Mājas nodošana ekspluatācijā

Kopš vakardienas mājā dzīvojam “legāli” – Rīgas Būvvalde to beidzot pieņēma ekspluatācijā! Nolēmu dalīties ar pieredzi, ar kādiem zemūdens akmeņiem sastapāmies, cenšoties māju nodot ekpluatācijā, jo šis process kā nekā aizņēma gandrīz 1 gadu un 10 mēnešus. Tiesa, process varēja būt arī daudz ātrāks, ja sākotnējais arhitekts Māris Lācis nebūtu dramatiski un nepamatoti kavējis darbu izpildi. Turklāt pēc pirmā Būvvaldes atteikuma šis arhitekts atteicās turpmāk strādāt ar Rīgas Būvvaldi kā tādu, jo uzskatīja, ka Rīgas Būvvaldes prasības (ko lielā mērā nosaka jaunais, pārspīlēti birokrātiskais Būvniecības likums, kas spēkā visā valstī) pazemo viņa cieņu.

Kā jau esmu rakstījis, mājas būvniecības procesā nekādu kļūdu nebija, vienīgi sīkas korekcijas iekšējo starpsienu novietojumā u.tml. Jebkādas izmaiņas no Būvprojekta ir “jālegalizē”ar izmaiņu projektu. Mājas starpsienu izmaiņām rasējumus uzzīmēja Somu Māja pati, arhitekts tikai ielika izmaiņu projektā. Lielākā izmaiņu daļa bija mājas ārpusē esošās komunikācijas un labiekārtojums.

Izmaiņu projektus nācās taisīt vairākas reizes – Māris Lācis izstrādāja pirmos divus izmaiņu projektus, bet pēc viņa atteikšanās sadarboties vēl trīs reizes izmaiņu projektu taisīja jaunais arhitekts Matīss Zemītis (par viņu varu sniegt tikai labākās atsauksmes – rekomendēju!). Katru reizi, kad izmaiņu projekts izstrādāts, tas četrās kopijās jāiesniedz Būvvaldei apstiprināšanai, uz ko atbilde jāgaida mēnesi. Ja seko atteikums saskaņot projektu, tad jāveic korekcijas, jāsniedz par jaunu un atkal jāgaida mēnesis. Galvenais absurds ir tāds, ka Būvvalde, atsakot saskaņot izmaiņu projektu, norāda neatbilstības Būvniecības likuma normatīviem, bet, kad iesniedz labotu izmaiņu projektu, tad mēneša laikā tiek atrastas atkal jaunas neatbilstības. Ja neko neatrod nopietnās lietās, tas saraksta rindu ar iebildumiem, kur nav paraksts uzlikts, kur lappuse nav numurēta u.tml. – arī šādu iemeslu dēļ atsviež atpakaļ projektu. Ar šādu pedantisku birokrātiju Rīgas Būvvalde ir slavena. Un tā mēs gājām šo “riņķa danci” atkal un atkal, kamēr Būvvalde vairs nevarēja atrast kaut ko jaunu, kā dēļ atteikt saskaņošanu.

Kad izmaiņu projekts gatavs, tad jāsavāc kopā visi dokumenti, kas nepieciešami nodošanai ekspluatācijā (to sarakstu var uzzināt Būvvaldē), ieskaitot Būvprojektu un izmaiņu projektus, un kopā ar arhitekta pavadvēstuli un arhitekta aizpildītu paskaidrojuma rakstu par būvdarbu pabeigšanu viss atkal jāsniedz Būvvaldē, lai ēku nodotu eskpluatācijā. Mēģināšu atcerēties no galvas, kādi dokumenti bija jāsavāc:

arhitektūras plānošanas uzdevums; visu attiecīgo iestāžu izsniegtie tehniskie noteikumi (RD Satiksmes departaments, Rīgas Ūdens, Sadales Tīkls); būvatļauja; būvprojekts (mums tas ietvēra arī ūdens un kanalizācijas projektu); izmaiņu būvprojekti; elektrības projekts; elektriķa atzinums par gatavību ekspluatācijai; skursteņslauķa atzinums par gatavību ekspluatācijai; visi mērnieka izpildmērījumi; ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta (pasūta Valsts Zemes dienestā, tās izpilde arī prasa mēnesi un smuki maksā); Rīgas Ūdens un Sadales Tīkla atzinumi par iekšējo tīklu gatavību ekspluatācijai (kādam var būt arī citas iestādes atzinums vajadzīgs, piem., Latvijas Gāze).

Lai mēs apzinātos Rīgas Būvvaldes svarīgumu, nododot ēku ekspluatācijā, tika pieprasīts arī zemes siltumsūkņa kolektora izpildmērījums atvērtā tranšejā, kura mums nebija, jo visi iesaistītie speciālisti bija uzskatījuši, ka siltumsūkņa kontūrs nav jāuzmēra. Nācās ATRAKT kolektoru, kas laikam bija ekstrēmākais pasākums visā ēkas būvniecības un ekspluatācijā nodošanas procesā – viss skaisti iekoptais mauriņš nu ir sarakņāts! Protams, arī mērnieka aicināšna katru reizi maksā bargu naudu. Jautājums, kāpēc Būvvalde uz šī izpildmērījuma trūkumu nevarēja norādīt jau stipri senāk, ja jau tas bija vajadzīgs? Iekšējo elektrotīkla trasi arī mēs bijām spiesti uzmērīt jau iepriekš, par ko elektriķis arī nav bijis informēts, ka tas būtu jādara (jo pēc agrākā likuma to nevajadzēja). To gan izdarīt bija vienkāršāk, jo ar speciālu detektoru metāla vadu dziļumu un novietojumu zemē ir iespējams uzmērīt, kamēr siltumsūkņa kolektora plastmasas caurules jāatrok gandrīz uz labu laimi.

Jāpiebilst, kamēr tika rakstīti izmaiņu projekti, paspēja notecēt derīguma termiņš gan topogrāfiskajam plānam, gan energoefektivitātes sertifikātam, un tie bija jāgatavo par jaunu. Pievērsiet uzmanību – šie dokumenti derīgi tikai 2 gadus.

Secinājumam varu ieteikt: 1) Izvēlieties uzticamu arhitektu, kurš seko līdzi normatīvajiem aktiem, nekavē termiņus un ir vērsts uz sadarbību. 2) Laikus aiciniet mērnieku, lai uzmēra visas komunikācijas atvērtā tranšejā,ieskaitot drenāžas caurules, kas novada lietusūdeni zemē no ēkas notekcaurulēm. Mērniekam jāuzmēra ne tikai māja, bet arī jauna sēta, vārti un labiekārtojums (bruģis, oļu apmalīte ap māju un, iespējams, arī karoga masts- neesmu drošs, vai obligāti, bet tas nebūs dārgi šo vienu papildus punktu katram gadījumam uzmērīt). 3) Laikus sagatavojiet visus dokumentus, kurus aprakstīju. 4) Kopā ar arhitektu laikus apmeklējiet Būvvaldes būvinženieri konsultācijā, lai noskaidrotu visu, kas varētu būt svarīgs izmaiņu projekta pareizai sagatavošanai un pareizai dokumentu noformēšanai. Tas var aiztaupīt daudz laika un nervu vēlāk.

Advertisements

Apkures izmaksas Somu mājai ar zemes siltumsūkni

Ir pienākusi 2016. gada pēdējā diena, esmu nolasījis pēdējo šī gada elektrības skaitītāja rādījumu un esmu gatavs dalīties ar datiem, kas droši vien interesēs daudzus – kādas ir apkures izmaksas Somu mājai un zemes siltumsūknim. Esmu apkopojis datus gan par 2015., gan 2016. gadu. Vispirms uzrakstīšu mājas un apkures raksturojumu, lai ir skaidrs, par ko ir runa.

Šī ir rūpnieciski izgatavota koka karkasa vienstāva māja, kuras platība, ieskaitot starpsienas, ir 118 kvm, bet tīrā grīdas platība 113 kvm. Griesti siltināti ar beramo vati, virs kuras ir aukstie bēniņi. Ventilācija pasīvā. Apsildīšana ar silto grīdu. Grīdu klāj trīsslāņu koka parkets. Apkures iekārta ir Gapsal OKS 8 siltumsūknis, kura apkures jauda ir 8 kW. Zemes siltums tiek iegūts no pagalmā 1,3 m dziļumā ieraktā zemes siltuma kolektora, kura kopējais garums ir 400 m. Būtiski piebilst, ka savā mājā uzturam ļoti augstu temperatūru: 24ºC (salīdzinājumam: ēkas energoefektivitāte tiek aprēķināta, pieņemot, ka ēkā uzturēs 18ºC, tātad mūsu apkures patēriņa datus nebūtu korekti salīdzināt ar aprēķināto energoefektivitātes sertifikātā).

Esmu aprēķinājis, ka mēnesī, neskaitot apkuri, par visām pārējām sadzīves iekārtām, tai skaitā karstā ūdens uzsildīšanu, mūsu ģimene patērē ap 200 kWh. Tādēļ zemes siltumsūkņa patērēto elektroenerģiju aprēķināju, no kopējā mēneša patēriņa atņemot 200 kWh. Rezultāti ir apkopoti šajā grafikā:

apkure_2016

Tā kā siltumsīknis ir ieregulēts tā, ka ieslēdzas, kad ārā ir zem 17ºC, siltumsūknis nedaudz ir darbojies arī jūnija un augusta naktīs, iespējams, pavisam īsu brīdi arī jūlijā. Apkuri vasarā var arī pavisam atslēgt, bet mēs to nebijām izdarījuši.

Kā jau raksta sākumā minēju, mums ir dati arī par apkuri 2015. gadā, tomēr nav informācijas par ikmēneša patēriņu, vienīgi gada kopējais elektroenerģijas patēriņš, no kura var atrēķināt sadzīves tehnikas patērēto elektroenerģiju. Tātad 2015. gadā apkures patēriņš bija 2970 kWh, bet 2016. gadā – 2936 kWh. Tātad varam aprēķināt, cik vidēji gadā maksājam par apkuri. Ja elektroenerģijas kopējā cena, ieskaitot visus obligātos maksājumus un PVN, ir 0,17 EUR/kWh, tad kopējā par apkuri iztērētā elektroenerģijas maksa ir 500 EUR/gadā. Manuprāt, ļoti adekvāta cena, ņemot vērā, ka mājā tiek uzturēta tik augsta temperatūra.

Faktori, kas konkrēti mūsu mājas gadījumā pasliktina energoefektivitāti:

  1. Jau minētā 24ºC temperatūra mājā, kas, godīgi sakot, nav īsti draudzīga siltumsūknim – tam nākas patērēt papildus elektroenerģiju, lai šādu temperatūru nodrošinātu. Uzturot zemāku temperatūru, zemes siltums tiktu daudz, daudz efektīvāk izmantots. Tomēr mūsu mājā dzīvo siltummīle, kas šādu variantu izslēdz 🙂
  2. Griestu siltinājums – pēc projekta bēniņos jābut ieklātiem 40 cm beramās vates, tomēr 50 kvm bēniņu platības klāj latojums, kas samazina vates biezumu līdz, ja nemaldos, 25 cm. Tātad, ja vēlamies pilnīgu energoefektivitāti siltinājumam, virs bēniņu grīdas latojuma būtu jāuzber papildus vate.
  3. Energoaudits ar termokameru (kas kopumā mūsu mājai bija ļoti labs) uzrādīja, ka siltums galvenokārt noplūst pa bēniņu lūku un dažās vietās gar ārdurvīm. Tātad varam nosiltināt bēniņu lūku, kā arī pieregulēt abas ārdurvis, lai tās ciešāk piekļautos stenderēm, neveidojot spraugas.
  4. Iespējams, labs risinājums būtu bijis arī ierīkot rekuperācijas ventilācijas sistēmu pasīvās ventilācijas vietā – rekuperācijas sistēma aktīvi apmaina āra gaisu ar iekštelpu gaisu, tomēr šajā procesā atgūstot siltumenerģiju no izplūstošā iekštelpu gaisa, sasildot ienākošo auksto gaisu. Liekas, tagad to pārtaisīt būtu par vēlu. Šobrīd diezgan bieži vēdinām telpas, atverot terases durvis uz pāris minūtēm, kas, dabiski, liek zaudēt siltumu.

(LABOTA RINDKOPA) Internetā atrodamas salīdzinājuma tabulas, kuras parāda, ka zemes siltumsūkņa/siltās grīdas apkure nodrošina 4,4 reizes efektīvāku apkures energopatēriņu nekā apkure ar elektrību. Salīdzinot ar populāro dabasgāzes apkuri, zemes siltumsūknis/siltās grīdes apkure ir 2,7 reizes lētāka. Tomēr tas ir spēkā tad, kad mājas temperatūru uztur minimālu. Mēs sildām māju līdz 24ºC, kas nozīmē elektroenerģijas papildus patēriņu. Pēc komentāriem spriežot, mūsu elektrības patēriņš par apkuri ir mazāks nekā mājās, kas apkurinātas ar dabasgāzi, tomēr atšķirība nav vis 2,7 reizes – tas tāpēc, ka mājā tiek uzturēta ļoti augsta temperatūra, kas nav tā optimālākā zemes siltuma izmantošana). Tomēr ir skaidrs, ka sākotnējais it kā lielais naudas ieguldījums zemes siltumsūkņa ierīkošanā ar gadiem atpelnās kā ievērojams enerģijas ietaupījums.

Cik maksā somu māja?

Gribējāt gan zināt? 🙂 Būšu smalkjūtīgs pret SIA “Somu māja” un nerakstīšu internetā konkrētas cenas, jo tas var maldināt cilvēkus – katram kā nekā ir savas prasības, un nianses, detaļas var cenu padarīt tādu vai citādu. Katrā ziņā mēs neizvēlējāmies materiālus un tehniku pēc principa “visu lētāko”, bet ļoti domājām, vai būsim ikdienā ar dzīvi apmierināti. Tā vietā, lai publicētu mūsu izvēlētā “Somu mājas” modeļa un tā detaļu cenu, noderīgāk būtu parādīt, kā veidojas mājas būvniecības izmaksas vispār. Noskaidrot “Somu mājas” komplekta cenu ir vienkāršāk par vienkāršu, bet paredzēt visas pārējās izmaksas ir krietni grūtāk. Diagramma2“Somu mājas” vai citu rūpnieciski ražoto māju gadījumā jāņem vērā, ka arhitekta pakalpojumi maksās salīdzinoši maz, jo arhitekts projektu jau ir izstrādājis rūpnīcā un atliek to tikai personalizēt pēc klienta vēlmēm. Arī zemi Rīgā mēs iegādājāmies par ļoti labu cenu, citā gadījumā šī diagrammas iedaļa varētu būt arī lielāka.

Tehnikai ir aizgājis diezgan daudz naudas, jo izvēlējāmies māju sildīt ar zemes siltumsūkni, siltumakumulējošā un dizainiskā ziepjakmens krāsns ir no Tulikivi, kas arī ir vairāk investīcija mājas labsajūtas radīšanai, nevis parasta malkas krāsns. Tāpat santehniku, virtuves tehniku un virtuves iekārtu meklējām tādu, kas patīk, bet, protams, izvērtējot cenu.

Diezgan liels pārsteigums bija par bruģēšanas un sētas ierīkošanas izmaksām, ar tām agrāk nebiju rēķinājies, nebiju papētījis tirgu. Vārtus izvēlējāmies automātiskos, bīdāmos, palaimējās arī, ka sēta gar ielu nav pārāk gara. Bruģa laukumu klājām minimālo, kas mašīnu novietošanai un apgriešanai būtu ērts.

Salīdzinot ar lielajiem darbiem, desmiti un simti eiro, ko nākas samaksāt par sīkākām ikdienas vajadzībām un dokumentu noformēšanu (piem, zemes reģistrēšanai Zemesgrāmatā), izrādās neliela daļa no kopējām izmaksām.

Elektrības pieslēguma izbūve

WP_20141123_005

Elektrības pieslēguma izbūve, izejot cauri “visiem kantoriem”, var prasīt tiešām ilgu laiku. Mums šis process ir aizņēmis gandrīz gadu. Sākumā a/s Sadales Tīkls ir jāpiesaka jauns elektrības pieslēgums, tad viņi sagatavo tehniskos noteikumus un aptuveno tāmi. Ja viss apmierina, ir jāpasūta elektrības pieslēguma projektēšanas firmai projekts, kas jāapstiprina Sadales Tīklā. Tad var pieteikt Sadales tīklam reālo izbūvi. Pēc tam divus mēnešus notiek konkurss, kurā izvēlas elektrotīkla izbūvēšanas firmu, tad mēneša laikā tiek noslēgts līgums starp Sadales Tīklu un izbūvētāju. Pasūtītājam tiek atsūtīts rēķins, kas jāapmaksā, un kopš apmaksas brīža sākas līguma izpildes termiņa skaitīšana. Mums par lielu šoku izbūves termiņš Sadales Tīkla līgumā bija 142 dienas, jo, acīmredzot, Sadales Tīkls rēķinājās, ka darbus nepaspēs izdarīt pirms ziemas sala iestāšanās, tāpēc būs jāgaida pavasaris. Tomēr es nolēmu darīt visu, lai darbi notiktu jau šogad.WP_20141114_016

Izvēlētais darbu izpildītājs bija SIA “Elsana”. Pēc rēķina samaksas uzreiz sazinājos ar šīs firmas pārstāvi un lūdzu, vai iespējams pieslēgumu izbūvēt pēc iespējas ātrāk, jo citādi mūsu māja pa ziemu paliks bez apkures (zemes siltumsūknis kā nekā arī barojas no elektrības) – mums nebūs, kur dzīvot, bet ēka sāks pelēt. “Elsana” pārstāvis solīja darīt visu, ko varēs, un turpmākajā laikā es pārliecinājos, ka kavēšanās nevienā solī tiešām nenotika – tiklīdz bija iespējams iesniegt vai izņemt kādu dokumentu, tā tas momentā tika izpildīts. Īsti nezinu, kādas saskaņošanas firmai jāveic sākotnēji, bet pēc tam ir jāiesniedz būvprojekts Rīgas Būvvaldei. Agrāk šādu projektu saskaņošana esot notikusi samērā raiti, bet kopš jaunā Būvniecības likuma pieņemšanas viss, protams, ir sarežģītāk un ilgāk. Atbildi solīja izsniegt pēc mēneša, kad laika prognozes jau solīja sasalušu zemi. Zvanīju teju katru dienu, pat vairākkārt, uz Būvvaldi, interesējos, pie kura speciālista ir mūsu iesniegums, un lūdzu pavirzīt šo projektu uz priekšu ātrāk. Izrādījās, ka Rīgas Būvvaldē strādā atsaucīgi cilvēki, un izdevās būvatļauju saņemt jau pēc pus mēneša. WP_20141115_016

Tiklīdz būvatļauja bija izdota, “Elsana”, jau laikus saskaņojusi  rakšanas atļaujas ar visām komunikāciju iestādēm, sāka būvdarbus. Strādāja arī brīvdienās, lai neriskētu ar pēkšņi uznākušu salu. Ar firmas profesionalitāti un atsaucību biju tik ļoti apmierināts, ka nolēmu to pavēstīt arī šajā blogā 🙂 Nu tikai jāgaida, kamēr Rīgas Dome būs apziņojusi Bieriņu iedzīvotājus par īsu elektrības padeves pārrāvumu, lai mums varētu palaist strāvu. Šāds paziņojums iedzīvotājiem jāizsūta 15 dienas pirms elektrības atslēgšanas, tā ka pagaidām vēl gaidām, kad mūsu logos iedegsies gaisma, un sāks darboties apkure. WP_20141119_006

P.S. Papildinājums. Izrādās, pēc jaunā Būvniecības likuma elektrības pieslēgšana nenotiek tik ātri. Pēc izbūves ir jāsagaida mērnieka izpildmērījuma saskaņošana Būvvaldē un tikai tad var iesniekt aktu par būvdarbu pabeigšanu Sadales tīklam kopā ar pārējo dokumentāciju. Un tikai tad Latvenergo 10 dienu laikā uzstāda skaitītāju un var sākt saņemt elektrību.

Zemes izvēle Rīgā

Bieriņi ir Rīgas privātmāju rajons, kas robežojas ar Mārupi, Torņakalnu un Āgneskalnu.

Mūsu zeme Bieriņos – Rīgas privātmāju rajonā, kas atrodas starp Mārupi, Torņakalnu un Āgenskalnu.

Daudzviet ir aprakstīts, kas jāņem vērā, izvēloties zemi privātmājas celtniecībai. Mēs nepārkopēsim šos ieteikumus, bet dalīsimies konkrēti ar mūsu pieredzi, jo katra ģimene ir citādāka, un kas der vieniem, neder citiem. Īpaši tas attiecas uz subjektīvajiem iemesliem, tādiem kā apkaime, iestāžu un transporta pieejamība, skats pa logu u.c. Tomēr ir arī daži objektīvi iemesli, kuri jāņem vērā, piemēram, lai zemes gabals ir pietiekami liels, tam pieejamas komunikācijas un ir atbilstoša grunts, lai krasi nesadārdzinātu būvniecības izmaksas, vai sliktākajā gadījumā būvniecība vispār nebūtu iespējama.

Pirmo zemi mēs iegādājāmies pirms vairāk nekā 10 gadiem Tukumā. Vieta bija uzkalniņā un ainaviska. Ciemata vidū kopts dīķis, ko mēs varētu redzēt no otrā stāva istabām. Blakus maza upīte, ko ieskāva grava, pavasaros pilna ar vizbulītēm. Klusums un miers. Sapņos jau cēlām savu lielo, skaisto māju, bet… Mūsu sapņi, diemžēl, nesakrita ar realitāti. Dzīvojot Zviedrijā bijām pieraduši pie ļoti laba sabiedriskā transporta. Ērtie vilcieni 100 kilometru attālumu pievarēja nieka stundas laikā un autobusi izvadāja braucējus pa mazajām ciematu ieliņām, izsēdinot pēc iespējas tuvāk mājām. Pāris reizes mēs no Rīgas pusotras stundas laikā aizbraucām uz savu zemes gabalu ar vilcienu, vienreiz pat cauri Jūrmalai ar mikroautobusu, bet tālāko ceļu, mērojām kājām. Nākamo reizi uz zemes gabalu mēģinājām tikt tikai tad, kad beidzot nopirkām savu pirmo auto. Ir labi sapņot, bet daudzreiz labāk ir paraudzīties patiesībai acīs un saprast, ko īsti varam atļauties. Dažus gadus vēlāk nopirkām nelielu dzīvokli tuvajā Pārdaugavā, kas lieliski kalpoja mūsu vajadzībām visus šos gadus. Bet tas jau ir cits stāsts.

Kad atkal sākām domāt par zemes iegādi, skaidri zinājām, ka tā būs Rīgā, kur ir arī mūsu abu darba vietas. Tā kā Daugavas kreiso krastu esam atzinuši par savējo (iemesls ir subjektīvs), tad tieši te arī meklējām. Kādu brīdi pieļāvām domu dzīvot arī Mārupē, Baložos vai Babītē, bet šo domu drīz vien atmetām tieši sliktās satiksmes dēļ, jo mums aug divi bērni, un drīz vien viņi gribēs pārvietoties paši mazliet tālāk par savu pagalmu un ielu. Bagāti radi, kas novēlētu mantojumā zemi, mums nav, tāpat arī draugi, kas varētu piedāvāt zemi “pa lēto”, tāpēc meklējām caur sludinājumu serveriem un savu zemi atradām ss.lv. Esmu dzirdējusi arī par daudz interesantākām metodēm, kā piemēram, sadrukāt sludinājumu simtos eksemplāru un samest interesējošās apkaimes pastkastītēs, bet mēs, diez ko oriģināli nebūdami, tomēr atradām sev atbilstošo zemes gabalu par pieņemamu cenu.

Pirms zeme vēl nebija iegādāta, gājām izlūkos. Parunājāmies ar tuvākajiem kaimiņiem un izpētījām situāciju. Protams, ka emocijas un prieks par atradumu, kā arī sapņi par nākotni pirms zemes pirkšanas ņem virsroku, tāpēc pērkot zemi būtu ļoti svarīgi turēties pie noteiktiem principiem. Īpaši, ja zeme tiek pārdota zem tirgus cenas, nākotnē var nākties saskarties ar “zemūdens akmeņiem”.

Daļu informācijas par zemes gabaliem var atrast neizejot no mājām- internetā. Piemēram https://www.kadastrs.lv/ lapā, ievadot zemes adresi vai kadastra numuru, var noskaidrot zemes kadastrālo vērtību pēc kuras tiek aprēķināts zemes nodoklis. Samaksājot 2.85 eiro, piekļūsiet arī informācijai par zemes platību un īpašniekiem. Mēs izmantojām arī Google Maps un Bing Maps, lai apskatītu zemes gabalu tuvāk un izpētītu apkārtni. Īpaši noderīgi izmantot internetu ir meklējumu sākumā.

Kad nopietni nolemts veikt pirkumu, obligāti vajadzētu veikt ģeoloģisko jeb grunts izpēti, vienkārši runājot, tas ir viens vai vairāki sešus metrus dziļi caurumi, ko ieurbj zemē, lai uzzinātu grunts sastāvu. Ja ir doma nākotnē būvēties, no tā nevarēs “izsprukt” jebkurā gadījumā, pie tam šis process izmaksā vien pāris simtus eiro. Ņemot vērā visas būvniecības izmaksas, tas ir “piliens jūrā”. Situācijas, kad zeme neder būvniecībai, ir retas, bet, piemēram, purvainās vietās var nākties dzīt pāļus, kas būtiski sadārdzinās pamatu izmaksas. Protams, ka nav ne vainas skalu vai sveču gaismai un sirsniņmājai, bet mūsdienās tomēr ļoti svarīga ir komunikāciju pieejamība. Vissvarīgākā no tām ir elektrība. Arī tā būs jāpieslēdz, vislabāk pirms būvniecības sākuma, jo jau lejot pamatus, iespējams, būvnieki izmantos betona maisītāju, kam nepieciešama enerģija, bet, ja elektrības nebūs, darbinās ģeneratoru, kas atkal būs liekas izmaksas.

Mēs zemi nopirkām, neveicot nopietnu ar būvniecību saistītu priekšizpēti, vien noskaidrojām, ka būvēt šajā vietā teorētiski ir atļauts.  Vēlāk izvēlējāmies māju un tikai tad sākām iesniegt dokumentus un nepatīkami satraukti gaidījām speciālistu rezultātus un atbildīgo iestāžu atzinumus, kas bieži vien aizņēma daudz ilgāku laiku, nekā sākotnēji domājām. Ar grunti mums ir veicies, jo speciāli pamati nepieciešami nebūs. Nepatīkami pārsteidza elektrības pievilkšanas cena, kas pārsniedza vairākus tūkstošus eiro, jo no tuvākajiem elektrības avotiem elektrību nebija iespējams pievilkt jaudas krituma dēļ, nācās vilkt no attāla avota. Par laimi blakus zemes gabals pieder mūsu radiniekiem un izmaksas varēsim sadalīt, bet dažādu dokumentu saskaņošana aizņēma vairākus mēnešus, kas iekavēja mājas iegādes procesu un pabojāja mūsu nervus.  Nekad nebūtu iedomājusies, bet visvairāk ievilkās ūdens pieslēguma saskaņošana “Rīgas Ūdenī”.  Kaut arī visi dokumenti būvvaldei bija jau gatavi aprīļa beigās, mūsu arhitekts tos iesniedza tikai pirms Jāņiem, jo zīmogs no “Rīgas Ūdens” izrādījās viens no komponentiem, bez kura nevarēja iztikt.

Detalizētāk par dokumentu iesniegšanu un saskaņošanas termiņiem dažādās Rīgas iestādēs aprakstīsim kādā no nākamajiem ierakstiem. Mūsu galvenā atziņa, kas būtu jāizdara uzreiz pēc zemes iegādes – nekavējoties jāsāk kārtot visi dokumenti, kas saistīti ar būvniecību, jo brīdī, kad būs izvēlēta māja par to domāt vairs nebūs ne laika, ne intereses.

Un, visbeidzot – īpašumā esoša zeme uzliek pienākumus. Pirmkārt, atkarībā no kvadratūras un kadastra vērtības, jāmaksā zemes nodoklis. Otrkārt, jārūpējas, lai regulāri būtu nopļauta zāle. Arī mēs drīz vien pēc zemes iegādes saņēmām soda kvīti par agrākā īpašnieka nenopļauto zāli.

WP_20140601_001