Mājas nodošana ekspluatācijā

Kopš vakardienas mājā dzīvojam “legāli” – Rīgas Būvvalde to beidzot pieņēma ekspluatācijā! Nolēmu dalīties ar pieredzi, ar kādiem zemūdens akmeņiem sastapāmies, cenšoties māju nodot ekpluatācijā, jo šis process kā nekā aizņēma gandrīz 1 gadu un 10 mēnešus. Tiesa, process varēja būt arī daudz ātrāks, ja sākotnējais arhitekts Māris Lācis nebūtu dramatiski un nepamatoti kavējis darbu izpildi. Turklāt pēc pirmā Būvvaldes atteikuma šis arhitekts atteicās turpmāk strādāt ar Rīgas Būvvaldi kā tādu, jo uzskatīja, ka Rīgas Būvvaldes prasības (ko lielā mērā nosaka jaunais, pārspīlēti birokrātiskais Būvniecības likums, kas spēkā visā valstī) pazemo viņa cieņu.

Kā jau esmu rakstījis, mājas būvniecības procesā nekādu kļūdu nebija, vienīgi sīkas korekcijas iekšējo starpsienu novietojumā u.tml. Jebkādas izmaiņas no Būvprojekta ir “jālegalizē”ar izmaiņu projektu. Mājas starpsienu izmaiņām rasējumus uzzīmēja Somu Māja pati, arhitekts tikai ielika izmaiņu projektā. Lielākā izmaiņu daļa bija mājas ārpusē esošās komunikācijas un labiekārtojums.

Izmaiņu projektus nācās taisīt vairākas reizes – Māris Lācis izstrādāja pirmos divus izmaiņu projektus, bet pēc viņa atteikšanās sadarboties vēl trīs reizes izmaiņu projektu taisīja jaunais arhitekts Matīss Zemītis (par viņu varu sniegt tikai labākās atsauksmes – rekomendēju!). Katru reizi, kad izmaiņu projekts izstrādāts, tas četrās kopijās jāiesniedz Būvvaldei apstiprināšanai, uz ko atbilde jāgaida mēnesi. Ja seko atteikums saskaņot projektu, tad jāveic korekcijas, jāsniedz par jaunu un atkal jāgaida mēnesis. Galvenais absurds ir tāds, ka Būvvalde, atsakot saskaņot izmaiņu projektu, norāda neatbilstības Būvniecības likuma normatīviem, bet, kad iesniedz labotu izmaiņu projektu, tad mēneša laikā tiek atrastas atkal jaunas neatbilstības. Ja neko neatrod nopietnās lietās, tas saraksta rindu ar iebildumiem, kur nav paraksts uzlikts, kur lappuse nav numurēta u.tml. – arī šādu iemeslu dēļ atsviež atpakaļ projektu. Ar šādu pedantisku birokrātiju Rīgas Būvvalde ir slavena. Un tā mēs gājām šo “riņķa danci” atkal un atkal, kamēr Būvvalde vairs nevarēja atrast kaut ko jaunu, kā dēļ atteikt saskaņošanu.

Kad izmaiņu projekts gatavs, tad jāsavāc kopā visi dokumenti, kas nepieciešami nodošanai ekspluatācijā (to sarakstu var uzzināt Būvvaldē), ieskaitot Būvprojektu un izmaiņu projektus, un kopā ar arhitekta pavadvēstuli un arhitekta aizpildītu paskaidrojuma rakstu par būvdarbu pabeigšanu viss atkal jāsniedz Būvvaldē, lai ēku nodotu eskpluatācijā. Mēģināšu atcerēties no galvas, kādi dokumenti bija jāsavāc:

arhitektūras plānošanas uzdevums; visu attiecīgo iestāžu izsniegtie tehniskie noteikumi (RD Satiksmes departaments, Rīgas Ūdens, Sadales Tīkls); būvatļauja; būvprojekts (mums tas ietvēra arī ūdens un kanalizācijas projektu); izmaiņu būvprojekti; elektrības projekts; elektriķa atzinums par gatavību ekspluatācijai; skursteņslauķa atzinums par gatavību ekspluatācijai; visi mērnieka izpildmērījumi; ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta (pasūta Valsts Zemes dienestā, tās izpilde arī prasa mēnesi un smuki maksā); Rīgas Ūdens un Sadales Tīkla atzinumi par iekšējo tīklu gatavību ekspluatācijai (kādam var būt arī citas iestādes atzinums vajadzīgs, piem., Latvijas Gāze).

Lai mēs apzinātos Rīgas Būvvaldes svarīgumu, nododot ēku ekspluatācijā, tika pieprasīts arī zemes siltumsūkņa kolektora izpildmērījums atvērtā tranšejā, kura mums nebija, jo visi iesaistītie speciālisti bija uzskatījuši, ka siltumsūkņa kontūrs nav jāuzmēra. Nācās ATRAKT kolektoru, kas laikam bija ekstrēmākais pasākums visā ēkas būvniecības un ekspluatācijā nodošanas procesā – viss skaisti iekoptais mauriņš nu ir sarakņāts! Protams, arī mērnieka aicināšna katru reizi maksā bargu naudu. Jautājums, kāpēc Būvvalde uz šī izpildmērījuma trūkumu nevarēja norādīt jau stipri senāk, ja jau tas bija vajadzīgs? Iekšējo elektrotīkla trasi arī mēs bijām spiesti uzmērīt jau iepriekš, par ko elektriķis arī nav bijis informēts, ka tas būtu jādara (jo pēc agrākā likuma to nevajadzēja). To gan izdarīt bija vienkāršāk, jo ar speciālu detektoru metāla vadu dziļumu un novietojumu zemē ir iespējams uzmērīt, kamēr siltumsūkņa kolektora plastmasas caurules jāatrok gandrīz uz labu laimi.

Jāpiebilst, kamēr tika rakstīti izmaiņu projekti, paspēja notecēt derīguma termiņš gan topogrāfiskajam plānam, gan energoefektivitātes sertifikātam, un tie bija jāgatavo par jaunu. Pievērsiet uzmanību – šie dokumenti derīgi tikai 2 gadus.

Secinājumam varu ieteikt: 1) Izvēlieties uzticamu arhitektu, kurš seko līdzi normatīvajiem aktiem, nekavē termiņus un ir vērsts uz sadarbību. 2) Laikus aiciniet mērnieku, lai uzmēra visas komunikācijas atvērtā tranšejā,ieskaitot drenāžas caurules, kas novada lietusūdeni zemē no ēkas notekcaurulēm. Mērniekam jāuzmēra ne tikai māja, bet arī jauna sēta, vārti un labiekārtojums (bruģis, oļu apmalīte ap māju un, iespējams, arī karoga masts- neesmu drošs, vai obligāti, bet tas nebūs dārgi šo vienu papildus punktu katram gadījumam uzmērīt). 3) Laikus sagatavojiet visus dokumentus, kurus aprakstīju. 4) Kopā ar arhitektu laikus apmeklējiet Būvvaldes būvinženieri konsultācijā, lai noskaidrotu visu, kas varētu būt svarīgs izmaiņu projekta pareizai sagatavošanai un pareizai dokumentu noformēšanai. Tas var aiztaupīt daudz laika un nervu vēlāk.

Apkures izmaksas Somu mājai ar zemes siltumsūkni

Ir pienākusi 2016. gada pēdējā diena, esmu nolasījis pēdējo šī gada elektrības skaitītāja rādījumu un esmu gatavs dalīties ar datiem, kas droši vien interesēs daudzus – kādas ir apkures izmaksas Somu mājai un zemes siltumsūknim. Esmu apkopojis datus gan par 2015., gan 2016. gadu. Vispirms uzrakstīšu mājas un apkures raksturojumu, lai ir skaidrs, par ko ir runa.

Šī ir rūpnieciski izgatavota koka karkasa vienstāva māja, kuras platība, ieskaitot starpsienas, ir 118 kvm, bet tīrā grīdas platība 113 kvm. Griesti siltināti ar beramo vati, virs kuras ir aukstie bēniņi. Ventilācija pasīvā. Apsildīšana ar silto grīdu. Grīdu klāj trīsslāņu koka parkets. Apkures iekārta ir Gapsal OKS 8 siltumsūknis, kura apkures jauda ir 8 kW. Zemes siltums tiek iegūts no pagalmā 1,3 m dziļumā ieraktā zemes siltuma kolektora, kura kopējais garums ir 400 m. Būtiski piebilst, ka savā mājā uzturam ļoti augstu temperatūru: 24ºC (salīdzinājumam: ēkas energoefektivitāte tiek aprēķināta, pieņemot, ka ēkā uzturēs 18ºC, tātad mūsu apkures patēriņa datus nebūtu korekti salīdzināt ar aprēķināto energoefektivitātes sertifikātā).

Esmu aprēķinājis, ka mēnesī, neskaitot apkuri, par visām pārējām sadzīves iekārtām, tai skaitā karstā ūdens uzsildīšanu, mūsu ģimene patērē ap 200 kWh. Tādēļ zemes siltumsūkņa patērēto elektroenerģiju aprēķināju, no kopējā mēneša patēriņa atņemot 200 kWh. Rezultāti ir apkopoti šajā grafikā:

apkure_2016

Tā kā siltumsīknis ir ieregulēts tā, ka ieslēdzas, kad ārā ir zem 17ºC, siltumsūknis nedaudz ir darbojies arī jūnija un augusta naktīs, iespējams, pavisam īsu brīdi arī jūlijā. Apkuri vasarā var arī pavisam atslēgt, bet mēs to nebijām izdarījuši.

Kā jau raksta sākumā minēju, mums ir dati arī par apkuri 2015. gadā, tomēr nav informācijas par ikmēneša patēriņu, vienīgi gada kopējais elektroenerģijas patēriņš, no kura var atrēķināt sadzīves tehnikas patērēto elektroenerģiju. Tātad 2015. gadā apkures patēriņš bija 2970 kWh, bet 2016. gadā – 2936 kWh. Tātad varam aprēķināt, cik vidēji gadā maksājam par apkuri. Ja elektroenerģijas kopējā cena, ieskaitot visus obligātos maksājumus un PVN, ir 0,17 EUR/kWh, tad kopējā par apkuri iztērētā elektroenerģijas maksa ir 500 EUR/gadā. Manuprāt, ļoti adekvāta cena, ņemot vērā, ka mājā tiek uzturēta tik augsta temperatūra.

Faktori, kas konkrēti mūsu mājas gadījumā pasliktina energoefektivitāti:

  1. Jau minētā 24ºC temperatūra mājā, kas, godīgi sakot, nav īsti draudzīga siltumsūknim – tam nākas patērēt papildus elektroenerģiju, lai šādu temperatūru nodrošinātu. Uzturot zemāku temperatūru, zemes siltums tiktu daudz, daudz efektīvāk izmantots. Tomēr mūsu mājā dzīvo siltummīle, kas šādu variantu izslēdz 🙂
  2. Griestu siltinājums – pēc projekta bēniņos jābut ieklātiem 40 cm beramās vates, tomēr 50 kvm bēniņu platības klāj latojums, kas samazina vates biezumu līdz, ja nemaldos, 25 cm. Tātad, ja vēlamies pilnīgu energoefektivitāti siltinājumam, virs bēniņu grīdas latojuma būtu jāuzber papildus vate.
  3. Energoaudits ar termokameru (kas kopumā mūsu mājai bija ļoti labs) uzrādīja, ka siltums galvenokārt noplūst pa bēniņu lūku un dažās vietās gar ārdurvīm. Tātad varam nosiltināt bēniņu lūku, kā arī pieregulēt abas ārdurvis, lai tās ciešāk piekļautos stenderēm, neveidojot spraugas.
  4. Iespējams, labs risinājums būtu bijis arī ierīkot rekuperācijas ventilācijas sistēmu pasīvās ventilācijas vietā – rekuperācijas sistēma aktīvi apmaina āra gaisu ar iekštelpu gaisu, tomēr šajā procesā atgūstot siltumenerģiju no izplūstošā iekštelpu gaisa, sasildot ienākošo auksto gaisu. Liekas, tagad to pārtaisīt būtu par vēlu. Šobrīd diezgan bieži vēdinām telpas, atverot terases durvis uz pāris minūtēm, kas, dabiski, liek zaudēt siltumu.

(LABOTA RINDKOPA) Internetā atrodamas salīdzinājuma tabulas, kuras parāda, ka zemes siltumsūkņa/siltās grīdas apkure nodrošina 4,4 reizes efektīvāku apkures energopatēriņu nekā apkure ar elektrību. Salīdzinot ar populāro dabasgāzes apkuri, zemes siltumsūknis/siltās grīdes apkure ir 2,7 reizes lētāka. Tomēr tas ir spēkā tad, kad mājas temperatūru uztur minimālu. Mēs sildām māju līdz 24ºC, kas nozīmē elektroenerģijas papildus patēriņu. Pēc komentāriem spriežot, mūsu elektrības patēriņš par apkuri ir mazāks nekā mājās, kas apkurinātas ar dabasgāzi, tomēr atšķirība nav vis 2,7 reizes – tas tāpēc, ka mājā tiek uzturēta ļoti augsta temperatūra, kas nav tā optimālākā zemes siltuma izmantošana). Tomēr ir skaidrs, ka sākotnējais it kā lielais naudas ieguldījums zemes siltumsūkņa ierīkošanā ar gadiem atpelnās kā ievērojams enerģijas ietaupījums.

Tulikivi ziepjakmens krāsns

Lai gan krāsns kurināšana šajā gada posmā nav tik aktuāla kā vēlā rudenī un ziemā, varbūt kāds jau tagad “taisa ragavas” nākamajai ziemai, proti, plāno krāsns mūrēšanu. Jāatzīst, mūsu krāsni uzmūrēja jau decembrī un, kamēr nebija pieejama elektrība siltumsūkņa apkurei, ar to arī sildījām māju. Tomēr bloga ieraksts ir tapis tikai tagad, jo sakarā ar mājas iekārtošanu krāsns kurināšanas laikā fonā bieži bija “bardaks” un nesanāca nofotografēt blogam piemērotas bildes. IMG_4564

Šī ir tā saucamā siltuma akumulācijas krāsns, kas lēni uzsilst, toties siltumu turpina vienmērīgi izstarot daudz ilgāk nekā ķieģeļu krāsns. Šāda īpašība piemīt krāsns materiālam – ziepjakmenim, kas veidojies no vulkāniskajiem iežiem augsta spiediena un temperatūras ietekmē un tiek iegūts Somijas karjeros. Mēs izvēlējāmies galveno Somijas ziepjakmens krāšņu ražotāju Tulikivi (uzceltas 250’000 krāsnis), ko Latvijā izplata un mūrē SIA “Akmens krāsnis”IMG_4580

Konkrētais krāsns modelis mūsu mājās ir Valkia, kam tagad jau tiek ražoti jaunāki pēcteči – arī ar durtiņām uz abām krāsns pusēm. Ir arī krāšņu modeļi ar iebūvētu cepeškrāsni, kurā var gan gatavot cepešus, gan ilgi uzlabāt siltas pusdienas. Modeļi ir tiešām ļoti dažādi – gan akmens krāsā, gan reljefaini, gan krāsoti, sākot ar tik minimālistiska dizaina kā mūsu un beidzot ar “greznām” krāsnīm.

Lai pilnībā uzsildītu mūsu krāsni, jāizkurina trīs “porcijas” malkas, un māja turpmāko diennakti ir silta. Lielāka krāsns dod lielāku siltuma daudzumu un silda lielāku māju, turklāt dara to vienmērīgi – bez pārmērīga karstuma krāsns tuvumā. Vēl jāpiemin, ka otrs iemesls, kāpēc izvēlējāmies šāda veida krāsni, ir tas, ka tā daļēji pilda kamīna funkciju, jo pa stikla durtiņām patīkami vērot uguns liesmas.  IMG_4592

Te vēl pāris bildes no krāsns mūrēšanas:

WP_20141209_005 WP_20141209_013

Zemes siltumsūknis

IMG_3682Daži vārdi par izvēlēto siltumapgādes veidu – zemes siltumsūkni. Tā kā piemērots zemes laukums siltumsūkņa kolektora ierakšanai bija pieejams, turklāt, kas īpaši veiksmīgi, zemē ir augsts gruntsūdens līmenis, zemes siltumsūknis likās laba izvēle. Apmēram 100-150 m no mūsu mājas ir arī gāzes vads, tomēr rēķinājām, ka gāzes pievilkšana maksātu tikpat vai dārgāk par zemes siltumsūkņa uzstādīšanu, turklāt gāze šobrīd tiek piegādāta no tik neprognozējamas valsts kā Krievija. Apkuri ar cieto kurināmo noraidījām jau pašā sākumā, jo darba mums tāpat pietiek, lai vēl atrastu laiku katla kurināšanai un uzmanīšanai. Apkurinot ar granulām, mājā jāierīko arī speciāla apkurināta telpa, kurā glabāt granulas, tā ka tas arī sadārdzinātu mājas celtniecības izmaksas. IMG_3679

Mūsu izvēle bija Igaunijas ražotāja Gapsal siltumsūknis OKS8, par kuru sīkāka informācija atrodama SIA “Harmonija un enerģija” mājaslapā www.siltumsuknis.lv. Uzstādījām arī 250l siltā ūdens sildītāju, rēķinoties, ka vanna ir samērā liela tilpuma. Mūsu 113 kvm izmantojamajai platībai bija nepieciešams 400 m garš ārējais siltuma kolektors ar 400 l siltuma nesēja šķidruma. Aprēķins rādīja, ka gada laikā, lai nodrošinātu 20oC, siltumsūknis patērēs 7800 kWh enerģijas. Pēc janvāra-marta elektrības rādījumiem māja kopumā ir patērējusi 1665 kWh, turklāt janvārī betona grīda tika sevišķi intensīvi karsēta, lai izžāvētu no liekā mitruma pirms parketa ieklāšanas. Tātad var secināt, ka aprēķins atbilst reālajam elektrības patēriņam vai pat ir mazāks. Protams, gribētos redzēt enerģijas patēriņu aukstākā ziemā nekā šī. Tā kā siltumsūknis mēra nevis gaisa temperatūru, bet ienākošā siltuma nesēja temperatūru, tad sanāca tā, ka siltumsūknis sildīja māju vairāk nekā vajadzīgs, proti – lai uzturētu mājā 22oC temperatūru, siltumsūknis ziemā bija jāuzstāda uz 19oC, un līknes kalibrācija šo nobīdi īsti izlabot nespēja. Tas liecina, ka Somu māja ir energoefektīvāka nekā siltumsūknim aprēķināts. IMG_3693Šeit ir lasāms agrāks raksts par siltuma kolektora rakšanu: https://kokamaja.wordpress.com/2014/08/21/zemes-siltumsukna-kolektora-ieraksana/

Cik maksā somu māja?

Gribējāt gan zināt? 🙂 Būšu smalkjūtīgs pret SIA “Somu māja” un nerakstīšu internetā konkrētas cenas, jo tas var maldināt cilvēkus – katram kā nekā ir savas prasības, un nianses, detaļas var cenu padarīt tādu vai citādu. Katrā ziņā mēs neizvēlējāmies materiālus un tehniku pēc principa “visu lētāko”, bet ļoti domājām, vai būsim ikdienā ar dzīvi apmierināti. Tā vietā, lai publicētu mūsu izvēlētā “Somu mājas” modeļa un tā detaļu cenu, noderīgāk būtu parādīt, kā veidojas mājas būvniecības izmaksas vispār. Noskaidrot “Somu mājas” komplekta cenu ir vienkāršāk par vienkāršu, bet paredzēt visas pārējās izmaksas ir krietni grūtāk. Diagramma2“Somu mājas” vai citu rūpnieciski ražoto māju gadījumā jāņem vērā, ka arhitekta pakalpojumi maksās salīdzinoši maz, jo arhitekts projektu jau ir izstrādājis rūpnīcā un atliek to tikai personalizēt pēc klienta vēlmēm. Arī zemi Rīgā mēs iegādājāmies par ļoti labu cenu, citā gadījumā šī diagrammas iedaļa varētu būt arī lielāka.

Tehnikai ir aizgājis diezgan daudz naudas, jo izvēlējāmies māju sildīt ar zemes siltumsūkni, siltumakumulējošā un dizainiskā ziepjakmens krāsns ir no Tulikivi, kas arī ir vairāk investīcija mājas labsajūtas radīšanai, nevis parasta malkas krāsns. Tāpat santehniku, virtuves tehniku un virtuves iekārtu meklējām tādu, kas patīk, bet, protams, izvērtējot cenu.

Diezgan liels pārsteigums bija par bruģēšanas un sētas ierīkošanas izmaksām, ar tām agrāk nebiju rēķinājies, nebiju papētījis tirgu. Vārtus izvēlējāmies automātiskos, bīdāmos, palaimējās arī, ka sēta gar ielu nav pārāk gara. Bruģa laukumu klājām minimālo, kas mašīnu novietošanai un apgriešanai būtu ērts.

Salīdzinot ar lielajiem darbiem, desmiti un simti eiro, ko nākas samaksāt par sīkākām ikdienas vajadzībām un dokumentu noformēšanu (piem, zemes reģistrēšanai Zemesgrāmatā), izrādās neliela daļa no kopējām izmaksām.

Pagalma līdzināšana

Atgādināšu, ka sākotnēji mēs visu pagalma melnzemi bijām izrakuši un sašķūrējuši kaudzē uz blakus zemesgabala. Tas bija darīts tādēļ, lai zem melnzemes esošajā augsnes slānī ieraktu zemes siltumsūkņa kolektoru – tas mums ir 600 m garš un aizņem visu pagalma platību, 600 kvm. Tā kā zeme raktajās tranšejās ar laiku sakrītas, ļāvām zemei pastāvēt, salīt, tad noblietējām ar traktoru un sanesām melnzemi atpakaļ virsū. Izlasījām no augsnes lielākās saknes un citus svešķermeņus, kas traucētu mauriņa ierīkošanai. Sijājuši zemi nebijām, jo pārsijāt 300 kubikmetru zemes necēlās rokas… Toties palaidām pa pagalmu pabraukāt traktoru ar zemes frēzi, kas sasmalcināja virspusē esošās nezāļu saknes, kā arī pie viena papildus nolīdzināja un sairdināja zemi. Traktors gan nespēj zemi nolīdzināt ideāli gludu, vietām bija pacēlumi, vietām kritumi.  Tāpēc šodien ķērāmies pie zemes izlīdzināšanas – vietās, kur pagalma nebūs, ņēmām safrēzēto zemi un ar ķerru vedām uz zemākajām vietām, kur tālāk ar grābekli izlīdzinājām. Līmeņa atskaitei novilkām auklu, kas nolīmeņota ar līmeņrādi. Ja būtu vēl kāda tik silta, brīva sestdiena, tad noteikti palīdzinātu vēl, bet kopumā manai acij pagalms nu izskatās gana līdzens – “sterilu” to arī nemaz neplānojām, tik vien kā gribētos kādu gludu placi, kur ziemā slidotavu ierīkot. WP_20141011_001WP_20141011_011WP_20141011_006

Caurules. Daudz cauruļu.

Šobrīd papildus kanalizācijas caurulēm, kas tika savilktas jau pirms grīdas siltinājuma ieklāšanas, pa māju ir savilktas arī siltā un aukstā ūdens caurules (iestrādātas putuplastā) un silto grīdu caurules (sarkanās). Tām pa virsu lies betonu. WP_20140916_015WP_20140913_005WP_20140916_020