Tulikivi ziepjakmens krāsns

Lai gan krāsns kurināšana šajā gada posmā nav tik aktuāla kā vēlā rudenī un ziemā, varbūt kāds jau tagad “taisa ragavas” nākamajai ziemai, proti, plāno krāsns mūrēšanu. Jāatzīst, mūsu krāsni uzmūrēja jau decembrī un, kamēr nebija pieejama elektrība siltumsūkņa apkurei, ar to arī sildījām māju. Tomēr bloga ieraksts ir tapis tikai tagad, jo sakarā ar mājas iekārtošanu krāsns kurināšanas laikā fonā bieži bija “bardaks” un nesanāca nofotografēt blogam piemērotas bildes. IMG_4564

Šī ir tā saucamā siltuma akumulācijas krāsns, kas lēni uzsilst, toties siltumu turpina vienmērīgi izstarot daudz ilgāk nekā ķieģeļu krāsns. Šāda īpašība piemīt krāsns materiālam – ziepjakmenim, kas veidojies no vulkāniskajiem iežiem augsta spiediena un temperatūras ietekmē un tiek iegūts Somijas karjeros. Mēs izvēlējāmies galveno Somijas ziepjakmens krāšņu ražotāju Tulikivi (uzceltas 250’000 krāsnis), ko Latvijā izplata un mūrē SIA “Akmens krāsnis”IMG_4580

Konkrētais krāsns modelis mūsu mājās ir Valkia, kam tagad jau tiek ražoti jaunāki pēcteči – arī ar durtiņām uz abām krāsns pusēm. Ir arī krāšņu modeļi ar iebūvētu cepeškrāsni, kurā var gan gatavot cepešus, gan ilgi uzlabāt siltas pusdienas. Modeļi ir tiešām ļoti dažādi – gan akmens krāsā, gan reljefaini, gan krāsoti, sākot ar tik minimālistiska dizaina kā mūsu un beidzot ar “greznām” krāsnīm.

Lai pilnībā uzsildītu mūsu krāsni, jāizkurina trīs “porcijas” malkas, un māja turpmāko diennakti ir silta. Lielāka krāsns dod lielāku siltuma daudzumu un silda lielāku māju, turklāt dara to vienmērīgi – bez pārmērīga karstuma krāsns tuvumā. Vēl jāpiemin, ka otrs iemesls, kāpēc izvēlējāmies šāda veida krāsni, ir tas, ka tā daļēji pilda kamīna funkciju, jo pa stikla durtiņām patīkami vērot uguns liesmas.  IMG_4592

Te vēl pāris bildes no krāsns mūrēšanas:

WP_20141209_005 WP_20141209_013

Advertisements

Zemes siltumsūknis

IMG_3682Daži vārdi par izvēlēto siltumapgādes veidu – zemes siltumsūkni. Tā kā piemērots zemes laukums siltumsūkņa kolektora ierakšanai bija pieejams, turklāt, kas īpaši veiksmīgi, zemē ir augsts gruntsūdens līmenis, zemes siltumsūknis likās laba izvēle. Apmēram 100-150 m no mūsu mājas ir arī gāzes vads, tomēr rēķinājām, ka gāzes pievilkšana maksātu tikpat vai dārgāk par zemes siltumsūkņa uzstādīšanu, turklāt gāze šobrīd tiek piegādāta no tik neprognozējamas valsts kā Krievija. Apkuri ar cieto kurināmo noraidījām jau pašā sākumā, jo darba mums tāpat pietiek, lai vēl atrastu laiku katla kurināšanai un uzmanīšanai. Apkurinot ar granulām, mājā jāierīko arī speciāla apkurināta telpa, kurā glabāt granulas, tā ka tas arī sadārdzinātu mājas celtniecības izmaksas. IMG_3679

Mūsu izvēle bija Igaunijas ražotāja Gapsal siltumsūknis OKS8, par kuru sīkāka informācija atrodama SIA “Harmonija un enerģija” mājaslapā www.siltumsuknis.lv. Uzstādījām arī 250l siltā ūdens sildītāju, rēķinoties, ka vanna ir samērā liela tilpuma. Mūsu 113 kvm izmantojamajai platībai bija nepieciešams 400 m garš ārējais siltuma kolektors ar 400 l siltuma nesēja šķidruma. Aprēķins rādīja, ka gada laikā, lai nodrošinātu 20oC, siltumsūknis patērēs 7800 kWh enerģijas. Pēc janvāra-marta elektrības rādījumiem māja kopumā ir patērējusi 1665 kWh, turklāt janvārī betona grīda tika sevišķi intensīvi karsēta, lai izžāvētu no liekā mitruma pirms parketa ieklāšanas. Tātad var secināt, ka aprēķins atbilst reālajam elektrības patēriņam vai pat ir mazāks. Protams, gribētos redzēt enerģijas patēriņu aukstākā ziemā nekā šī. Tā kā siltumsūknis mēra nevis gaisa temperatūru, bet ienākošā siltuma nesēja temperatūru, tad sanāca tā, ka siltumsūknis sildīja māju vairāk nekā vajadzīgs, proti – lai uzturētu mājā 22oC temperatūru, siltumsūknis ziemā bija jāuzstāda uz 19oC, un līknes kalibrācija šo nobīdi īsti izlabot nespēja. Tas liecina, ka Somu māja ir energoefektīvāka nekā siltumsūknim aprēķināts. IMG_3693Šeit ir lasāms agrāks raksts par siltuma kolektora rakšanu: https://kokamaja.wordpress.com/2014/08/21/zemes-siltumsukna-kolektora-ieraksana/