Zemes siltumsūknis

IMG_3682Daži vārdi par izvēlēto siltumapgādes veidu – zemes siltumsūkni. Tā kā piemērots zemes laukums siltumsūkņa kolektora ierakšanai bija pieejams, turklāt, kas īpaši veiksmīgi, zemē ir augsts gruntsūdens līmenis, zemes siltumsūknis likās laba izvēle. Apmēram 100-150 m no mūsu mājas ir arī gāzes vads, tomēr rēķinājām, ka gāzes pievilkšana maksātu tikpat vai dārgāk par zemes siltumsūkņa uzstādīšanu, turklāt gāze šobrīd tiek piegādāta no tik neprognozējamas valsts kā Krievija. Apkuri ar cieto kurināmo noraidījām jau pašā sākumā, jo darba mums tāpat pietiek, lai vēl atrastu laiku katla kurināšanai un uzmanīšanai. Apkurinot ar granulām, mājā jāierīko arī speciāla apkurināta telpa, kurā glabāt granulas, tā ka tas arī sadārdzinātu mājas celtniecības izmaksas. IMG_3679

Mūsu izvēle bija Igaunijas ražotāja Gapsal siltumsūknis OKS8, par kuru sīkāka informācija atrodama SIA “Harmonija un enerģija” mājaslapā www.siltumsuknis.lv. Uzstādījām arī 250l siltā ūdens sildītāju, rēķinoties, ka vanna ir samērā liela tilpuma. Mūsu 113 kvm izmantojamajai platībai bija nepieciešams 400 m garš ārējais siltuma kolektors ar 400 l siltuma nesēja šķidruma. Aprēķins rādīja, ka gada laikā, lai nodrošinātu 20oC, siltumsūknis patērēs 7800 kWh enerģijas. Pēc janvāra-marta elektrības rādījumiem māja kopumā ir patērējusi 1665 kWh, turklāt janvārī betona grīda tika sevišķi intensīvi karsēta, lai izžāvētu no liekā mitruma pirms parketa ieklāšanas. Tātad var secināt, ka aprēķins atbilst reālajam elektrības patēriņam vai pat ir mazāks. Protams, gribētos redzēt enerģijas patēriņu aukstākā ziemā nekā šī. Tā kā siltumsūknis mēra nevis gaisa temperatūru, bet ienākošā siltuma nesēja temperatūru, tad sanāca tā, ka siltumsūknis sildīja māju vairāk nekā vajadzīgs, proti – lai uzturētu mājā 22oC temperatūru, siltumsūknis ziemā bija jāuzstāda uz 19oC, un līknes kalibrācija šo nobīdi īsti izlabot nespēja. Tas liecina, ka Somu māja ir energoefektīvāka nekā siltumsūknim aprēķināts. IMG_3693Šeit ir lasāms agrāks raksts par siltuma kolektora rakšanu: https://kokamaja.wordpress.com/2014/08/21/zemes-siltumsukna-kolektora-ieraksana/

Cik maksā somu māja?

Gribējāt gan zināt? 🙂 Būšu smalkjūtīgs pret SIA “Somu māja” un nerakstīšu internetā konkrētas cenas, jo tas var maldināt cilvēkus – katram kā nekā ir savas prasības, un nianses, detaļas var cenu padarīt tādu vai citādu. Katrā ziņā mēs neizvēlējāmies materiālus un tehniku pēc principa “visu lētāko”, bet ļoti domājām, vai būsim ikdienā ar dzīvi apmierināti. Tā vietā, lai publicētu mūsu izvēlētā “Somu mājas” modeļa un tā detaļu cenu, noderīgāk būtu parādīt, kā veidojas mājas būvniecības izmaksas vispār. Noskaidrot “Somu mājas” komplekta cenu ir vienkāršāk par vienkāršu, bet paredzēt visas pārējās izmaksas ir krietni grūtāk. Diagramma2“Somu mājas” vai citu rūpnieciski ražoto māju gadījumā jāņem vērā, ka arhitekta pakalpojumi maksās salīdzinoši maz, jo arhitekts projektu jau ir izstrādājis rūpnīcā un atliek to tikai personalizēt pēc klienta vēlmēm. Arī zemi Rīgā mēs iegādājāmies par ļoti labu cenu, citā gadījumā šī diagrammas iedaļa varētu būt arī lielāka.

Tehnikai ir aizgājis diezgan daudz naudas, jo izvēlējāmies māju sildīt ar zemes siltumsūkni, siltumakumulējošā un dizainiskā ziepjakmens krāsns ir no Tulikivi, kas arī ir vairāk investīcija mājas labsajūtas radīšanai, nevis parasta malkas krāsns. Tāpat santehniku, virtuves tehniku un virtuves iekārtu meklējām tādu, kas patīk, bet, protams, izvērtējot cenu.

Diezgan liels pārsteigums bija par bruģēšanas un sētas ierīkošanas izmaksām, ar tām agrāk nebiju rēķinājies, nebiju papētījis tirgu. Vārtus izvēlējāmies automātiskos, bīdāmos, palaimējās arī, ka sēta gar ielu nav pārāk gara. Bruģa laukumu klājām minimālo, kas mašīnu novietošanai un apgriešanai būtu ērts.

Salīdzinot ar lielajiem darbiem, desmiti un simti eiro, ko nākas samaksāt par sīkākām ikdienas vajadzībām un dokumentu noformēšanu (piem, zemes reģistrēšanai Zemesgrāmatā), izrādās neliela daļa no kopējām izmaksām.

Pagalma līdzināšana

Atgādināšu, ka sākotnēji mēs visu pagalma melnzemi bijām izrakuši un sašķūrējuši kaudzē uz blakus zemesgabala. Tas bija darīts tādēļ, lai zem melnzemes esošajā augsnes slānī ieraktu zemes siltumsūkņa kolektoru – tas mums ir 600 m garš un aizņem visu pagalma platību, 600 kvm. Tā kā zeme raktajās tranšejās ar laiku sakrītas, ļāvām zemei pastāvēt, salīt, tad noblietējām ar traktoru un sanesām melnzemi atpakaļ virsū. Izlasījām no augsnes lielākās saknes un citus svešķermeņus, kas traucētu mauriņa ierīkošanai. Sijājuši zemi nebijām, jo pārsijāt 300 kubikmetru zemes necēlās rokas… Toties palaidām pa pagalmu pabraukāt traktoru ar zemes frēzi, kas sasmalcināja virspusē esošās nezāļu saknes, kā arī pie viena papildus nolīdzināja un sairdināja zemi. Traktors gan nespēj zemi nolīdzināt ideāli gludu, vietām bija pacēlumi, vietām kritumi.  Tāpēc šodien ķērāmies pie zemes izlīdzināšanas – vietās, kur pagalma nebūs, ņēmām safrēzēto zemi un ar ķerru vedām uz zemākajām vietām, kur tālāk ar grābekli izlīdzinājām. Līmeņa atskaitei novilkām auklu, kas nolīmeņota ar līmeņrādi. Ja būtu vēl kāda tik silta, brīva sestdiena, tad noteikti palīdzinātu vēl, bet kopumā manai acij pagalms nu izskatās gana līdzens – “sterilu” to arī nemaz neplānojām, tik vien kā gribētos kādu gludu placi, kur ziemā slidotavu ierīkot. WP_20141011_001WP_20141011_011WP_20141011_006

Caurules. Daudz cauruļu.

Šobrīd papildus kanalizācijas caurulēm, kas tika savilktas jau pirms grīdas siltinājuma ieklāšanas, pa māju ir savilktas arī siltā un aukstā ūdens caurules (iestrādātas putuplastā) un silto grīdu caurules (sarkanās). Tām pa virsu lies betonu. WP_20140916_015WP_20140913_005WP_20140916_020

Zemes siltumsūkņa kolektora ierakšana

Šodien SIA “Harmonija un Enerģija”(vieglāk varbūt atcerēties mājaslapu http://www.siltumsuknis.lv, kur ir daudz informācijas par zemes siltumsūkņiem un demonstrēti piemēri no reālām mājām, kam šī sistēma ierīkota) sāka darbus zemes siltumsūkņa ierīkošanai. Proti, iepriekš sagatavotajā pagalma laukumā (augsne bija noņemta, lai to nesajauktu ar smiltīm, kas kaitētu mauriņa ierīkošanai) tika ierakta zemes siltuma kolektora caurule.

No cauruļu ievadiem mājā aiziet trase uz pagalmu. Jau rakšanas sākumā ievēroju, ka tranšejā sūcas ūdens – tā ir ļoti laba zīme, jo siltumsūknis visefektīvāk darbojas, ja atrodas gruntsūdenī. Gruntsūdens līmeni var var uzzināt, veicot ģeoloģiskās izpētes urbumu.

WP_20140821_003

Kopumā priekš mūsu mājas vajadzībām tika ierakta 400 metrus gara caurule, kurā cirkulēs apmēram 400 litru šķidruma.

WP_20140821_010

Caurules liek tranšejā pa divām – viena vienā pusē, otra otrā.

WP_20140821_005

Caurules, kas ievadītas “mājā”.

WP_20140821_014

Beigās laukums tiek glīti nolīdzināts, ka prieks skatīties 🙂 Tikai jāņem vērā, ka zeme tranšeju vietās sēdīsies apmēram pusgadu. Augsni būtu vēlams bērt atpakaļ, kad tranšejas iesēdušās un smiltis vienmērīgi izlīdzinātas, lai mauriņš nesanāk paugurains. Mēs, iespējams, tik ilgi negaidīsim, mēģināsim zemi blietēt.

WP_20140821_015

Šeit lasāms par paša siltumsūkņa uzstādīšanu.