Parketa grīda

Sanāca, ka mājas apdares darbus noslēdzošo posmu – grīdas segumu – izvēlējāmies kā pirmo no visiem mājas materiāliem. Izstādē “Māja. Dzīvoklis” runājām ar dažādiem parketu uzņēmumiem, un vispārliecinošāko kvalitātes un cenas attiecību spēja piedāvāt salons “Tūkstoš grīdu”, kas atrodas pie Jūrmalas gatves satiksmes pārvada, Imantas pusē.  Iespējams, ka arī lētāki segumi labi pilda savu funkciju, tomēr bijām apņēmušies klāt īsto koka parketu. Salona vadītājs Gints Egle palīdzēja izvēlēties parketu, kas piemērots mājām ar silto grīdu – materiālam labi jāvada siltums. Lai maksimāli izmantotu siltās grīdas principu, parkets pie betona jālīmē.  IMG_3743Salona vadītājs Gints (t.26115742) atstāj ļoti zinoša grīdu speciālista iespaidu, pievēršot lielu uzmanību jebkurai detaļai, sākot no dizaina jautājumiem un beidzot ar darbu kvalitāti. Mums, protams, gribējās pēc iespējas drīzāk pabeigt mājas apdares darbus, drūmo betona grīdu nosedzot ar ko mājīgāku. Tomēr pastāvēja kāds kavējošs apstāklis – grīdas mitrums. Ārēji grīda liekas sausa, bet ir mitruma mēraparāts, kas grīdas iekšējo mitrumu spēj izmērīt. Salona “Tūkstoš grīdu” mājaslapā ir instrukcija, pēc kādas programmas būtu jāsāk darbināt siltā grīda, lai to efektīvi un pareizi izžāvētu no mitruma. Tas prasa trīs nedēļas. Bija skeptiski būvnieki, kas nav specializējušies parketu klāšanā, par šo nekā nebija dzirdējuši un pat nezināja, ka grīdas mitrumu iespējams tieši izmērīt. Un, tā kā mums kavējās elektrības pieslēgšana, bija spēcīgs vilinājums klausīt skeptiķiem un īpaši nekavēties ar parketa ieklāšanu. Tomēr Gints bija uzstājīgs, brīdinot par problēmām, kas var rasties īstajai koka grīdai, ja betons zem tās nav bijis kārtīgi izžuvis. Galu galā nogaidījām gan, kamēr pieslēdz elektrību, gan 3 nedēļas, kamēr izžūst grīda, un tikai tad sākās parketa ieklāšana. IMG_3742Izvēlējāmies austriešu Scheucher (agrākais nosaukums Steirer Parkett) gatavo oša trīsslāņu parketu. Savukārt kājlīstes gan ņēmām lētas – MDF materiāla līstes, kas nav no koka, bet tāda kā cieta, presēta kartona. Izskatās precīzi kā koka līstes, bet maksā divreiz lētāk. Vienīgi jāuzmanās, lai šo materiālu nesamērcētu. Ja arī tas tomēr notiek, šo materiālu lēti nomainīt. Zemāk bildē redzama gan līste tuvplānā, gan slieksnis uz terasi. IMG_3747Parketa licējs Emīls darbus izpildīja tiešām ļoti rūpīgi, prieks skatīties. Bildē korķa salaidums ar flīzēm. IMG_3749Noslēgumā jāsaka, ka var jau būt, ka tad, ja grīdu plānotu būvniecības noslēguma fāzē, izvēlētos pieticīgāku variantu, jo šim būvniecības periodam raksturīga pastiprināta taupība – nauda notērēta, viss jāfinansē no kārtējās algas… Tomēr bijām šo skaisto grīdu ieplānojuši laikus, un to izdevās realizēt. IMG_3741

Cik maksā somu māja?

Gribējāt gan zināt? 🙂 Būšu smalkjūtīgs pret SIA “Somu māja” un nerakstīšu internetā konkrētas cenas, jo tas var maldināt cilvēkus – katram kā nekā ir savas prasības, un nianses, detaļas var cenu padarīt tādu vai citādu. Katrā ziņā mēs neizvēlējāmies materiālus un tehniku pēc principa “visu lētāko”, bet ļoti domājām, vai būsim ikdienā ar dzīvi apmierināti. Tā vietā, lai publicētu mūsu izvēlētā “Somu mājas” modeļa un tā detaļu cenu, noderīgāk būtu parādīt, kā veidojas mājas būvniecības izmaksas vispār. Noskaidrot “Somu mājas” komplekta cenu ir vienkāršāk par vienkāršu, bet paredzēt visas pārējās izmaksas ir krietni grūtāk. Diagramma2“Somu mājas” vai citu rūpnieciski ražoto māju gadījumā jāņem vērā, ka arhitekta pakalpojumi maksās salīdzinoši maz, jo arhitekts projektu jau ir izstrādājis rūpnīcā un atliek to tikai personalizēt pēc klienta vēlmēm. Arī zemi Rīgā mēs iegādājāmies par ļoti labu cenu, citā gadījumā šī diagrammas iedaļa varētu būt arī lielāka.

Tehnikai ir aizgājis diezgan daudz naudas, jo izvēlējāmies māju sildīt ar zemes siltumsūkni, siltumakumulējošā un dizainiskā ziepjakmens krāsns ir no Tulikivi, kas arī ir vairāk investīcija mājas labsajūtas radīšanai, nevis parasta malkas krāsns. Tāpat santehniku, virtuves tehniku un virtuves iekārtu meklējām tādu, kas patīk, bet, protams, izvērtējot cenu.

Diezgan liels pārsteigums bija par bruģēšanas un sētas ierīkošanas izmaksām, ar tām agrāk nebiju rēķinājies, nebiju papētījis tirgu. Vārtus izvēlējāmies automātiskos, bīdāmos, palaimējās arī, ka sēta gar ielu nav pārāk gara. Bruģa laukumu klājām minimālo, kas mašīnu novietošanai un apgriešanai būtu ērts.

Salīdzinot ar lielajiem darbiem, desmiti un simti eiro, ko nākas samaksāt par sīkākām ikdienas vajadzībām un dokumentu noformēšanu (piem, zemes reģistrēšanai Zemesgrāmatā), izrādās neliela daļa no kopējām izmaksām.

Sēta. Laba sēta!

WP_20141118_027

Lai māju nodotu ekspluatācijā, ir vajadzīga arī sēta, kas būvēta saskaņā ar arhitektūras plānošanas uzdevumiem (tos pieprasa būvvaldei, lai arhitekts zinātu būvvaldes ierobežojumus un prasības mājas celtniecībai konkrētajā vietā). Mums bija noteikts, ka sētai jābūt ne augstākai par pusotru metru un ar caurredzamību ne mazāku kā 30%. Ja šie būvvaldes noteikumi nav ievēroti, māju ekspluatācijā nodot nevar, tāpēc svarīgi vismaz pirms nodošanas visu izdarīt pēc prasībām, pēc tam, ja ļoti gribas, var jau arī pa kluso pārtaisīt.

Pirms sētas būvniecības veicu cenu aptauju trīs vai četrās firmās, lūdzot sniegt cenas piedāvājumu vertikālai koka sētai ar 17 cm resniem betona stabiem, automātiskajiem bīdāmajiem auto vārtiem un gājēju vārtiņiem. Izvērtējot cenas, piedāvāto kvalitāti un servisu, izvēlējāmies SIA “Laba Sēta”, kas atrodas Mārupē. Firmas īpašnieks arī radīja pārliecību, ka darbi noritēs ātri un bez komunikācijas vai citām problēmām, jo citā firmā, par kuru it kā arī ir labas atsauksmes, pārāk bieži neatbildēja uz telefona zvaniem un e-pastu. Negribētos, lai tā notiktu arī projekta īstenošanas laikā.

Mums sētas projekts tiešām norit kā pa diedziņu – tūlīt pēc vienošanās tika sākta sētas ražošana, pēc nedēļas jau iebetonēja mums izgatavotos betona stabus ar betona pasētu.

WP_20141102_001WP_20141103_010

Vēlāk iebetonēja bīdāmo vārtu pēdu (par vārtiem būs cits bloga ieraksts), bet šodien piegādāja un kādas stundas laikā samontēja krāsotos sētas vairogus. Zemāk redzamas sētas bildes, fotografētas ar mobilo telefonu pēc saulrieta, tāpēc varbūt ne tajā augstākajā kvalitātē. Par vārtiem pastāstīšu, tiklīdz tie būs uzstādīti. WP_20141118_015WP_20141118_020WP_20141118_022

SIA “Laba Sēta” Facebook lapa

 

Špaktelēšana

Pārsteidza ātrums, ar kādu SIA “Simts nami” veica špaktelēšanas darbus. Reģipša šuvju aizpildīšanai tiek izmantotas mehanizētās špaktelēšanas ierīces (skatīt foto zemāk), kurās ar speciālu pumpi iepilda tepi un tad, braucot pa virsmu, tepe automātiski klājas. Vēlāk mazākos laukumus un grūtāk aizsniedzamās vietas špaktelē ar parastajiem instrumentiem.

Fotogrāfijā fonā redzama arī bēniņu lūka, ko nesen ielika. Protams, tā nedaudz bojā dzīvojamās istabas skatu, tomēr apzināti likām to vietā, kur ne pārāk tālā nākotnē būs kāpnes uz otro stāvu, lai citā vietā nebojātu griestus.

WP_20141114_006WP_20141115_005

Skurstenis

Diezgan ātri tika uzmūrēts arī skurstenis – divos vakaros abos stāvos līdz jumtam un sestdienas priekšpusdienā tā daļa, kas ir virs jumta. Meistari jau no sākuma atklāja to, ko projektētājs nebija pamanījis – ka plānotajā vietā skurstenim ir vairāki punkti, kuros to nevar vai nav vēlams novietot – traucē vai nu jumta salaidumi, kuros jumts gar skursteni varētu tecēt, vai sija. Tādēļ skursteni nācās pavirzīt nedaudz  uz telpas centru. Tur tad arī nāksies likt mūsu Tulikivi ziepjakmens krāsni. No vienas puses žēl, ka nākas pazaudēt dzīvojamās istabas centrālo platību, no otras – krāsns vienmērīgāk ap sevi varēs izstarot siltumu.

P.S. Tikko atklājām izeju no situācijas skursteņa neplānotajai nobīdei – Tulikivi krāsni liksim ar priekšu pret ēdamgalda galu, kas ļaus ģimenes vakariņas padarīt īpaši omulīgas (Tulikivi Valkia krāsnij ir stikla durtiņas, kas ļauj redzēt uguni). Bet viesistabai paliek TV skatīšanās zona, tur nemaz dīvāni nesanāca tādā izvietojumā, lai būtu ar labu skatu pret krāsni.

WP_20141025_004WP_20141025_001WP_20141025_002WP_20141025_003snapshot

Pabeigta mājas montāža

Sestajā darba dienā rūpnieciski ražotā mājas karkasa montāža bija pabeigta. Tagad sāksies iekšējās un ārējās apdares darbi, kas aizņems lielāko būvniecības laiku. 

WP_20140902_004WP_20140902_007WP_20140902_010

Zemes siltumsūkņa kolektora ierakšana

Šodien SIA “Harmonija un Enerģija”(vieglāk varbūt atcerēties mājaslapu http://www.siltumsuknis.lv, kur ir daudz informācijas par zemes siltumsūkņiem un demonstrēti piemēri no reālām mājām, kam šī sistēma ierīkota) sāka darbus zemes siltumsūkņa ierīkošanai. Proti, iepriekš sagatavotajā pagalma laukumā (augsne bija noņemta, lai to nesajauktu ar smiltīm, kas kaitētu mauriņa ierīkošanai) tika ierakta zemes siltuma kolektora caurule.

No cauruļu ievadiem mājā aiziet trase uz pagalmu. Jau rakšanas sākumā ievēroju, ka tranšejā sūcas ūdens – tā ir ļoti laba zīme, jo siltumsūknis visefektīvāk darbojas, ja atrodas gruntsūdenī. Gruntsūdens līmeni var var uzzināt, veicot ģeoloģiskās izpētes urbumu.

WP_20140821_003

Kopumā priekš mūsu mājas vajadzībām tika ierakta 400 metrus gara caurule, kurā cirkulēs apmēram 400 litru šķidruma.

WP_20140821_010

Caurules liek tranšejā pa divām – viena vienā pusē, otra otrā.

WP_20140821_005

Caurules, kas ievadītas “mājā”.

WP_20140821_014

Beigās laukums tiek glīti nolīdzināts, ka prieks skatīties 🙂 Tikai jāņem vērā, ka zeme tranšeju vietās sēdīsies apmēram pusgadu. Augsni būtu vēlams bērt atpakaļ, kad tranšejas iesēdušās un smiltis vienmērīgi izlīdzinātas, lai mauriņš nesanāk paugurains. Mēs, iespējams, tik ilgi negaidīsim, mēģināsim zemi blietēt.

WP_20140821_015

Šeit lasāms par paša siltumsūkņa uzstādīšanu.

Krāsnis krāsniņas

Māju apkurināsim ar siltumsūkni, jo vēlamies automātisku apkures sistēmu, bet gāzes vads gar mūsu zemes gabalu neiet.  Vēl gan neesam nolēmuši vai tas būs zemes, vai gaiss-ūdens sūknis. Būsim pateicīgi, ja šeit pat komentāros dalīsieties pieredzē!

valkia

Lai arī kāda beigās būtu mūsu izvēle, jau tagad skaidri zinām, ka gribēsim arī siltumakumulācijas krāsniņu. Ne tikai, lai palīdzētu siltumsūknim visaukstākajās gada dienās, bet arī, lai radītu mājīguma un omulības sajūtu.

Siltumakumulācijas krāsnis no kamīna atšķiras ar to, ka tām izdegot, siltums saglabājas vēl vairākas stundas un pat dienas.

nunnauunihestia-solo

 

Izvērtējot piedāvājumu, atklājām Somijas ziepjakmeni, no kura tiek ražotas labas siltumakumulācijas krāsnis, kas, pateicoties, īpašajam materiālam, ātri uzsilst un siltumu atdod pamazām. No šīs īpašības ir divi labumi: pirmkārt, krāsns kurināšanas laikā un arī vēlāk nav karsta, otrkārt, siltums tiek ilgi uzglabāts krāsns iekšienē un izstarots pamazām.

Tyttokrokukset

Ziepjakmens tiek  iegūts Somijā. Uz Latviju ziepjakmens siltumakumulācijas krāsnis no Somijas eksportē divas pazīstamākās kompānijas- Tulikivi un Nunnauuni.  Vidējas krāsniņas cena svārstās ap 7000 eiro ar uzstādīšanu. Latviešu ražotājs Termomax arī piedāvā ziepjakmens krāsniņas “Tērvete” un “Tērvete export”. “Tērvete export” kopā ar uzstādīšanu maksā 2000 eiro.

Pagaidām svārstāmies savā izvēlē starp  krāsniņām , “Nunnauuni BLANKA”, “Termomax Tērvete export” un “Tulikivi VALKIA”.

nunnauuni_blankaterveteexportvalkia_06

 

Vēl ļoti interesants variants ir krāsnis ar cepeškrāsni, kurā iespējams  pagatavot ēdienu. Lai gan šāda tipa krāsnis ir vēl dārgākas, kā arī to siltuma efektivitāte ir mazāka, salīdzinot ar tāda paša izmēra krāsnīm bez cepeškrāsns, apsveram arī šādu iespēju (skat. 3. attēlu). Būtu jauki, ja, pārnākot no skolas, bērnus krāsniņā sagaidītu silts ēdiens.

Vairāk informācijas:

http://www.tulikivi.lv, http://www.zeltaliesma.lv, http://www.termomax.lv

Zemes izvēle Rīgā

Bieriņi ir Rīgas privātmāju rajons, kas robežojas ar Mārupi, Torņakalnu un Āgneskalnu.

Mūsu zeme Bieriņos – Rīgas privātmāju rajonā, kas atrodas starp Mārupi, Torņakalnu un Āgenskalnu.

Daudzviet ir aprakstīts, kas jāņem vērā, izvēloties zemi privātmājas celtniecībai. Mēs nepārkopēsim šos ieteikumus, bet dalīsimies konkrēti ar mūsu pieredzi, jo katra ģimene ir citādāka, un kas der vieniem, neder citiem. Īpaši tas attiecas uz subjektīvajiem iemesliem, tādiem kā apkaime, iestāžu un transporta pieejamība, skats pa logu u.c. Tomēr ir arī daži objektīvi iemesli, kuri jāņem vērā, piemēram, lai zemes gabals ir pietiekami liels, tam pieejamas komunikācijas un ir atbilstoša grunts, lai krasi nesadārdzinātu būvniecības izmaksas, vai sliktākajā gadījumā būvniecība vispār nebūtu iespējama.

Pirmo zemi mēs iegādājāmies pirms vairāk nekā 10 gadiem Tukumā. Vieta bija uzkalniņā un ainaviska. Ciemata vidū kopts dīķis, ko mēs varētu redzēt no otrā stāva istabām. Blakus maza upīte, ko ieskāva grava, pavasaros pilna ar vizbulītēm. Klusums un miers. Sapņos jau cēlām savu lielo, skaisto māju, bet… Mūsu sapņi, diemžēl, nesakrita ar realitāti. Dzīvojot Zviedrijā bijām pieraduši pie ļoti laba sabiedriskā transporta. Ērtie vilcieni 100 kilometru attālumu pievarēja nieka stundas laikā un autobusi izvadāja braucējus pa mazajām ciematu ieliņām, izsēdinot pēc iespējas tuvāk mājām. Pāris reizes mēs no Rīgas pusotras stundas laikā aizbraucām uz savu zemes gabalu ar vilcienu, vienreiz pat cauri Jūrmalai ar mikroautobusu, bet tālāko ceļu, mērojām kājām. Nākamo reizi uz zemes gabalu mēģinājām tikt tikai tad, kad beidzot nopirkām savu pirmo auto. Ir labi sapņot, bet daudzreiz labāk ir paraudzīties patiesībai acīs un saprast, ko īsti varam atļauties. Dažus gadus vēlāk nopirkām nelielu dzīvokli tuvajā Pārdaugavā, kas lieliski kalpoja mūsu vajadzībām visus šos gadus. Bet tas jau ir cits stāsts.

Kad atkal sākām domāt par zemes iegādi, skaidri zinājām, ka tā būs Rīgā, kur ir arī mūsu abu darba vietas. Tā kā Daugavas kreiso krastu esam atzinuši par savējo (iemesls ir subjektīvs), tad tieši te arī meklējām. Kādu brīdi pieļāvām domu dzīvot arī Mārupē, Baložos vai Babītē, bet šo domu drīz vien atmetām tieši sliktās satiksmes dēļ, jo mums aug divi bērni, un drīz vien viņi gribēs pārvietoties paši mazliet tālāk par savu pagalmu un ielu. Bagāti radi, kas novēlētu mantojumā zemi, mums nav, tāpat arī draugi, kas varētu piedāvāt zemi “pa lēto”, tāpēc meklējām caur sludinājumu serveriem un savu zemi atradām ss.lv. Esmu dzirdējusi arī par daudz interesantākām metodēm, kā piemēram, sadrukāt sludinājumu simtos eksemplāru un samest interesējošās apkaimes pastkastītēs, bet mēs, diez ko oriģināli nebūdami, tomēr atradām sev atbilstošo zemes gabalu par pieņemamu cenu.

Pirms zeme vēl nebija iegādāta, gājām izlūkos. Parunājāmies ar tuvākajiem kaimiņiem un izpētījām situāciju. Protams, ka emocijas un prieks par atradumu, kā arī sapņi par nākotni pirms zemes pirkšanas ņem virsroku, tāpēc pērkot zemi būtu ļoti svarīgi turēties pie noteiktiem principiem. Īpaši, ja zeme tiek pārdota zem tirgus cenas, nākotnē var nākties saskarties ar “zemūdens akmeņiem”.

Daļu informācijas par zemes gabaliem var atrast neizejot no mājām- internetā. Piemēram https://www.kadastrs.lv/ lapā, ievadot zemes adresi vai kadastra numuru, var noskaidrot zemes kadastrālo vērtību pēc kuras tiek aprēķināts zemes nodoklis. Samaksājot 2.85 eiro, piekļūsiet arī informācijai par zemes platību un īpašniekiem. Mēs izmantojām arī Google Maps un Bing Maps, lai apskatītu zemes gabalu tuvāk un izpētītu apkārtni. Īpaši noderīgi izmantot internetu ir meklējumu sākumā.

Kad nopietni nolemts veikt pirkumu, obligāti vajadzētu veikt ģeoloģisko jeb grunts izpēti, vienkārši runājot, tas ir viens vai vairāki sešus metrus dziļi caurumi, ko ieurbj zemē, lai uzzinātu grunts sastāvu. Ja ir doma nākotnē būvēties, no tā nevarēs “izsprukt” jebkurā gadījumā, pie tam šis process izmaksā vien pāris simtus eiro. Ņemot vērā visas būvniecības izmaksas, tas ir “piliens jūrā”. Situācijas, kad zeme neder būvniecībai, ir retas, bet, piemēram, purvainās vietās var nākties dzīt pāļus, kas būtiski sadārdzinās pamatu izmaksas. Protams, ka nav ne vainas skalu vai sveču gaismai un sirsniņmājai, bet mūsdienās tomēr ļoti svarīga ir komunikāciju pieejamība. Vissvarīgākā no tām ir elektrība. Arī tā būs jāpieslēdz, vislabāk pirms būvniecības sākuma, jo jau lejot pamatus, iespējams, būvnieki izmantos betona maisītāju, kam nepieciešama enerģija, bet, ja elektrības nebūs, darbinās ģeneratoru, kas atkal būs liekas izmaksas.

Mēs zemi nopirkām, neveicot nopietnu ar būvniecību saistītu priekšizpēti, vien noskaidrojām, ka būvēt šajā vietā teorētiski ir atļauts.  Vēlāk izvēlējāmies māju un tikai tad sākām iesniegt dokumentus un nepatīkami satraukti gaidījām speciālistu rezultātus un atbildīgo iestāžu atzinumus, kas bieži vien aizņēma daudz ilgāku laiku, nekā sākotnēji domājām. Ar grunti mums ir veicies, jo speciāli pamati nepieciešami nebūs. Nepatīkami pārsteidza elektrības pievilkšanas cena, kas pārsniedza vairākus tūkstošus eiro, jo no tuvākajiem elektrības avotiem elektrību nebija iespējams pievilkt jaudas krituma dēļ, nācās vilkt no attāla avota. Par laimi blakus zemes gabals pieder mūsu radiniekiem un izmaksas varēsim sadalīt, bet dažādu dokumentu saskaņošana aizņēma vairākus mēnešus, kas iekavēja mājas iegādes procesu un pabojāja mūsu nervus.  Nekad nebūtu iedomājusies, bet visvairāk ievilkās ūdens pieslēguma saskaņošana “Rīgas Ūdenī”.  Kaut arī visi dokumenti būvvaldei bija jau gatavi aprīļa beigās, mūsu arhitekts tos iesniedza tikai pirms Jāņiem, jo zīmogs no “Rīgas Ūdens” izrādījās viens no komponentiem, bez kura nevarēja iztikt.

Detalizētāk par dokumentu iesniegšanu un saskaņošanas termiņiem dažādās Rīgas iestādēs aprakstīsim kādā no nākamajiem ierakstiem. Mūsu galvenā atziņa, kas būtu jāizdara uzreiz pēc zemes iegādes – nekavējoties jāsāk kārtot visi dokumenti, kas saistīti ar būvniecību, jo brīdī, kad būs izvēlēta māja par to domāt vairs nebūs ne laika, ne intereses.

Un, visbeidzot – īpašumā esoša zeme uzliek pienākumus. Pirmkārt, atkarībā no kvadratūras un kadastra vērtības, jāmaksā zemes nodoklis. Otrkārt, jārūpējas, lai regulāri būtu nopļauta zāle. Arī mēs drīz vien pēc zemes iegādes saņēmām soda kvīti par agrākā īpašnieka nenopļauto zāli.

WP_20140601_001