Bruģis

IMG_5086Lai nodotu māju ekspluatācijā, mums obligāti bija jāieklāj bruģis. Nezinu, vai tas ir tādēļ, ka tā bijām norādījuši projektā, vai arī bruģis būtu vajadzīgs jebkurā gadījumā. Tam īsti nav nozīmes, jo bruģi mēs liktu šā vai tā. Bruģētais laukums – 200 kvm, lai būtu iespējams novietot vairākas mašīnas un arī apgriezties. Savukārt puikām lai ir kur bumbu spēlēt un ar riteņiem braukt.

Bruģēšanas darbus sākām rudens beigās, uzliekot oļu apmali ap māju, ierokot lietusūdeņu drenāžas caurules pie notekām un aizvietojot melnzemi ar lielajām dolomīta šķembām, kas tika arī noblietētas. Bruģēšanas darbu pirmais posms aprakstīts šeit. Pa ziemu ļāvām šķembām nosēsties, finanses novirzot steidzamākiem darbiem. Blietētais šķembu klājums pa ziemu pildīja savu pagaidu funkciju – lai būtu normāla piebraukšana pie mājas, bez dubļiem. Savukārt maija sākumā SIA “Uzars”, kas, manuprāt, tiešām var pretendēt uz labākā Latvijas bruģētāja statusu, turpināja darbus. Tika ierīkotas pārējās apmales. Bruģakmeņi tika likti nevis uz smiltīm, bet uz sīkšķembu klājuma, lai pēc iespējas novērstu skudru ieperināšanos zem bruģa. Bruģa krāsu sajaukumu kā piemērotu mājas krāsai ieteica “Uzars” pārstāvis, un viņam bija taisnība – piestāv labi. Bruģis veidots no 80% melnajiem, 10% baltajiem un 10% pelēkajiem bruģakmeņiem. Bruģakmeņus ražojis SIA “Brikers”, šie ir “Mozaīka Dobele” akmeņi, kas jaukti dažāda izmēra. Mums patīk. Zemāk bildes, vērtējiet paši!

P.S. Ja plānojat likt bruģi, rēķinieties, ka, lai nodotu māju ekspluatācijā, nevien mājai un sētai, bet arī bruģim u.c. labiekārtojumiem būs jāveic mērnieka izpildmērījums, kas, diemžēl, maksā smukas naudiņas. IMG_5011IMG_4996IMG_5010IMG_5020

Advertisements

Tulikivi ziepjakmens krāsns

Lai gan krāsns kurināšana šajā gada posmā nav tik aktuāla kā vēlā rudenī un ziemā, varbūt kāds jau tagad “taisa ragavas” nākamajai ziemai, proti, plāno krāsns mūrēšanu. Jāatzīst, mūsu krāsni uzmūrēja jau decembrī un, kamēr nebija pieejama elektrība siltumsūkņa apkurei, ar to arī sildījām māju. Tomēr bloga ieraksts ir tapis tikai tagad, jo sakarā ar mājas iekārtošanu krāsns kurināšanas laikā fonā bieži bija “bardaks” un nesanāca nofotografēt blogam piemērotas bildes. IMG_4564

Šī ir tā saucamā siltuma akumulācijas krāsns, kas lēni uzsilst, toties siltumu turpina vienmērīgi izstarot daudz ilgāk nekā ķieģeļu krāsns. Šāda īpašība piemīt krāsns materiālam – ziepjakmenim, kas veidojies no vulkāniskajiem iežiem augsta spiediena un temperatūras ietekmē un tiek iegūts Somijas karjeros. Mēs izvēlējāmies galveno Somijas ziepjakmens krāšņu ražotāju Tulikivi (uzceltas 250’000 krāsnis), ko Latvijā izplata un mūrē SIA “Akmens krāsnis”IMG_4580

Konkrētais krāsns modelis mūsu mājās ir Valkia, kam tagad jau tiek ražoti jaunāki pēcteči – arī ar durtiņām uz abām krāsns pusēm. Ir arī krāšņu modeļi ar iebūvētu cepeškrāsni, kurā var gan gatavot cepešus, gan ilgi uzlabāt siltas pusdienas. Modeļi ir tiešām ļoti dažādi – gan akmens krāsā, gan reljefaini, gan krāsoti, sākot ar tik minimālistiska dizaina kā mūsu un beidzot ar “greznām” krāsnīm.

Lai pilnībā uzsildītu mūsu krāsni, jāizkurina trīs “porcijas” malkas, un māja turpmāko diennakti ir silta. Lielāka krāsns dod lielāku siltuma daudzumu un silda lielāku māju, turklāt dara to vienmērīgi – bez pārmērīga karstuma krāsns tuvumā. Vēl jāpiemin, ka otrs iemesls, kāpēc izvēlējāmies šāda veida krāsni, ir tas, ka tā daļēji pilda kamīna funkciju, jo pa stikla durtiņām patīkami vērot uguns liesmas.  IMG_4592

Te vēl pāris bildes no krāsns mūrēšanas:

WP_20141209_005 WP_20141209_013

Zemes siltumsūknis

IMG_3682Daži vārdi par izvēlēto siltumapgādes veidu – zemes siltumsūkni. Tā kā piemērots zemes laukums siltumsūkņa kolektora ierakšanai bija pieejams, turklāt, kas īpaši veiksmīgi, zemē ir augsts gruntsūdens līmenis, zemes siltumsūknis likās laba izvēle. Apmēram 100-150 m no mūsu mājas ir arī gāzes vads, tomēr rēķinājām, ka gāzes pievilkšana maksātu tikpat vai dārgāk par zemes siltumsūkņa uzstādīšanu, turklāt gāze šobrīd tiek piegādāta no tik neprognozējamas valsts kā Krievija. Apkuri ar cieto kurināmo noraidījām jau pašā sākumā, jo darba mums tāpat pietiek, lai vēl atrastu laiku katla kurināšanai un uzmanīšanai. Apkurinot ar granulām, mājā jāierīko arī speciāla apkurināta telpa, kurā glabāt granulas, tā ka tas arī sadārdzinātu mājas celtniecības izmaksas. IMG_3679

Mūsu izvēle bija Igaunijas ražotāja Gapsal siltumsūknis OKS8, par kuru sīkāka informācija atrodama SIA “Harmonija un enerģija” mājaslapā www.siltumsuknis.lv. Uzstādījām arī 250l siltā ūdens sildītāju, rēķinoties, ka vanna ir samērā liela tilpuma. Mūsu 113 kvm izmantojamajai platībai bija nepieciešams 400 m garš ārējais siltuma kolektors ar 400 l siltuma nesēja šķidruma. Aprēķins rādīja, ka gada laikā, lai nodrošinātu 20oC, siltumsūknis patērēs 7800 kWh enerģijas. Pēc janvāra-marta elektrības rādījumiem māja kopumā ir patērējusi 1665 kWh, turklāt janvārī betona grīda tika sevišķi intensīvi karsēta, lai izžāvētu no liekā mitruma pirms parketa ieklāšanas. Tātad var secināt, ka aprēķins atbilst reālajam elektrības patēriņam vai pat ir mazāks. Protams, gribētos redzēt enerģijas patēriņu aukstākā ziemā nekā šī. Tā kā siltumsūknis mēra nevis gaisa temperatūru, bet ienākošā siltuma nesēja temperatūru, tad sanāca tā, ka siltumsūknis sildīja māju vairāk nekā vajadzīgs, proti – lai uzturētu mājā 22oC temperatūru, siltumsūknis ziemā bija jāuzstāda uz 19oC, un līknes kalibrācija šo nobīdi īsti izlabot nespēja. Tas liecina, ka Somu māja ir energoefektīvāka nekā siltumsūknim aprēķināts. IMG_3693Šeit ir lasāms agrāks raksts par siltuma kolektora rakšanu: https://kokamaja.wordpress.com/2014/08/21/zemes-siltumsukna-kolektora-ieraksana/

Iekšdurvis

Par iekšdurvīm daudz nerakstīšu, jo pats tās neliku, tādēļ par montāžu u.tml. neko daudz pastāstīt nevaru. “Simts nami” visas 8 durvis smuki salika pa divām dienām, viņiem tā ir ikdiena. Drīzāk jāpiebilst par dizaina izvēli. Tā kā dizaina ziņā esam ietekmējušies no Somijas (tādēļ arī cēlām somu māju), tad interjerā pārsvarā dominē lakonisms, vienkāršība. Mums galvenie strīdi par durvīm bija – vai dienvidu puses guļamistabām vajag durvis ar matētu stiklu vai ne. Viens uzskats bija, ka stikli kaut nedaudz vairos saules gaismu dzīvojamā istabā. Otrs viedoklis – ka dzīvojamā istabā jau ir lieli logi līdz grīdai, bet stikli durvīs tikai traucēs bērnu privātuma sajūtu pusaudžu gados. Turklāt no iepriekšējā dzīvokļa ir pieredze, ka vakarā nav patīkami skatīties tumsā kino, ja no blakus istabas caur stiklu spīd gaisma – stikli durvīs gaismu padara mazāk kontrolējamu. Ja vajadzīga papildus gaisma, durvis var arī atvērt. Galu galā visas durvis ir vienkāršas, bez stikliem un “kokgriezumiem”. Durvis pirkām no Jeldwen, mehānismi Abloy, durvju rokturi Hoppe (modelis Stockholm 752 Aluminium). Šīs nav lētākās Jeldwen gludās durvis, jo tām virsma izskatās “lēta” arī vizuāli. Durvis tiešām harmoniski iederas mājā, esam apmierināti ar izvēli. WP_20150211_007IMG_3718IMG_3726IMG_3720

Cik maksā somu māja?

Gribējāt gan zināt? 🙂 Būšu smalkjūtīgs pret SIA “Somu māja” un nerakstīšu internetā konkrētas cenas, jo tas var maldināt cilvēkus – katram kā nekā ir savas prasības, un nianses, detaļas var cenu padarīt tādu vai citādu. Katrā ziņā mēs neizvēlējāmies materiālus un tehniku pēc principa “visu lētāko”, bet ļoti domājām, vai būsim ikdienā ar dzīvi apmierināti. Tā vietā, lai publicētu mūsu izvēlētā “Somu mājas” modeļa un tā detaļu cenu, noderīgāk būtu parādīt, kā veidojas mājas būvniecības izmaksas vispār. Noskaidrot “Somu mājas” komplekta cenu ir vienkāršāk par vienkāršu, bet paredzēt visas pārējās izmaksas ir krietni grūtāk. Diagramma2“Somu mājas” vai citu rūpnieciski ražoto māju gadījumā jāņem vērā, ka arhitekta pakalpojumi maksās salīdzinoši maz, jo arhitekts projektu jau ir izstrādājis rūpnīcā un atliek to tikai personalizēt pēc klienta vēlmēm. Arī zemi Rīgā mēs iegādājāmies par ļoti labu cenu, citā gadījumā šī diagrammas iedaļa varētu būt arī lielāka.

Tehnikai ir aizgājis diezgan daudz naudas, jo izvēlējāmies māju sildīt ar zemes siltumsūkni, siltumakumulējošā un dizainiskā ziepjakmens krāsns ir no Tulikivi, kas arī ir vairāk investīcija mājas labsajūtas radīšanai, nevis parasta malkas krāsns. Tāpat santehniku, virtuves tehniku un virtuves iekārtu meklējām tādu, kas patīk, bet, protams, izvērtējot cenu.

Diezgan liels pārsteigums bija par bruģēšanas un sētas ierīkošanas izmaksām, ar tām agrāk nebiju rēķinājies, nebiju papētījis tirgu. Vārtus izvēlējāmies automātiskos, bīdāmos, palaimējās arī, ka sēta gar ielu nav pārāk gara. Bruģa laukumu klājām minimālo, kas mašīnu novietošanai un apgriešanai būtu ērts.

Salīdzinot ar lielajiem darbiem, desmiti un simti eiro, ko nākas samaksāt par sīkākām ikdienas vajadzībām un dokumentu noformēšanu (piem, zemes reģistrēšanai Zemesgrāmatā), izrādās neliela daļa no kopējām izmaksām.

Terase

Terasi uzbūvēja jau pirms mēneša, bet parādu tikai tagad, jo nu ir arī notekcaurule līdz galam sataisīta. Liekas, ka būs omulīgi, vieta saulaina, daļu terases sedz jumta pārkare, sēdošajiem ap galdu nebūs jābaidās atmuguriski nokrist no terases, jo apkārt ir sētiņa 🙂 WP_20141205_002

Krāsošana

SIA “Simt nami” strauji tuvojas apdares darbu pabeigšanai. Sāksim ar griestiem, kurus nokrāsoja pirms nedēļas: WP_20141122_005

Šonedēļ krāsoja sienas: WP_20141125_001

Vakar sienu krāsošanas darbi tika pabeigti. Ar speciālu iekārtu (jo elektrības trūkuma dēļ siltā grīda vēl nedarbojas) žāvējam no grīdas laukā betona mitrumu, lai varētu ieklāt parketu – tad arī varēs ievākties, jo no redzamākajiem darbiem būs palikusi vienīgi iekšdurvju ielikšana un virtuves iekārtas uzstādīšana. WP_20141127_003WP_20141127_015