Apkures izmaksas Somu mājai ar zemes siltumsūkni

Ir pienākusi 2016. gada pēdējā diena, esmu nolasījis pēdējo šī gada elektrības skaitītāja rādījumu un esmu gatavs dalīties ar datiem, kas droši vien interesēs daudzus – kādas ir apkures izmaksas Somu mājai un zemes siltumsūknim. Esmu apkopojis datus gan par 2015., gan 2016. gadu. Vispirms uzrakstīšu mājas un apkures raksturojumu, lai ir skaidrs, par ko ir runa.

Šī ir rūpnieciski izgatavota koka karkasa vienstāva māja, kuras platība, ieskaitot starpsienas, ir 118 kvm, bet tīrā grīdas platība 113 kvm. Griesti siltināti ar beramo vati, virs kuras ir aukstie bēniņi. Ventilācija pasīvā. Apsildīšana ar silto grīdu. Grīdu klāj trīsslāņu koka parkets. Apkures iekārta ir Gapsal OKS 8 siltumsūknis, kura apkures jauda ir 8 kW. Zemes siltums tiek iegūts no pagalmā 1,3 m dziļumā ieraktā zemes siltuma kolektora, kura kopējais garums ir 400 m. Būtiski piebilst, ka savā mājā uzturam ļoti augstu temperatūru: 24ºC (salīdzinājumam: ēkas energoefektivitāte tiek aprēķināta, pieņemot, ka ēkā uzturēs 18ºC, tātad mūsu apkures patēriņa datus nebūtu korekti salīdzināt ar aprēķināto energoefektivitātes sertifikātā).

Esmu aprēķinājis, ka mēnesī, neskaitot apkuri, par visām pārējām sadzīves iekārtām, tai skaitā karstā ūdens uzsildīšanu, mūsu ģimene patērē ap 200 kWh. Tādēļ zemes siltumsūkņa patērēto elektroenerģiju aprēķināju, no kopējā mēneša patēriņa atņemot 200 kWh. Rezultāti ir apkopoti šajā grafikā:

apkure_2016

Tā kā siltumsīknis ir ieregulēts tā, ka ieslēdzas, kad ārā ir zem 17ºC, siltumsūknis nedaudz ir darbojies arī jūnija un augusta naktīs, iespējams, pavisam īsu brīdi arī jūlijā. Apkuri vasarā var arī pavisam atslēgt, bet mēs to nebijām izdarījuši.

Kā jau raksta sākumā minēju, mums ir dati arī par apkuri 2015. gadā, tomēr nav informācijas par ikmēneša patēriņu, vienīgi gada kopējais elektroenerģijas patēriņš, no kura var atrēķināt sadzīves tehnikas patērēto elektroenerģiju. Tātad 2015. gadā apkures patēriņš bija 2970 kWh, bet 2016. gadā – 2936 kWh. Tātad varam aprēķināt, cik vidēji gadā maksājam par apkuri. Ja elektroenerģijas kopējā cena, ieskaitot visus obligātos maksājumus un PVN, ir 0,17 EUR/kWh, tad kopējā par apkuri iztērētā elektroenerģijas maksa ir 500 EUR/gadā. Manuprāt, ļoti adekvāta cena, ņemot vērā, ka mājā tiek uzturēta tik augsta temperatūra.

Faktori, kas konkrēti mūsu mājas gadījumā pasliktina energoefektivitāti:

  1. Jau minētā 24ºC temperatūra mājā, kas, godīgi sakot, nav īsti draudzīga siltumsūknim – tam nākas patērēt papildus elektroenerģiju, lai šādu temperatūru nodrošinātu. Uzturot zemāku temperatūru, zemes siltums tiktu daudz, daudz efektīvāk izmantots. Tomēr mūsu mājā dzīvo siltummīle, kas šādu variantu izslēdz 🙂
  2. Griestu siltinājums – pēc projekta bēniņos jābut ieklātiem 40 cm beramās vates, tomēr 50 kvm bēniņu platības klāj latojums, kas samazina vates biezumu līdz, ja nemaldos, 25 cm. Tātad, ja vēlamies pilnīgu energoefektivitāti siltinājumam, virs bēniņu grīdas latojuma būtu jāuzber papildus vate.
  3. Energoaudits ar termokameru (kas kopumā mūsu mājai bija ļoti labs) uzrādīja, ka siltums galvenokārt noplūst pa bēniņu lūku un dažās vietās gar ārdurvīm. Tātad varam nosiltināt bēniņu lūku, kā arī pieregulēt abas ārdurvis, lai tās ciešāk piekļautos stenderēm, neveidojot spraugas.
  4. Iespējams, labs risinājums būtu bijis arī ierīkot rekuperācijas ventilācijas sistēmu pasīvās ventilācijas vietā – rekuperācijas sistēma aktīvi apmaina āra gaisu ar iekštelpu gaisu, tomēr šajā procesā atgūstot siltumenerģiju no izplūstošā iekštelpu gaisa, sasildot ienākošo auksto gaisu. Liekas, tagad to pārtaisīt būtu par vēlu. Šobrīd diezgan bieži vēdinām telpas, atverot terases durvis uz pāris minūtēm, kas, dabiski, liek zaudēt siltumu.

(LABOTA RINDKOPA) Internetā atrodamas salīdzinājuma tabulas, kuras parāda, ka zemes siltumsūkņa/siltās grīdas apkure nodrošina 4,4 reizes efektīvāku apkures energopatēriņu nekā apkure ar elektrību. Salīdzinot ar populāro dabasgāzes apkuri, zemes siltumsūknis/siltās grīdes apkure ir 2,7 reizes lētāka. Tomēr tas ir spēkā tad, kad mājas temperatūru uztur minimālu. Mēs sildām māju līdz 24ºC, kas nozīmē elektroenerģijas papildus patēriņu. Pēc komentāriem spriežot, mūsu elektrības patēriņš par apkuri ir mazāks nekā mājās, kas apkurinātas ar dabasgāzi, tomēr atšķirība nav vis 2,7 reizes – tas tāpēc, ka mājā tiek uzturēta ļoti augsta temperatūra, kas nav tā optimālākā zemes siltuma izmantošana). Tomēr ir skaidrs, ka sākotnējais it kā lielais naudas ieguldījums zemes siltumsūkņa ierīkošanā ar gadiem atpelnās kā ievērojams enerģijas ietaupījums.

Bruģis

IMG_5086Lai nodotu māju ekspluatācijā, mums obligāti bija jāieklāj bruģis. Nezinu, vai tas ir tādēļ, ka tā bijām norādījuši projektā, vai arī bruģis būtu vajadzīgs jebkurā gadījumā. Tam īsti nav nozīmes, jo bruģi mēs liktu šā vai tā. Bruģētais laukums – 200 kvm, lai būtu iespējams novietot vairākas mašīnas un arī apgriezties. Savukārt puikām lai ir kur bumbu spēlēt un ar riteņiem braukt.

Bruģēšanas darbus sākām rudens beigās, uzliekot oļu apmali ap māju, ierokot lietusūdeņu drenāžas caurules pie notekām un aizvietojot melnzemi ar lielajām dolomīta šķembām, kas tika arī noblietētas. Bruģēšanas darbu pirmais posms aprakstīts šeit. Pa ziemu ļāvām šķembām nosēsties, finanses novirzot steidzamākiem darbiem. Blietētais šķembu klājums pa ziemu pildīja savu pagaidu funkciju – lai būtu normāla piebraukšana pie mājas, bez dubļiem. Savukārt maija sākumā SIA “Uzars”, kas, manuprāt, tiešām var pretendēt uz labākā Latvijas bruģētāja statusu, turpināja darbus. Tika ierīkotas pārējās apmales. Bruģakmeņi tika likti nevis uz smiltīm, bet uz sīkšķembu klājuma, lai pēc iespējas novērstu skudru ieperināšanos zem bruģa. Bruģa krāsu sajaukumu kā piemērotu mājas krāsai ieteica “Uzars” pārstāvis, un viņam bija taisnība – piestāv labi. Bruģis veidots no 80% melnajiem, 10% baltajiem un 10% pelēkajiem bruģakmeņiem. Bruģakmeņus ražojis SIA “Brikers”, šie ir “Mozaīka Dobele” akmeņi, kas jaukti dažāda izmēra. Mums patīk. Zemāk bildes, vērtējiet paši!

P.S. Ja plānojat likt bruģi, rēķinieties, ka, lai nodotu māju ekspluatācijā, nevien mājai un sētai, bet arī bruģim u.c. labiekārtojumiem būs jāveic mērnieka izpildmērījums, kas, diemžēl, maksā smukas naudiņas. IMG_5011IMG_4996IMG_5010IMG_5020

Zemes siltumsūknis

IMG_3682Daži vārdi par izvēlēto siltumapgādes veidu – zemes siltumsūkni. Tā kā piemērots zemes laukums siltumsūkņa kolektora ierakšanai bija pieejams, turklāt, kas īpaši veiksmīgi, zemē ir augsts gruntsūdens līmenis, zemes siltumsūknis likās laba izvēle. Apmēram 100-150 m no mūsu mājas ir arī gāzes vads, tomēr rēķinājām, ka gāzes pievilkšana maksātu tikpat vai dārgāk par zemes siltumsūkņa uzstādīšanu, turklāt gāze šobrīd tiek piegādāta no tik neprognozējamas valsts kā Krievija. Apkuri ar cieto kurināmo noraidījām jau pašā sākumā, jo darba mums tāpat pietiek, lai vēl atrastu laiku katla kurināšanai un uzmanīšanai. Apkurinot ar granulām, mājā jāierīko arī speciāla apkurināta telpa, kurā glabāt granulas, tā ka tas arī sadārdzinātu mājas celtniecības izmaksas. IMG_3679

Mūsu izvēle bija Igaunijas ražotāja Gapsal siltumsūknis OKS8, par kuru sīkāka informācija atrodama SIA “Harmonija un enerģija” mājaslapā www.siltumsuknis.lv. Uzstādījām arī 250l siltā ūdens sildītāju, rēķinoties, ka vanna ir samērā liela tilpuma. Mūsu 113 kvm izmantojamajai platībai bija nepieciešams 400 m garš ārējais siltuma kolektors ar 400 l siltuma nesēja šķidruma. Aprēķins rādīja, ka gada laikā, lai nodrošinātu 20oC, siltumsūknis patērēs 7800 kWh enerģijas. Pēc janvāra-marta elektrības rādījumiem māja kopumā ir patērējusi 1665 kWh, turklāt janvārī betona grīda tika sevišķi intensīvi karsēta, lai izžāvētu no liekā mitruma pirms parketa ieklāšanas. Tātad var secināt, ka aprēķins atbilst reālajam elektrības patēriņam vai pat ir mazāks. Protams, gribētos redzēt enerģijas patēriņu aukstākā ziemā nekā šī. Tā kā siltumsūknis mēra nevis gaisa temperatūru, bet ienākošā siltuma nesēja temperatūru, tad sanāca tā, ka siltumsūknis sildīja māju vairāk nekā vajadzīgs, proti – lai uzturētu mājā 22oC temperatūru, siltumsūknis ziemā bija jāuzstāda uz 19oC, un līknes kalibrācija šo nobīdi īsti izlabot nespēja. Tas liecina, ka Somu māja ir energoefektīvāka nekā siltumsūknim aprēķināts. IMG_3693Šeit ir lasāms agrāks raksts par siltuma kolektora rakšanu: https://kokamaja.wordpress.com/2014/08/21/zemes-siltumsukna-kolektora-ieraksana/

Iekšdurvis

Par iekšdurvīm daudz nerakstīšu, jo pats tās neliku, tādēļ par montāžu u.tml. neko daudz pastāstīt nevaru. “Simts nami” visas 8 durvis smuki salika pa divām dienām, viņiem tā ir ikdiena. Drīzāk jāpiebilst par dizaina izvēli. Tā kā dizaina ziņā esam ietekmējušies no Somijas (tādēļ arī cēlām somu māju), tad interjerā pārsvarā dominē lakonisms, vienkāršība. Mums galvenie strīdi par durvīm bija – vai dienvidu puses guļamistabām vajag durvis ar matētu stiklu vai ne. Viens uzskats bija, ka stikli kaut nedaudz vairos saules gaismu dzīvojamā istabā. Otrs viedoklis – ka dzīvojamā istabā jau ir lieli logi līdz grīdai, bet stikli durvīs tikai traucēs bērnu privātuma sajūtu pusaudžu gados. Turklāt no iepriekšējā dzīvokļa ir pieredze, ka vakarā nav patīkami skatīties tumsā kino, ja no blakus istabas caur stiklu spīd gaisma – stikli durvīs gaismu padara mazāk kontrolējamu. Ja vajadzīga papildus gaisma, durvis var arī atvērt. Galu galā visas durvis ir vienkāršas, bez stikliem un “kokgriezumiem”. Durvis pirkām no Jeldwen, mehānismi Abloy, durvju rokturi Hoppe (modelis Stockholm 752 Aluminium). Šīs nav lētākās Jeldwen gludās durvis, jo tām virsma izskatās “lēta” arī vizuāli. Durvis tiešām harmoniski iederas mājā, esam apmierināti ar izvēli. WP_20150211_007IMG_3718IMG_3726IMG_3720

Cik maksā somu māja?

Gribējāt gan zināt? 🙂 Būšu smalkjūtīgs pret SIA “Somu māja” un nerakstīšu internetā konkrētas cenas, jo tas var maldināt cilvēkus – katram kā nekā ir savas prasības, un nianses, detaļas var cenu padarīt tādu vai citādu. Katrā ziņā mēs neizvēlējāmies materiālus un tehniku pēc principa “visu lētāko”, bet ļoti domājām, vai būsim ikdienā ar dzīvi apmierināti. Tā vietā, lai publicētu mūsu izvēlētā “Somu mājas” modeļa un tā detaļu cenu, noderīgāk būtu parādīt, kā veidojas mājas būvniecības izmaksas vispār. Noskaidrot “Somu mājas” komplekta cenu ir vienkāršāk par vienkāršu, bet paredzēt visas pārējās izmaksas ir krietni grūtāk. Diagramma2“Somu mājas” vai citu rūpnieciski ražoto māju gadījumā jāņem vērā, ka arhitekta pakalpojumi maksās salīdzinoši maz, jo arhitekts projektu jau ir izstrādājis rūpnīcā un atliek to tikai personalizēt pēc klienta vēlmēm. Arī zemi Rīgā mēs iegādājāmies par ļoti labu cenu, citā gadījumā šī diagrammas iedaļa varētu būt arī lielāka.

Tehnikai ir aizgājis diezgan daudz naudas, jo izvēlējāmies māju sildīt ar zemes siltumsūkni, siltumakumulējošā un dizainiskā ziepjakmens krāsns ir no Tulikivi, kas arī ir vairāk investīcija mājas labsajūtas radīšanai, nevis parasta malkas krāsns. Tāpat santehniku, virtuves tehniku un virtuves iekārtu meklējām tādu, kas patīk, bet, protams, izvērtējot cenu.

Diezgan liels pārsteigums bija par bruģēšanas un sētas ierīkošanas izmaksām, ar tām agrāk nebiju rēķinājies, nebiju papētījis tirgu. Vārtus izvēlējāmies automātiskos, bīdāmos, palaimējās arī, ka sēta gar ielu nav pārāk gara. Bruģa laukumu klājām minimālo, kas mašīnu novietošanai un apgriešanai būtu ērts.

Salīdzinot ar lielajiem darbiem, desmiti un simti eiro, ko nākas samaksāt par sīkākām ikdienas vajadzībām un dokumentu noformēšanu (piem, zemes reģistrēšanai Zemesgrāmatā), izrādās neliela daļa no kopējām izmaksām.

Bruģēšanas darbu pirmais posms

Bruģēšanas darbi ir trakoti dārgi. Es aptaujāju vairākus uzņēmumus, cenšoties novērtēt kvalitāti pēc publicētajiem darbiem. Vispārliecinošākais šķita SIA “Uzars”, kas turklāt spēja piedāvāt arī labu cenu, tāpēc norezervēju darbu izpildes nedēļu un turēju īkšķus, lai attiecīgajā nedēļā zeme būtu maksimāli atlaidusies. Jāatzīst, izvēli biju veicis pareizu – viss notika precīzi, akurāti un ļoti profesionāli. Par laimi gaisa temperatūra joprojām ir salīdzinoši augsta, tāpēc darbus bija iespējams veikt. Protams, vislabāk zemes darbus veikt vēlā pavasarī vai vasarā, tomēr nevēlējos sagaidīt pavasara dubļus un nekontrolētu ūdens plūsmu mājas priekšā. Nolēmu šoruden izpildīt darbus līdz noblietētam šķembu laukumam, bet vēlā pavasarī, kad zeme būs pilnībā atlaidusies, klāt bruģi un apmalītes. Līdz ar to iegūstu nolīmeņotu, cietu laukumu, no kura smuki plūst prom ūdens. WP_20141210_025WP_20141210_033WP_20141212_001WP_20141212_007WP_20141212_021

Papildus šķembu ieklāšanai pasūtīju vēl divus uzdevumus. Pirmais bija izveidot oļiem pildītu apmalīti ap māju. WP_20141212_009

Otrs uzdevums bija ierīkot jumta lietusūdeņu drenāžas sistēmu. Tā neizmaksā pārāk dārgi, jo drenāžas caurules ir lētas, atliek tikai ierakt. Zem notekcaurules tiek iemontēta piltuve, no kuras pazemē iet divmetrīga plastmasas caurule, kurai galā ir piecmetrīga gofrēta drenāžas caurule, no kā ūdens sasūcas augsnē. WP_20141210_027WP_20141210_018WP_20141212_017

Šeit lasāms par tālākajiem bruģēšanas darbiem.

Terase

Terasi uzbūvēja jau pirms mēneša, bet parādu tikai tagad, jo nu ir arī notekcaurule līdz galam sataisīta. Liekas, ka būs omulīgi, vieta saulaina, daļu terases sedz jumta pārkare, sēdošajiem ap galdu nebūs jābaidās atmuguriski nokrist no terases, jo apkārt ir sētiņa 🙂 WP_20141205_002