Apkures izmaksas Somu mājai ar zemes siltumsūkni

Ir pienākusi 2016. gada pēdējā diena, esmu nolasījis pēdējo šī gada elektrības skaitītāja rādījumu un esmu gatavs dalīties ar datiem, kas droši vien interesēs daudzus – kādas ir apkures izmaksas Somu mājai un zemes siltumsūknim. Esmu apkopojis datus gan par 2015., gan 2016. gadu. Vispirms uzrakstīšu mājas un apkures raksturojumu, lai ir skaidrs, par ko ir runa.

Šī ir rūpnieciski izgatavota koka karkasa vienstāva māja, kuras platība, ieskaitot starpsienas, ir 118 kvm, bet tīrā grīdas platība 113 kvm. Griesti siltināti ar beramo vati, virs kuras ir aukstie bēniņi. Ventilācija pasīvā. Apsildīšana ar silto grīdu. Grīdu klāj trīsslāņu koka parkets. Apkures iekārta ir Gapsal OKS 8 siltumsūknis, kura apkures jauda ir 8 kW. Zemes siltums tiek iegūts no pagalmā 1,3 m dziļumā ieraktā zemes siltuma kolektora, kura kopējais garums ir 400 m. Būtiski piebilst, ka savā mājā uzturam ļoti augstu temperatūru: 24ºC (salīdzinājumam: ēkas energoefektivitāte tiek aprēķināta, pieņemot, ka ēkā uzturēs 18ºC, tātad mūsu apkures patēriņa datus nebūtu korekti salīdzināt ar aprēķināto energoefektivitātes sertifikātā).

Esmu aprēķinājis, ka mēnesī, neskaitot apkuri, par visām pārējām sadzīves iekārtām, tai skaitā karstā ūdens uzsildīšanu, mūsu ģimene patērē ap 200 kWh. Tādēļ zemes siltumsūkņa patērēto elektroenerģiju aprēķināju, no kopējā mēneša patēriņa atņemot 200 kWh. Rezultāti ir apkopoti šajā grafikā:

apkure_2016

Tā kā siltumsīknis ir ieregulēts tā, ka ieslēdzas, kad ārā ir zem 17ºC, siltumsūknis nedaudz ir darbojies arī jūnija un augusta naktīs, iespējams, pavisam īsu brīdi arī jūlijā. Apkuri vasarā var arī pavisam atslēgt, bet mēs to nebijām izdarījuši.

Kā jau raksta sākumā minēju, mums ir dati arī par apkuri 2015. gadā, tomēr nav informācijas par ikmēneša patēriņu, vienīgi gada kopējais elektroenerģijas patēriņš, no kura var atrēķināt sadzīves tehnikas patērēto elektroenerģiju. Tātad 2015. gadā apkures patēriņš bija 2970 kWh, bet 2016. gadā – 2936 kWh. Tātad varam aprēķināt, cik vidēji gadā maksājam par apkuri. Ja elektroenerģijas kopējā cena, ieskaitot visus obligātos maksājumus un PVN, ir 0,17 EUR/kWh, tad kopējā par apkuri iztērētā elektroenerģijas maksa ir 500 EUR/gadā. Manuprāt, ļoti adekvāta cena, ņemot vērā, ka mājā tiek uzturēta tik augsta temperatūra.

Faktori, kas konkrēti mūsu mājas gadījumā pasliktina energoefektivitāti:

  1. Jau minētā 24ºC temperatūra mājā, kas, godīgi sakot, nav īsti draudzīga siltumsūknim – tam nākas patērēt papildus elektroenerģiju, lai šādu temperatūru nodrošinātu. Uzturot zemāku temperatūru, zemes siltums tiktu daudz, daudz efektīvāk izmantots. Tomēr mūsu mājā dzīvo siltummīle, kas šādu variantu izslēdz 🙂
  2. Griestu siltinājums – pēc projekta bēniņos jābut ieklātiem 40 cm beramās vates, tomēr 50 kvm bēniņu platības klāj latojums, kas samazina vates biezumu līdz, ja nemaldos, 25 cm. Tātad, ja vēlamies pilnīgu energoefektivitāti siltinājumam, virs bēniņu grīdas latojuma būtu jāuzber papildus vate.
  3. Energoaudits ar termokameru (kas kopumā mūsu mājai bija ļoti labs) uzrādīja, ka siltums galvenokārt noplūst pa bēniņu lūku un dažās vietās gar ārdurvīm. Tātad varam nosiltināt bēniņu lūku, kā arī pieregulēt abas ārdurvis, lai tās ciešāk piekļautos stenderēm, neveidojot spraugas.
  4. Iespējams, labs risinājums būtu bijis arī ierīkot rekuperācijas ventilācijas sistēmu pasīvās ventilācijas vietā – rekuperācijas sistēma aktīvi apmaina āra gaisu ar iekštelpu gaisu, tomēr šajā procesā atgūstot siltumenerģiju no izplūstošā iekštelpu gaisa, sasildot ienākošo auksto gaisu. Liekas, tagad to pārtaisīt būtu par vēlu. Šobrīd diezgan bieži vēdinām telpas, atverot terases durvis uz pāris minūtēm, kas, dabiski, liek zaudēt siltumu.

(LABOTA RINDKOPA) Internetā atrodamas salīdzinājuma tabulas, kuras parāda, ka zemes siltumsūkņa/siltās grīdas apkure nodrošina 4,4 reizes efektīvāku apkures energopatēriņu nekā apkure ar elektrību. Salīdzinot ar populāro dabasgāzes apkuri, zemes siltumsūknis/siltās grīdes apkure ir 2,7 reizes lētāka. Tomēr tas ir spēkā tad, kad mājas temperatūru uztur minimālu. Mēs sildām māju līdz 24ºC, kas nozīmē elektroenerģijas papildus patēriņu. Pēc komentāriem spriežot, mūsu elektrības patēriņš par apkuri ir mazāks nekā mājās, kas apkurinātas ar dabasgāzi, tomēr atšķirība nav vis 2,7 reizes – tas tāpēc, ka mājā tiek uzturēta ļoti augsta temperatūra, kas nav tā optimālākā zemes siltuma izmantošana). Tomēr ir skaidrs, ka sākotnējais it kā lielais naudas ieguldījums zemes siltumsūkņa ierīkošanā ar gadiem atpelnās kā ievērojams enerģijas ietaupījums.

Cik maksā somu māja?

Gribējāt gan zināt? 🙂 Būšu smalkjūtīgs pret SIA “Somu māja” un nerakstīšu internetā konkrētas cenas, jo tas var maldināt cilvēkus – katram kā nekā ir savas prasības, un nianses, detaļas var cenu padarīt tādu vai citādu. Katrā ziņā mēs neizvēlējāmies materiālus un tehniku pēc principa “visu lētāko”, bet ļoti domājām, vai būsim ikdienā ar dzīvi apmierināti. Tā vietā, lai publicētu mūsu izvēlētā “Somu mājas” modeļa un tā detaļu cenu, noderīgāk būtu parādīt, kā veidojas mājas būvniecības izmaksas vispār. Noskaidrot “Somu mājas” komplekta cenu ir vienkāršāk par vienkāršu, bet paredzēt visas pārējās izmaksas ir krietni grūtāk. Diagramma2“Somu mājas” vai citu rūpnieciski ražoto māju gadījumā jāņem vērā, ka arhitekta pakalpojumi maksās salīdzinoši maz, jo arhitekts projektu jau ir izstrādājis rūpnīcā un atliek to tikai personalizēt pēc klienta vēlmēm. Arī zemi Rīgā mēs iegādājāmies par ļoti labu cenu, citā gadījumā šī diagrammas iedaļa varētu būt arī lielāka.

Tehnikai ir aizgājis diezgan daudz naudas, jo izvēlējāmies māju sildīt ar zemes siltumsūkni, siltumakumulējošā un dizainiskā ziepjakmens krāsns ir no Tulikivi, kas arī ir vairāk investīcija mājas labsajūtas radīšanai, nevis parasta malkas krāsns. Tāpat santehniku, virtuves tehniku un virtuves iekārtu meklējām tādu, kas patīk, bet, protams, izvērtējot cenu.

Diezgan liels pārsteigums bija par bruģēšanas un sētas ierīkošanas izmaksām, ar tām agrāk nebiju rēķinājies, nebiju papētījis tirgu. Vārtus izvēlējāmies automātiskos, bīdāmos, palaimējās arī, ka sēta gar ielu nav pārāk gara. Bruģa laukumu klājām minimālo, kas mašīnu novietošanai un apgriešanai būtu ērts.

Salīdzinot ar lielajiem darbiem, desmiti un simti eiro, ko nākas samaksāt par sīkākām ikdienas vajadzībām un dokumentu noformēšanu (piem, zemes reģistrēšanai Zemesgrāmatā), izrādās neliela daļa no kopējām izmaksām.

Terase

Terasi uzbūvēja jau pirms mēneša, bet parādu tikai tagad, jo nu ir arī notekcaurule līdz galam sataisīta. Liekas, ka būs omulīgi, vieta saulaina, daļu terases sedz jumta pārkare, sēdošajiem ap galdu nebūs jābaidās atmuguriski nokrist no terases, jo apkārt ir sētiņa 🙂 WP_20141205_002

Krāsošana

SIA “Simt nami” strauji tuvojas apdares darbu pabeigšanai. Sāksim ar griestiem, kurus nokrāsoja pirms nedēļas: WP_20141122_005

Šonedēļ krāsoja sienas: WP_20141125_001

Vakar sienu krāsošanas darbi tika pabeigti. Ar speciālu iekārtu (jo elektrības trūkuma dēļ siltā grīda vēl nedarbojas) žāvējam no grīdas laukā betona mitrumu, lai varētu ieklāt parketu – tad arī varēs ievākties, jo no redzamākajiem darbiem būs palikusi vienīgi iekšdurvju ielikšana un virtuves iekārtas uzstādīšana. WP_20141127_003WP_20141127_015

 

Sēta. Laba sēta!

WP_20141118_027

Lai māju nodotu ekspluatācijā, ir vajadzīga arī sēta, kas būvēta saskaņā ar arhitektūras plānošanas uzdevumiem (tos pieprasa būvvaldei, lai arhitekts zinātu būvvaldes ierobežojumus un prasības mājas celtniecībai konkrētajā vietā). Mums bija noteikts, ka sētai jābūt ne augstākai par pusotru metru un ar caurredzamību ne mazāku kā 30%. Ja šie būvvaldes noteikumi nav ievēroti, māju ekspluatācijā nodot nevar, tāpēc svarīgi vismaz pirms nodošanas visu izdarīt pēc prasībām, pēc tam, ja ļoti gribas, var jau arī pa kluso pārtaisīt.

Pirms sētas būvniecības veicu cenu aptauju trīs vai četrās firmās, lūdzot sniegt cenas piedāvājumu vertikālai koka sētai ar 17 cm resniem betona stabiem, automātiskajiem bīdāmajiem auto vārtiem un gājēju vārtiņiem. Izvērtējot cenas, piedāvāto kvalitāti un servisu, izvēlējāmies SIA “Laba Sēta”, kas atrodas Mārupē. Firmas īpašnieks arī radīja pārliecību, ka darbi noritēs ātri un bez komunikācijas vai citām problēmām, jo citā firmā, par kuru it kā arī ir labas atsauksmes, pārāk bieži neatbildēja uz telefona zvaniem un e-pastu. Negribētos, lai tā notiktu arī projekta īstenošanas laikā.

Mums sētas projekts tiešām norit kā pa diedziņu – tūlīt pēc vienošanās tika sākta sētas ražošana, pēc nedēļas jau iebetonēja mums izgatavotos betona stabus ar betona pasētu.

WP_20141102_001WP_20141103_010

Vēlāk iebetonēja bīdāmo vārtu pēdu (par vārtiem būs cits bloga ieraksts), bet šodien piegādāja un kādas stundas laikā samontēja krāsotos sētas vairogus. Zemāk redzamas sētas bildes, fotografētas ar mobilo telefonu pēc saulrieta, tāpēc varbūt ne tajā augstākajā kvalitātē. Par vārtiem pastāstīšu, tiklīdz tie būs uzstādīti. WP_20141118_015WP_20141118_020WP_20141118_022

SIA “Laba Sēta” Facebook lapa

 

Špaktelēšana

Pārsteidza ātrums, ar kādu SIA “Simts nami” veica špaktelēšanas darbus. Reģipša šuvju aizpildīšanai tiek izmantotas mehanizētās špaktelēšanas ierīces (skatīt foto zemāk), kurās ar speciālu pumpi iepilda tepi un tad, braucot pa virsmu, tepe automātiski klājas. Vēlāk mazākos laukumus un grūtāk aizsniedzamās vietas špaktelē ar parastajiem instrumentiem.

Fotogrāfijā fonā redzama arī bēniņu lūka, ko nesen ielika. Protams, tā nedaudz bojā dzīvojamās istabas skatu, tomēr apzināti likām to vietā, kur ne pārāk tālā nākotnē būs kāpnes uz otro stāvu, lai citā vietā nebojātu griestus.

WP_20141114_006WP_20141115_005

Reģipša darbi

Ieskats iekšdarbos, ko strauji un kvalitatīvi veic SIA “Simts nami”. Pirmajā bildē redzamas sienas ar minerālvates skaņas izolāciju pirms nosegšanas ar reģipsi.

WP_20141029_021

Te jau visas sienas apšūtas. Redzams arī, ka esam pārbīdījuši sienu aiz skursteņa tuvāk virtuvei, tādējādi izveidojot nelielu koridoru no vējtvera durvīm uz virtuvi – lai nav jānes iepirkumu maisi apkārt krāsnij pa dzīvojamo istabu.WP_20141030_001

Sākusies arī griestu apšūšana. WP_20141103_003

Pēdējās trīs bildes būs no dušas telpas. Visas santehnikas un ūdens caurules ir iebūvētas sienās.WP_20141029_014

Arī klozetpoda ūdens tvertne iebūvēta sienā. WP_20141029_015

Un te  iepriekš redzamās caurules un piekaramā klozetpoda ūdens tvertne jau nosegti ar reģipsi.WP_20141030_010