tā būtu tikai sausā tualete, būvniecības iecere ir jāpiesaka vietējā būvvaldē. 1. grupas būvēm (līdz 25 kvm) nav vajadzīgs būvprojekts, pietiek ar t.s. Paskaidrojuma rakstu. Tomēr pēc mūsu pieredzes nezinātājam šādu “rakstu” sagatavot ir grūti, tāpēc pasūtījām šķūnīša skici un dokumentu sagatavošanu arhitektam Matīsam Zemītim no arhitektu biroja ZArch. Matīss šobrīd arī palīdz mums nodot ekspluatācijā dzīvojamo māju, tāpēc arī vērsāmies pie viņa, lai gan Matīsa specialitāte nav vis šķūnīši, bet pasīvās mājas u.c. lieli objekti.

Vispirms mērnieks iemērīja šķūnītim vietu saskaņā ar Būvvaldē iesniegto plānu. Svarīgi ir  nenovirzīties no šīm robežām vairāk par 10 cm, arī augstuma ziņā, citādi būs nepieciešams izmaiņu projekts vai kā nu to šajā gadījumā sauc. Ugunsdrošības noteikumi arī nosaka, ka koka ēkām jābūt vismaz 5 m no gruntsgabala robežas, citādi attālums jāsaskaņo ar pierobežnieku, ko darījām arī mēs.

Atkāpjoties no temata, piebildīšu, ka šķūnīša vietā noņēmu velēnas un pārvietoju uz citu pagalma vietu, kur bija jāpaaugstina zemes līmenis un jāieaudzē mauriņš. Lūk, kā tas izdevās. Šajā vietā vēlāk iestādīju arī priedes (skat. bildes iepriekšējā rakstā)

DSC_0928

DSC_0930

Aptaujājot vairākas firmas un meistarus, secināju, ka kokadarbi.lv mūsu šķūnīti spēj uzbūvēt pat divas reizes lētāk nekā citi! Turklāt mājaslapa liecināja, ka meistaram ir pieredze un kvalitāte. Patīkami, ka par darbu iepriekš tika noslēgts līgums, parakstīta darbu tāme, nodrošinot, ka darbu izpildes gaitā neradīsies neparedzēti izdevumi un darbs notiks ieplānotajā termiņā (mūsu gadījumā – 2 nedēļu laikā).

Saskaņā ar projektu, šķūnītis (3x6m, kores augstums 3 m) balstās uz stabveida betonētiem pamatiem. Melnzemes biezums šajā vietā ir 50 cm, tādēļ neriskējām būvi balstīt uz grunts.

IMG-20160713-WA0000

Divas dienas pēc pamatu ieliešanas sagatavoja šķūnīša pamatni un grīdu, zem kuras paklāts stiklašķiedras brezents, lai nepūdētu dēļus gadījumā, ja apakšā kaut kas sāk augt, parokas kurmis utml.

DSC_1267

Vēl pēc vienas dienas bija gatavs galvenais karkass, ko gan vēlāk papildus stiprināja un veidoja jumta pārkares.

DSC_1282

Lai samazinātu darba izdevumus un patērēto laiku, šķūnīti krāsoju es pats. Ēvelētiem dēļiem izvēlējos Vivacolor Villa Aqua ūdens bāzes krāsas, pirms tam gruntējot ar impregnēšanas grunti Kolorex Protekt. Šķūnīša krāsām ir tas pats tonis, kas dzīvojamai ēkai.

DSC_1442

Jumta segumam izmantojām skārda dakstiņu imitāciju tādā pašā krāsā kā dzīvojamās ēkas betona dakstiņi. Zem skārda – kondensāta izolācijas plēve.

DSC_1451

Divu nedēļu laikā šķūnītis bija gatavs! Ja ievilktu elektrību, varētu blakus ierīkot ūdens spices urbumu, šķūnītī ievietojot ūdens sūkni. Vienīgi šādā gadījumā ir vērts parēķināt, cik reāli pa vasaru kubikmetri ūdens tiek dārzā izlieti – vai lētāk sanāktu maksāt Rīgas Ūdenim, vai arī tērēties par ūdens spici un sūkni un tā remontiem (var izurbt par 100 EUR, 1 kW sūknis ar spiedkatlu maksā vismaz ap 170 EUR, jo Ķīnā ražotos nevajadzētu pirkt)

IMG_6516

IMG_6517