Tulikivi ziepjakmens krāsns

Lai gan krāsns kurināšana šajā gada posmā nav tik aktuāla kā vēlā rudenī un ziemā, varbūt kāds jau tagad “taisa ragavas” nākamajai ziemai, proti, plāno krāsns mūrēšanu. Jāatzīst, mūsu krāsni uzmūrēja jau decembrī un, kamēr nebija pieejama elektrība siltumsūkņa apkurei, ar to arī sildījām māju. Tomēr bloga ieraksts ir tapis tikai tagad, jo sakarā ar mājas iekārtošanu krāsns kurināšanas laikā fonā bieži bija “bardaks” un nesanāca nofotografēt blogam piemērotas bildes. IMG_4564

Šī ir tā saucamā siltuma akumulācijas krāsns, kas lēni uzsilst, toties siltumu turpina vienmērīgi izstarot daudz ilgāk nekā ķieģeļu krāsns. Šāda īpašība piemīt krāsns materiālam – ziepjakmenim, kas veidojies no vulkāniskajiem iežiem augsta spiediena un temperatūras ietekmē un tiek iegūts Somijas karjeros. Mēs izvēlējāmies galveno Somijas ziepjakmens krāšņu ražotāju Tulikivi (uzceltas 250’000 krāsnis), ko Latvijā izplata un mūrē SIA “Akmens krāsnis”IMG_4580

Konkrētais krāsns modelis mūsu mājās ir Valkia, kam tagad jau tiek ražoti jaunāki pēcteči – arī ar durtiņām uz abām krāsns pusēm. Ir arī krāšņu modeļi ar iebūvētu cepeškrāsni, kurā var gan gatavot cepešus, gan ilgi uzlabāt siltas pusdienas. Modeļi ir tiešām ļoti dažādi – gan akmens krāsā, gan reljefaini, gan krāsoti, sākot ar tik minimālistiska dizaina kā mūsu un beidzot ar “greznām” krāsnīm.

Lai pilnībā uzsildītu mūsu krāsni, jāizkurina trīs “porcijas” malkas, un māja turpmāko diennakti ir silta. Lielāka krāsns dod lielāku siltuma daudzumu un silda lielāku māju, turklāt dara to vienmērīgi – bez pārmērīga karstuma krāsns tuvumā. Vēl jāpiemin, ka otrs iemesls, kāpēc izvēlējāmies šāda veida krāsni, ir tas, ka tā daļēji pilda kamīna funkciju, jo pa stikla durtiņām patīkami vērot uguns liesmas.  IMG_4592

Te vēl pāris bildes no krāsns mūrēšanas:

WP_20141209_005 WP_20141209_013

Advertisements

Cik maksā somu māja?

Gribējāt gan zināt? 🙂 Būšu smalkjūtīgs pret SIA “Somu māja” un nerakstīšu internetā konkrētas cenas, jo tas var maldināt cilvēkus – katram kā nekā ir savas prasības, un nianses, detaļas var cenu padarīt tādu vai citādu. Katrā ziņā mēs neizvēlējāmies materiālus un tehniku pēc principa “visu lētāko”, bet ļoti domājām, vai būsim ikdienā ar dzīvi apmierināti. Tā vietā, lai publicētu mūsu izvēlētā “Somu mājas” modeļa un tā detaļu cenu, noderīgāk būtu parādīt, kā veidojas mājas būvniecības izmaksas vispār. Noskaidrot “Somu mājas” komplekta cenu ir vienkāršāk par vienkāršu, bet paredzēt visas pārējās izmaksas ir krietni grūtāk. Diagramma2“Somu mājas” vai citu rūpnieciski ražoto māju gadījumā jāņem vērā, ka arhitekta pakalpojumi maksās salīdzinoši maz, jo arhitekts projektu jau ir izstrādājis rūpnīcā un atliek to tikai personalizēt pēc klienta vēlmēm. Arī zemi Rīgā mēs iegādājāmies par ļoti labu cenu, citā gadījumā šī diagrammas iedaļa varētu būt arī lielāka.

Tehnikai ir aizgājis diezgan daudz naudas, jo izvēlējāmies māju sildīt ar zemes siltumsūkni, siltumakumulējošā un dizainiskā ziepjakmens krāsns ir no Tulikivi, kas arī ir vairāk investīcija mājas labsajūtas radīšanai, nevis parasta malkas krāsns. Tāpat santehniku, virtuves tehniku un virtuves iekārtu meklējām tādu, kas patīk, bet, protams, izvērtējot cenu.

Diezgan liels pārsteigums bija par bruģēšanas un sētas ierīkošanas izmaksām, ar tām agrāk nebiju rēķinājies, nebiju papētījis tirgu. Vārtus izvēlējāmies automātiskos, bīdāmos, palaimējās arī, ka sēta gar ielu nav pārāk gara. Bruģa laukumu klājām minimālo, kas mašīnu novietošanai un apgriešanai būtu ērts.

Salīdzinot ar lielajiem darbiem, desmiti un simti eiro, ko nākas samaksāt par sīkākām ikdienas vajadzībām un dokumentu noformēšanu (piem, zemes reģistrēšanai Zemesgrāmatā), izrādās neliela daļa no kopējām izmaksām.

Krāsnis krāsniņas

Māju apkurināsim ar siltumsūkni, jo vēlamies automātisku apkures sistēmu, bet gāzes vads gar mūsu zemes gabalu neiet.  Vēl gan neesam nolēmuši vai tas būs zemes, vai gaiss-ūdens sūknis. Būsim pateicīgi, ja šeit pat komentāros dalīsieties pieredzē!

valkia

Lai arī kāda beigās būtu mūsu izvēle, jau tagad skaidri zinām, ka gribēsim arī siltumakumulācijas krāsniņu. Ne tikai, lai palīdzētu siltumsūknim visaukstākajās gada dienās, bet arī, lai radītu mājīguma un omulības sajūtu.

Siltumakumulācijas krāsnis no kamīna atšķiras ar to, ka tām izdegot, siltums saglabājas vēl vairākas stundas un pat dienas.

nunnauunihestia-solo

 

Izvērtējot piedāvājumu, atklājām Somijas ziepjakmeni, no kura tiek ražotas labas siltumakumulācijas krāsnis, kas, pateicoties, īpašajam materiālam, ātri uzsilst un siltumu atdod pamazām. No šīs īpašības ir divi labumi: pirmkārt, krāsns kurināšanas laikā un arī vēlāk nav karsta, otrkārt, siltums tiek ilgi uzglabāts krāsns iekšienē un izstarots pamazām.

Tyttokrokukset

Ziepjakmens tiek  iegūts Somijā. Uz Latviju ziepjakmens siltumakumulācijas krāsnis no Somijas eksportē divas pazīstamākās kompānijas- Tulikivi un Nunnauuni.  Vidējas krāsniņas cena svārstās ap 7000 eiro ar uzstādīšanu. Latviešu ražotājs Termomax arī piedāvā ziepjakmens krāsniņas “Tērvete” un “Tērvete export”. “Tērvete export” kopā ar uzstādīšanu maksā 2000 eiro.

Pagaidām svārstāmies savā izvēlē starp  krāsniņām , “Nunnauuni BLANKA”, “Termomax Tērvete export” un “Tulikivi VALKIA”.

nunnauuni_blankaterveteexportvalkia_06

 

Vēl ļoti interesants variants ir krāsnis ar cepeškrāsni, kurā iespējams  pagatavot ēdienu. Lai gan šāda tipa krāsnis ir vēl dārgākas, kā arī to siltuma efektivitāte ir mazāka, salīdzinot ar tāda paša izmēra krāsnīm bez cepeškrāsns, apsveram arī šādu iespēju (skat. 3. attēlu). Būtu jauki, ja, pārnākot no skolas, bērnus krāsniņā sagaidītu silts ēdiens.

Vairāk informācijas:

http://www.tulikivi.lv, http://www.zeltaliesma.lv, http://www.termomax.lv