Cik maksā somu māja?

Gribējāt gan zināt? 🙂 Būšu smalkjūtīgs pret SIA “Somu māja” un nerakstīšu internetā konkrētas cenas, jo tas var maldināt cilvēkus – katram kā nekā ir savas prasības, un nianses, detaļas var cenu padarīt tādu vai citādu. Katrā ziņā mēs neizvēlējāmies materiālus un tehniku pēc principa “visu lētāko”, bet ļoti domājām, vai būsim ikdienā ar dzīvi apmierināti. Tā vietā, lai publicētu mūsu izvēlētā “Somu mājas” modeļa un tā detaļu cenu, noderīgāk būtu parādīt, kā veidojas mājas būvniecības izmaksas vispār. Noskaidrot “Somu mājas” komplekta cenu ir vienkāršāk par vienkāršu, bet paredzēt visas pārējās izmaksas ir krietni grūtāk. Diagramma2“Somu mājas” vai citu rūpnieciski ražoto māju gadījumā jāņem vērā, ka arhitekta pakalpojumi maksās salīdzinoši maz, jo arhitekts projektu jau ir izstrādājis rūpnīcā un atliek to tikai personalizēt pēc klienta vēlmēm. Arī zemi Rīgā mēs iegādājāmies par ļoti labu cenu, citā gadījumā šī diagrammas iedaļa varētu būt arī lielāka.

Tehnikai ir aizgājis diezgan daudz naudas, jo izvēlējāmies māju sildīt ar zemes siltumsūkni, siltumakumulējošā un dizainiskā ziepjakmens krāsns ir no Tulikivi, kas arī ir vairāk investīcija mājas labsajūtas radīšanai, nevis parasta malkas krāsns. Tāpat santehniku, virtuves tehniku un virtuves iekārtu meklējām tādu, kas patīk, bet, protams, izvērtējot cenu.

Diezgan liels pārsteigums bija par bruģēšanas un sētas ierīkošanas izmaksām, ar tām agrāk nebiju rēķinājies, nebiju papētījis tirgu. Vārtus izvēlējāmies automātiskos, bīdāmos, palaimējās arī, ka sēta gar ielu nav pārāk gara. Bruģa laukumu klājām minimālo, kas mašīnu novietošanai un apgriešanai būtu ērts.

Salīdzinot ar lielajiem darbiem, desmiti un simti eiro, ko nākas samaksāt par sīkākām ikdienas vajadzībām un dokumentu noformēšanu (piem, zemes reģistrēšanai Zemesgrāmatā), izrādās neliela daļa no kopējām izmaksām.

Advertisements

Būvprojekta saskaņošana un dokumenti

Tā kā savu māju ceļam sadarbībā ar SIA “Somu Māja”, ēkas pamata projektu izvēlējāmies no ļoti plašā “Omatalo” kataloga, tajā ieviešot atsevišķas izmaiņas. Ceļot “somu māju”, atsevišķi par projektu un tā izmaiņu izstrādi nav jāmaksā (jāpiebilst, jauna projekta izstrāde pie arhitekta maksā apmēram 1/10 no visiem mājas izdevumiem). Šī iemesla dēļ savā blogā nevarēsim dot padomus par projekta izstrādi, kas notiek “no nulles” un pāriesim uzreiz pie nākamā posma – būvprojekta saskaņošanas un tam nepieciešamajiem dokumentiem.

Būvprojekta saskaņošanu veic arhitekts. Rīgā šis prieks maksā pāri 2000 EUR, līdzīgi varētu būt vēl tikai Jūrmalā, bet citās pašvaldībās parasti process ir daudz vienkāršāks, ātrāks un attiecīgi stipri lētāks. Arī mūsu dotie padomi attieksies uz Rīgas pašvaldību, citās pašvaldībās prasības varētu būt vieglākas.

Mēģināšu atmiņā rekonstruēt secību, kādā būtu jāveic dokumentu saskaņošana. Dažus dokumentus vienkāršības dēļ neminēšu, piemēram, notariāli apstiprinātas pilnvaras projektētājiem.

Tā kā šo soli vēlams veikt jau pirms zemes gabala iegādes, minēšu to kā pirmo – ir jāveic ģeoloģiskā izpēte. Tas nozīmē, ka divos vai vairāk punktos tajā zonā, kur atradīsies māja, jāveic ģeoloģiskie urbumi grunts sastāva un gruntsūdens līmeņa noteikšanai. Tas palīdzēs prognozēt arī pamatu izbūves izmaksas pirms zemes iegādes, jo sarežģītos ģeoloģiskos apstākļos (piemēram, purvainā vietā vai gadījumā, ja grunts ir ļoti mainīga rakstura) būs arī dārgāk izbūvēt pamatus. Gruntsūdens līmenis ir arī ļoti būtisks, ja gribat būvēt pagrabu. Padomu, cik urbumus veikt, var dot būvinženieris, bet izpildei meklējiet ģeoloģiskās izpētes speciālistu.

Tā kā savu māju cēlām zemesgabalā bez komunikācijām, bija jādomā par pievienošanos šiem tīkliem. Mūsu gadījumā tas bija elektrotīkls (“Sadales Tīkls”), ūdens un kanalizācija (“Rīgas Ūdens”). Gāzi pievilkt bija pārāk tālu, tātad dārgi. Pirmajam pieteicāmies elektrības pieslēgumam, jo tas prasa vairākus mēnešus. Pirmkārt, jāaizpilda “Sadales Tīkla” mājaslapā atrodamā pieteikuma forma tehnisko noteikumu saņemšanai, kas vienlaikus ir arī lūgums veikt provizoriskus aprēķinus par pieslēguma ierīkošanas izmaksām. Šo jūs varat darīt arī attiecībā uz zemesgabaliem, ko vēl tikai plānojat iegādāties, lai noskaidrotu, cik dārgi vienā vai citā zemesgabalā ir pievilkt elektrību. Tehniskie noteikumi tiek sagatavoti mēneša laikā. Ja piedāvājums apmierina, tālāk ir jāsazinās ar elektrotīklu projektētāju (mēs pasūtījām pie SIA “Tesla”), kas izstrādā un saskaņo elektrības projektu. Elektrības projektu var vai nu apvienot ar ēkas projektu, vai arī veidot kā atsevišķu projektu, tomēr jāņem vērā, ka Rīgas Būvvalde vienalga prasīs arī elektrotīklu projektu, lai saksaņotu visu būvprojektu kopumā. Kad elektrības būvprojekts saskaņots “Sadales Tīklā”, to var iesniegt tam pašam “Sadales Tīklam”, lai sāktu elektrotīkla ierīkošanu. Elektrības projekta saskaņošana prasa mēnesi, bet realizācija vēl vairākus mēnešus. Tādēļ, kā jau minēju, ja plānojat būvēt māju ātri (kā “Somu Mājas” gadījumā), par elektrību jādomā laikus, lai beigās nepaliekat ar gatavu māju, kurai vēl nav pieslēgta elektrība.

Attiecībā uz elektrotīkla projektēšanu noteikti jāpiemin arī topogrāfijas plāna saskaņošana. Kad “Sadales Tīkls” izsniedz tehniskos noteikumus, tur ir minēts, no kura punkta būtu jāpievelk elektrība. Attiecīgajai teritorijai – no šī punkta līdz zemesgabalam (ieskaitot) ir jāpasūta topogrāfijas plāns. Tas būs vajadzīgs gan elektrības, gan pašas ēkas projekta izstrādei. Googlē meklējiet atslēgas vārdus “topogrāfija, mērnieks”, lai atrastu cilvēku, kurš to var izdarīt. Pie viena mērniekam var pasūtīt, lai dabā nosprauž robežas, ja tās vēl nav skaidri un droši norādītas.

Lai sāktu pašas ēkas projektēšanu, Rīgas būvvaldei ir jāpieprasa plānošanas un arhitektūras uzdevums. Tā saņemšana prasīs mēnesi. Pēc šiem noteikumiem arhitekts var zināt, kā projektēt māju tā, lai vēlāk būvvaldei pret projektu nav principiālu pretenziju, kā arī, ar kādām iestādēm jāsaskaņo dažādi jautājumi. Mūsu gadījumā bija prasība papildus elektrotīklam saņemt tehniskos noteikumus no “Rīgas Ūdens” un “Rīgas Satiksmes”.

Ja neplānojat pieslēgties Rīgas ūdensvadam un kanalizācijai, “Rīgas Ūdenim” projektu nevajadzēs taisīt. Mēs pasūtījām ūdens un kanalizācijas projektu un tā saskaņošanu attiecīgam speciālistam (kā vienmēr – jāmeklē Google). Arī tas prasa vismaz mēnesi, un saskaņotajam projektam jātiek iesniegtam Rīgas būvvaldē kopā ar ēkas būvprojektu. Jāsaka, “Rīgas Ūdens” sevi uzskata par ļoti “svarīgu” iestādi, ar to nebija viegli – šī kantora dēļ stipri kavējās būvprojekta iesniegšana būvvaldē.

Kad viss ir gatavs, lai iesniegtu būvprojektu saskaņošanai būvvaldē, tālākais gaidīšanas posms atkal būs vismaz viens mēnesis. Saskaņā ar pilnvaru, saskaņošanu Rīgas būvvaldē mūsu vietā veica arhitekts. Pieredzējušam arhitektam arī ir pieredze, ar kuriem cilvēkiem sazināties, pie kuru kabinetu durvīm klauvēt, lai veicinātu projekta saskaņošanas veiksmīgu norisi. Piemēram, mūsu arhitekts negaidīja formālo Būvvaldes atbildi, kad bija paredzēta pēc pusotra mēneša, bet jau pēc mēneša pats sazinājās ar Būvvaldes darbiniekiem un uzzināja, kādas Būvvaldei ir iebildes pret projektu un attiecīgi centāmies tās nokārtot jau projekta saskaņošanas laikā, par pāris nedēļām arī pagarinot saskaņošanas termiņu. Ja Būvvalde izsniedz projektu atpakaļ nesaskaņotu, tad pēc labojumu izdarīšanas iesniegto projektu skata cauri atkal no sākuma – atkal mēnesi, pusotru. Tādēļ arhitekta profesionalitāte sadarbībā ar būvvaldi ir ļoti noderīga.

Jāsaka, ka pēc Zolitūdes “Maxima” traģēdijas Rīgas būvvaldē ir notikušas daudzas izmaiņas. Ir mainījušies darbinieki, agrāk pieredzējušo darbinieku vietā nākušas “jaunas meitenes”, kas, acīmredzot, ir iebaidītas ar darba zaudēšanu, ja pret projektu saskaņošanu neattieksies ar vislielāko bardzību, tādēļ šie jaunie darbinieki ir “izrakuši” senas prasības, kas pēdējos gados vairs netika prasītas (piemēram, atļauju ierīkot lokālo siltumtīklu no RD Siltumapgādes komisijas, kas vasarā prasa vismaz mēnesi atvaļinājumu dēļ) un radījuši kaudzi jaunu prasību, kas “atsēdina” pat pieredzējušu arhitektu, jo agrāk nekas tāds nav prasīts. Piemēram, jāsaskaņo projektā elektrotīkls, ūdens un kanalizācija arī zemesgabala robežās, nevis tikai ārpus tām, kā arī “Rīgas Satiksmē” jāsaskaņo maza bruģa strēmelīte, kas iesniedzas aiz sarkanajām līnijām (līdz asfaltam). Arī tas papildus patērēja mūsu laiku un nervus.

Šodien vai rīt beidzot mūsu projekts būs saskaņots. Tiklīdz tas notiks, pieteiksimies būvatļaujas saņemšanai. Pieteikumam pielikumā jāpievieno ēkas būvdarbu civiltiesiskās apdrošināšanas polise – par to paskaidros apdrošināšanas firmā. Būvatļaujas izsniegšana Rīgā notiek pēc nedēļas, kuras laikā Būvvaldes darbinieki pārliecinās, vai dabā nekas jau nav sākts nelikumīgi būvēt. Kad būvatļauja rokā, var sākt būvēt pamatus un pieslēgties infrastruktūras tīkliem!

Tik tālu nu mēs šobrīd esam. Ceru, ka esmu atcerējies visas prasības, ar kādām saskārāmies, tomēr jābrīdina, ka katrs gadījums ir individuāls. Mūsu zemesgabals atrodas privātmāju rajonā (Bieriņos), ir gluds, bez nojaucamām ēkām utt., tādēļ citā gadījumā prasību būvprojekta saskaņošanai var būt vairāk.

Zemes izvēle Rīgā

Bieriņi ir Rīgas privātmāju rajons, kas robežojas ar Mārupi, Torņakalnu un Āgneskalnu.

Mūsu zeme Bieriņos – Rīgas privātmāju rajonā, kas atrodas starp Mārupi, Torņakalnu un Āgenskalnu.

Daudzviet ir aprakstīts, kas jāņem vērā, izvēloties zemi privātmājas celtniecībai. Mēs nepārkopēsim šos ieteikumus, bet dalīsimies konkrēti ar mūsu pieredzi, jo katra ģimene ir citādāka, un kas der vieniem, neder citiem. Īpaši tas attiecas uz subjektīvajiem iemesliem, tādiem kā apkaime, iestāžu un transporta pieejamība, skats pa logu u.c. Tomēr ir arī daži objektīvi iemesli, kuri jāņem vērā, piemēram, lai zemes gabals ir pietiekami liels, tam pieejamas komunikācijas un ir atbilstoša grunts, lai krasi nesadārdzinātu būvniecības izmaksas, vai sliktākajā gadījumā būvniecība vispār nebūtu iespējama.

Pirmo zemi mēs iegādājāmies pirms vairāk nekā 10 gadiem Tukumā. Vieta bija uzkalniņā un ainaviska. Ciemata vidū kopts dīķis, ko mēs varētu redzēt no otrā stāva istabām. Blakus maza upīte, ko ieskāva grava, pavasaros pilna ar vizbulītēm. Klusums un miers. Sapņos jau cēlām savu lielo, skaisto māju, bet… Mūsu sapņi, diemžēl, nesakrita ar realitāti. Dzīvojot Zviedrijā bijām pieraduši pie ļoti laba sabiedriskā transporta. Ērtie vilcieni 100 kilometru attālumu pievarēja nieka stundas laikā un autobusi izvadāja braucējus pa mazajām ciematu ieliņām, izsēdinot pēc iespējas tuvāk mājām. Pāris reizes mēs no Rīgas pusotras stundas laikā aizbraucām uz savu zemes gabalu ar vilcienu, vienreiz pat cauri Jūrmalai ar mikroautobusu, bet tālāko ceļu, mērojām kājām. Nākamo reizi uz zemes gabalu mēģinājām tikt tikai tad, kad beidzot nopirkām savu pirmo auto. Ir labi sapņot, bet daudzreiz labāk ir paraudzīties patiesībai acīs un saprast, ko īsti varam atļauties. Dažus gadus vēlāk nopirkām nelielu dzīvokli tuvajā Pārdaugavā, kas lieliski kalpoja mūsu vajadzībām visus šos gadus. Bet tas jau ir cits stāsts.

Kad atkal sākām domāt par zemes iegādi, skaidri zinājām, ka tā būs Rīgā, kur ir arī mūsu abu darba vietas. Tā kā Daugavas kreiso krastu esam atzinuši par savējo (iemesls ir subjektīvs), tad tieši te arī meklējām. Kādu brīdi pieļāvām domu dzīvot arī Mārupē, Baložos vai Babītē, bet šo domu drīz vien atmetām tieši sliktās satiksmes dēļ, jo mums aug divi bērni, un drīz vien viņi gribēs pārvietoties paši mazliet tālāk par savu pagalmu un ielu. Bagāti radi, kas novēlētu mantojumā zemi, mums nav, tāpat arī draugi, kas varētu piedāvāt zemi “pa lēto”, tāpēc meklējām caur sludinājumu serveriem un savu zemi atradām ss.lv. Esmu dzirdējusi arī par daudz interesantākām metodēm, kā piemēram, sadrukāt sludinājumu simtos eksemplāru un samest interesējošās apkaimes pastkastītēs, bet mēs, diez ko oriģināli nebūdami, tomēr atradām sev atbilstošo zemes gabalu par pieņemamu cenu.

Pirms zeme vēl nebija iegādāta, gājām izlūkos. Parunājāmies ar tuvākajiem kaimiņiem un izpētījām situāciju. Protams, ka emocijas un prieks par atradumu, kā arī sapņi par nākotni pirms zemes pirkšanas ņem virsroku, tāpēc pērkot zemi būtu ļoti svarīgi turēties pie noteiktiem principiem. Īpaši, ja zeme tiek pārdota zem tirgus cenas, nākotnē var nākties saskarties ar “zemūdens akmeņiem”.

Daļu informācijas par zemes gabaliem var atrast neizejot no mājām- internetā. Piemēram https://www.kadastrs.lv/ lapā, ievadot zemes adresi vai kadastra numuru, var noskaidrot zemes kadastrālo vērtību pēc kuras tiek aprēķināts zemes nodoklis. Samaksājot 2.85 eiro, piekļūsiet arī informācijai par zemes platību un īpašniekiem. Mēs izmantojām arī Google Maps un Bing Maps, lai apskatītu zemes gabalu tuvāk un izpētītu apkārtni. Īpaši noderīgi izmantot internetu ir meklējumu sākumā.

Kad nopietni nolemts veikt pirkumu, obligāti vajadzētu veikt ģeoloģisko jeb grunts izpēti, vienkārši runājot, tas ir viens vai vairāki sešus metrus dziļi caurumi, ko ieurbj zemē, lai uzzinātu grunts sastāvu. Ja ir doma nākotnē būvēties, no tā nevarēs “izsprukt” jebkurā gadījumā, pie tam šis process izmaksā vien pāris simtus eiro. Ņemot vērā visas būvniecības izmaksas, tas ir “piliens jūrā”. Situācijas, kad zeme neder būvniecībai, ir retas, bet, piemēram, purvainās vietās var nākties dzīt pāļus, kas būtiski sadārdzinās pamatu izmaksas. Protams, ka nav ne vainas skalu vai sveču gaismai un sirsniņmājai, bet mūsdienās tomēr ļoti svarīga ir komunikāciju pieejamība. Vissvarīgākā no tām ir elektrība. Arī tā būs jāpieslēdz, vislabāk pirms būvniecības sākuma, jo jau lejot pamatus, iespējams, būvnieki izmantos betona maisītāju, kam nepieciešama enerģija, bet, ja elektrības nebūs, darbinās ģeneratoru, kas atkal būs liekas izmaksas.

Mēs zemi nopirkām, neveicot nopietnu ar būvniecību saistītu priekšizpēti, vien noskaidrojām, ka būvēt šajā vietā teorētiski ir atļauts.  Vēlāk izvēlējāmies māju un tikai tad sākām iesniegt dokumentus un nepatīkami satraukti gaidījām speciālistu rezultātus un atbildīgo iestāžu atzinumus, kas bieži vien aizņēma daudz ilgāku laiku, nekā sākotnēji domājām. Ar grunti mums ir veicies, jo speciāli pamati nepieciešami nebūs. Nepatīkami pārsteidza elektrības pievilkšanas cena, kas pārsniedza vairākus tūkstošus eiro, jo no tuvākajiem elektrības avotiem elektrību nebija iespējams pievilkt jaudas krituma dēļ, nācās vilkt no attāla avota. Par laimi blakus zemes gabals pieder mūsu radiniekiem un izmaksas varēsim sadalīt, bet dažādu dokumentu saskaņošana aizņēma vairākus mēnešus, kas iekavēja mājas iegādes procesu un pabojāja mūsu nervus.  Nekad nebūtu iedomājusies, bet visvairāk ievilkās ūdens pieslēguma saskaņošana “Rīgas Ūdenī”.  Kaut arī visi dokumenti būvvaldei bija jau gatavi aprīļa beigās, mūsu arhitekts tos iesniedza tikai pirms Jāņiem, jo zīmogs no “Rīgas Ūdens” izrādījās viens no komponentiem, bez kura nevarēja iztikt.

Detalizētāk par dokumentu iesniegšanu un saskaņošanas termiņiem dažādās Rīgas iestādēs aprakstīsim kādā no nākamajiem ierakstiem. Mūsu galvenā atziņa, kas būtu jāizdara uzreiz pēc zemes iegādes – nekavējoties jāsāk kārtot visi dokumenti, kas saistīti ar būvniecību, jo brīdī, kad būs izvēlēta māja par to domāt vairs nebūs ne laika, ne intereses.

Un, visbeidzot – īpašumā esoša zeme uzliek pienākumus. Pirmkārt, atkarībā no kvadratūras un kadastra vērtības, jāmaksā zemes nodoklis. Otrkārt, jārūpējas, lai regulāri būtu nopļauta zāle. Arī mēs drīz vien pēc zemes iegādes saņēmām soda kvīti par agrākā īpašnieka nenopļauto zāli.

WP_20140601_001