Mājas nodošana ekspluatācijā

Kopš vakardienas mājā dzīvojam “legāli” – Rīgas Būvvalde to beidzot pieņēma ekspluatācijā! Nolēmu dalīties ar pieredzi, ar kādiem zemūdens akmeņiem sastapāmies, cenšoties māju nodot ekpluatācijā, jo šis process kā nekā aizņēma gandrīz 1 gadu un 10 mēnešus. Tiesa, process varēja būt arī daudz ātrāks, ja sākotnējais arhitekts Māris Lācis nebūtu dramatiski un nepamatoti kavējis darbu izpildi. Turklāt pēc pirmā Būvvaldes atteikuma šis arhitekts atteicās turpmāk strādāt ar Rīgas Būvvaldi kā tādu, jo uzskatīja, ka Rīgas Būvvaldes prasības (ko lielā mērā nosaka jaunais, pārspīlēti birokrātiskais Būvniecības likums, kas spēkā visā valstī) pazemo viņa cieņu.

Kā jau esmu rakstījis, mājas būvniecības procesā nekādu kļūdu nebija, vienīgi sīkas korekcijas iekšējo starpsienu novietojumā u.tml. Jebkādas izmaiņas no Būvprojekta ir “jālegalizē”ar izmaiņu projektu. Mājas starpsienu izmaiņām rasējumus uzzīmēja Somu Māja pati, arhitekts tikai ielika izmaiņu projektā. Lielākā izmaiņu daļa bija mājas ārpusē esošās komunikācijas un labiekārtojums.

Izmaiņu projektus nācās taisīt vairākas reizes – Māris Lācis izstrādāja pirmos divus izmaiņu projektus, bet pēc viņa atteikšanās sadarboties vēl trīs reizes izmaiņu projektu taisīja jaunais arhitekts Matīss Zemītis (par viņu varu sniegt tikai labākās atsauksmes – rekomendēju!). Katru reizi, kad izmaiņu projekts izstrādāts, tas četrās kopijās jāiesniedz Būvvaldei apstiprināšanai, uz ko atbilde jāgaida mēnesi. Ja seko atteikums saskaņot projektu, tad jāveic korekcijas, jāsniedz par jaunu un atkal jāgaida mēnesis. Galvenais absurds ir tāds, ka Būvvalde, atsakot saskaņot izmaiņu projektu, norāda neatbilstības Būvniecības likuma normatīviem, bet, kad iesniedz labotu izmaiņu projektu, tad mēneša laikā tiek atrastas atkal jaunas neatbilstības. Ja neko neatrod nopietnās lietās, tas saraksta rindu ar iebildumiem, kur nav paraksts uzlikts, kur lappuse nav numurēta u.tml. – arī šādu iemeslu dēļ atsviež atpakaļ projektu. Ar šādu pedantisku birokrātiju Rīgas Būvvalde ir slavena. Un tā mēs gājām šo “riņķa danci” atkal un atkal, kamēr Būvvalde vairs nevarēja atrast kaut ko jaunu, kā dēļ atteikt saskaņošanu.

Kad izmaiņu projekts gatavs, tad jāsavāc kopā visi dokumenti, kas nepieciešami nodošanai ekspluatācijā (to sarakstu var uzzināt Būvvaldē), ieskaitot Būvprojektu un izmaiņu projektus, un kopā ar arhitekta pavadvēstuli un arhitekta aizpildītu paskaidrojuma rakstu par būvdarbu pabeigšanu viss atkal jāsniedz Būvvaldē, lai ēku nodotu eskpluatācijā. Mēģināšu atcerēties no galvas, kādi dokumenti bija jāsavāc:

arhitektūras plānošanas uzdevums; visu attiecīgo iestāžu izsniegtie tehniskie noteikumi (RD Satiksmes departaments, Rīgas Ūdens, Sadales Tīkls); būvatļauja; būvprojekts (mums tas ietvēra arī ūdens un kanalizācijas projektu); izmaiņu būvprojekti; elektrības projekts; elektriķa atzinums par gatavību ekspluatācijai; skursteņslauķa atzinums par gatavību ekspluatācijai; visi mērnieka izpildmērījumi; ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta (pasūta Valsts Zemes dienestā, tās izpilde arī prasa mēnesi un smuki maksā); Rīgas Ūdens un Sadales Tīkla atzinumi par iekšējo tīklu gatavību ekspluatācijai (kādam var būt arī citas iestādes atzinums vajadzīgs, piem., Latvijas Gāze).

Lai mēs apzinātos Rīgas Būvvaldes svarīgumu, nododot ēku ekspluatācijā, tika pieprasīts arī zemes siltumsūkņa kolektora izpildmērījums atvērtā tranšejā, kura mums nebija, jo visi iesaistītie speciālisti bija uzskatījuši, ka siltumsūkņa kontūrs nav jāuzmēra. Nācās ATRAKT kolektoru, kas laikam bija ekstrēmākais pasākums visā ēkas būvniecības un ekspluatācijā nodošanas procesā – viss skaisti iekoptais mauriņš nu ir sarakņāts! Protams, arī mērnieka aicināšna katru reizi maksā bargu naudu. Jautājums, kāpēc Būvvalde uz šī izpildmērījuma trūkumu nevarēja norādīt jau stipri senāk, ja jau tas bija vajadzīgs? Iekšējo elektrotīkla trasi arī mēs bijām spiesti uzmērīt jau iepriekš, par ko elektriķis arī nav bijis informēts, ka tas būtu jādara (jo pēc agrākā likuma to nevajadzēja). To gan izdarīt bija vienkāršāk, jo ar speciālu detektoru metāla vadu dziļumu un novietojumu zemē ir iespējams uzmērīt, kamēr siltumsūkņa kolektora plastmasas caurules jāatrok gandrīz uz labu laimi.

Jāpiebilst, kamēr tika rakstīti izmaiņu projekti, paspēja notecēt derīguma termiņš gan topogrāfiskajam plānam, gan energoefektivitātes sertifikātam, un tie bija jāgatavo par jaunu. Pievērsiet uzmanību – šie dokumenti derīgi tikai 2 gadus.

Secinājumam varu ieteikt: 1) Izvēlieties uzticamu arhitektu, kurš seko līdzi normatīvajiem aktiem, nekavē termiņus un ir vērsts uz sadarbību. 2) Laikus aiciniet mērnieku, lai uzmēra visas komunikācijas atvērtā tranšejā,ieskaitot drenāžas caurules, kas novada lietusūdeni zemē no ēkas notekcaurulēm. Mērniekam jāuzmēra ne tikai māja, bet arī jauna sēta, vārti un labiekārtojums (bruģis, oļu apmalīte ap māju un, iespējams, arī karoga masts- neesmu drošs, vai obligāti, bet tas nebūs dārgi šo vienu papildus punktu katram gadījumam uzmērīt). 3) Laikus sagatavojiet visus dokumentus, kurus aprakstīju. 4) Kopā ar arhitektu laikus apmeklējiet Būvvaldes būvinženieri konsultācijā, lai noskaidrotu visu, kas varētu būt svarīgs izmaiņu projekta pareizai sagatavošanai un pareizai dokumentu noformēšanai. Tas var aiztaupīt daudz laika un nervu vēlāk.

Ar ko sākt mājas būvniecību?

Atbilde – ar komunikāciju ierīkošanu! 

Jo tas prasīs ĻOTI daudz laika!

Tad nu šodien noslēdzās mūsu mājas pēdējais nepaveiktais darbs, lai māja būtu pilnībā pabeigta un apdzīvojama – ūdens pieslēgšana, svinīgi uzstādot skaitītāju!

WP_20150303_001

Mājai pamatus sāka likt 11. augustā, 27. augustā sāka būvēt Omatalo karkasu, ko SIA “Somu māja” pabeidza 6 darbdienās, tad SIA “Simts nami” veica apdari, pabeidzot vairumu darbu novembra beigās. Vēl atlika uzlikt parketu un ielikt durvis, bet parkets kavējās, jo elektrības trūkuma dēļ nebija iespējams izsildīt grīdu. Ja būtu laikus bijušas komunikācijas, māja būtu gatava jau pirms Ziemassvētkiem, proti, 4 mēnešu laikā! Līdz ar elektrības un ūdens kavēšanos šis laiks ieilga līdz pus gadam.

Te daži agrāki raksti, kas veltīti komunikāciju projektēšanai, saskaņošanai un ierīkošanai:

30. jūlijs, Būvprojekta saskaņošana un dokumenti

26. septembris, Pieslēgšanās Rīgas ūdens un kanalizācijas tīklam

25. novembris, Elektrības pieslēguma izbūve

3. decembris, Rīgas ūdens cinisms

Cik maksā somu māja?

Gribējāt gan zināt? 🙂 Būšu smalkjūtīgs pret SIA “Somu māja” un nerakstīšu internetā konkrētas cenas, jo tas var maldināt cilvēkus – katram kā nekā ir savas prasības, un nianses, detaļas var cenu padarīt tādu vai citādu. Katrā ziņā mēs neizvēlējāmies materiālus un tehniku pēc principa “visu lētāko”, bet ļoti domājām, vai būsim ikdienā ar dzīvi apmierināti. Tā vietā, lai publicētu mūsu izvēlētā “Somu mājas” modeļa un tā detaļu cenu, noderīgāk būtu parādīt, kā veidojas mājas būvniecības izmaksas vispār. Noskaidrot “Somu mājas” komplekta cenu ir vienkāršāk par vienkāršu, bet paredzēt visas pārējās izmaksas ir krietni grūtāk. Diagramma2“Somu mājas” vai citu rūpnieciski ražoto māju gadījumā jāņem vērā, ka arhitekta pakalpojumi maksās salīdzinoši maz, jo arhitekts projektu jau ir izstrādājis rūpnīcā un atliek to tikai personalizēt pēc klienta vēlmēm. Arī zemi Rīgā mēs iegādājāmies par ļoti labu cenu, citā gadījumā šī diagrammas iedaļa varētu būt arī lielāka.

Tehnikai ir aizgājis diezgan daudz naudas, jo izvēlējāmies māju sildīt ar zemes siltumsūkni, siltumakumulējošā un dizainiskā ziepjakmens krāsns ir no Tulikivi, kas arī ir vairāk investīcija mājas labsajūtas radīšanai, nevis parasta malkas krāsns. Tāpat santehniku, virtuves tehniku un virtuves iekārtu meklējām tādu, kas patīk, bet, protams, izvērtējot cenu.

Diezgan liels pārsteigums bija par bruģēšanas un sētas ierīkošanas izmaksām, ar tām agrāk nebiju rēķinājies, nebiju papētījis tirgu. Vārtus izvēlējāmies automātiskos, bīdāmos, palaimējās arī, ka sēta gar ielu nav pārāk gara. Bruģa laukumu klājām minimālo, kas mašīnu novietošanai un apgriešanai būtu ērts.

Salīdzinot ar lielajiem darbiem, desmiti un simti eiro, ko nākas samaksāt par sīkākām ikdienas vajadzībām un dokumentu noformēšanu (piem, zemes reģistrēšanai Zemesgrāmatā), izrādās neliela daļa no kopējām izmaksām.

“Rīgas Ūdens” cinisms

rigas-udens-logo

Protams, kad pastāvēja cerība visas komunikācijas pieslēgt decembra sākumā, izsildīt betonu, ieklāt parketu un līdz Ziemassvētkiem ievākties mājā, treknu punktu pielika “Rīgas Ūdens”, ar kuru jau projekta saskaņošanas laikā bija ilgstošas birokrātiskas cīņas. Ūdens un kanalizācijas caurules ir nedaudz par tuvu viena otrai, salīdzinot ar to, kas rakstīts projektā, tāpēc “Rīgas Ūdens” izbūvi nepieņem, jāiet garš ceļs caur Būvvaldi un “Rīgas Ūdeni”, lai apstiprinātu izmaiņu projektu, tad par jaunu jāmēģina nodot ekspluatācijā, kas prasīs mēnešus. Bez ūdens pieslēguma vēl varētu kādu laiku iztikt, sagādājot ūdens krājumus, bet bez kanalizācijas ne.

Kāpēc virsrakstā minēts cinisms? Tāpēc, ka jau nākamajā dienā pēc sarunām ar “Rīgas Ūdeni” man zvanīja “Rīgas Ūdens” meistars, kurš atsūtīts pārbaudīt, vai mēs gadījumā neesam jau nelegāli pieslēgušies ūdensvadam… Paldies “Rīgas Ūdenim” par uzticēšanos un morālo atbalstu grūtajā situācijā!

Reģipša darbi

Ieskats iekšdarbos, ko strauji un kvalitatīvi veic SIA “Simts nami”. Pirmajā bildē redzamas sienas ar minerālvates skaņas izolāciju pirms nosegšanas ar reģipsi.

WP_20141029_021

Te jau visas sienas apšūtas. Redzams arī, ka esam pārbīdījuši sienu aiz skursteņa tuvāk virtuvei, tādējādi izveidojot nelielu koridoru no vējtvera durvīm uz virtuvi – lai nav jānes iepirkumu maisi apkārt krāsnij pa dzīvojamo istabu.WP_20141030_001

Sākusies arī griestu apšūšana. WP_20141103_003

Pēdējās trīs bildes būs no dušas telpas. Visas santehnikas un ūdens caurules ir iebūvētas sienās.WP_20141029_014

Arī klozetpoda ūdens tvertne iebūvēta sienā. WP_20141029_015

Un te  iepriekš redzamās caurules un piekaramā klozetpoda ūdens tvertne jau nosegti ar reģipsi.WP_20141030_010

Pieslēgšanās Rīgas ūdens un kanalizācijas tīklam

Ņemšanās ar ūdens un kanalizācijas lietām tiešām aizņem daudz laika gan projekta izstrādes un saskaņošanas laikā, kad a/s “Rīgas Ūdens” cenšas padarīt šo procesu pēc iespējas garāku un mokošāku, gan arī realizācija nav vienas dienas darbs, jo, ja darbi notiek uz ielas, aiz sarkanajām līnijām, tad tie jāsaskaņo Rīgas Domes Satiksmes departamentā, jānoorganizē ceļazīmju īre, asfalta seguma atjaunošana, gruntsūdens atsūkšana u.c. Mums to visu organizēja speciālists, kādus var atrast internetā, meklējot pēc atslēgas vārdiem “ūdens, kanalizācija”. Jāpiemin gan, ka daudzi uzņēmumi, kas specializējas ūdens un kanalizācijas tīklu izbūvē, no privātmāju projektiem atsakās, jo, salīdzinot ar lielajiem objektiem, tie nav finansiāli tik izdevīgi, lai tērētu laiku.

Mūsu mājai ūdens un kanalizācijas caurules atrodas apmēram 20 m attālumā uz ielas, pievilkšana samērā vienkārša, tomēr kopumā ierīkošanas darbi izmaksā vairākus tūkstošus eiro, ieskaitot arī mērnieka pakalpojumus, kas ir 300 eiro. Bez uzmērījuma tīklus nevar nodot ekspluatācijā.

Par ūdens un kanalizācijas projekta izveidošanu un saskaņošanu, kas arī maksā vairākus simtus, līdz pat 850 eiro, varat lasīt šeit.

WP_20140926_015 WP_20140926_044

Caurules. Daudz cauruļu.

Šobrīd papildus kanalizācijas caurulēm, kas tika savilktas jau pirms grīdas siltinājuma ieklāšanas, pa māju ir savilktas arī siltā un aukstā ūdens caurules (iestrādātas putuplastā) un silto grīdu caurules (sarkanās). Tām pa virsu lies betonu. WP_20140916_015WP_20140913_005WP_20140916_020