Tā kā savu māju ceļam sadarbībā ar SIA “Somu Māja”, ēkas pamata projektu izvēlējāmies no ļoti plašā “Omatalo” kataloga, tajā ieviešot atsevišķas izmaiņas. Ceļot “somu māju”, atsevišķi par projektu un tā izmaiņu izstrādi nav jāmaksā (jāpiebilst, jauna projekta izstrāde pie arhitekta maksā apmēram 1/10 no visiem mājas izdevumiem). Šī iemesla dēļ savā blogā nevarēsim dot padomus par projekta izstrādi, kas notiek “no nulles” un pāriesim uzreiz pie nākamā posma – būvprojekta saskaņošanas un tam nepieciešamajiem dokumentiem.
Būvprojekta saskaņošanu veic arhitekts. Rīgā šis prieks maksā pāri 2000 EUR, līdzīgi varētu būt vēl tikai Jūrmalā, bet citās pašvaldībās parasti process ir daudz vienkāršāks, ātrāks un attiecīgi stipri lētāks. Arī mūsu dotie padomi attieksies uz Rīgas pašvaldību, citās pašvaldībās prasības varētu būt vieglākas.
Mēģināšu atmiņā rekonstruēt secību, kādā būtu jāveic dokumentu saskaņošana. Dažus dokumentus vienkāršības dēļ neminēšu, piemēram, notariāli apstiprinātas pilnvaras projektētājiem.
Tā kā šo soli vēlams veikt jau pirms zemes gabala iegādes, minēšu to kā pirmo – ir jāveic ģeoloģiskā izpēte. Tas nozīmē, ka divos vai vairāk punktos tajā zonā, kur atradīsies māja, jāveic ģeoloģiskie urbumi grunts sastāva un gruntsūdens līmeņa noteikšanai. Tas palīdzēs prognozēt arī pamatu izbūves izmaksas pirms zemes iegādes, jo sarežģītos ģeoloģiskos apstākļos (piemēram, purvainā vietā vai gadījumā, ja grunts ir ļoti mainīga rakstura) būs arī dārgāk izbūvēt pamatus. Gruntsūdens līmenis ir arī ļoti būtisks, ja gribat būvēt pagrabu. Padomu, cik urbumus veikt, var dot būvinženieris, bet izpildei meklējiet ģeoloģiskās izpētes speciālistu.
Tā kā savu māju cēlām zemesgabalā bez komunikācijām, bija jādomā par pievienošanos šiem tīkliem. Mūsu gadījumā tas bija elektrotīkls (“Sadales Tīkls”), ūdens un kanalizācija (“Rīgas Ūdens”). Gāzi pievilkt bija pārāk tālu, tātad dārgi. Pirmajam pieteicāmies elektrības pieslēgumam, jo tas prasa vairākus mēnešus. Pirmkārt, jāaizpilda “Sadales Tīkla” mājaslapā atrodamā pieteikuma forma tehnisko noteikumu saņemšanai, kas vienlaikus ir arī lūgums veikt provizoriskus aprēķinus par pieslēguma ierīkošanas izmaksām. Šo jūs varat darīt arī attiecībā uz zemesgabaliem, ko vēl tikai plānojat iegādāties, lai noskaidrotu, cik dārgi vienā vai citā zemesgabalā ir pievilkt elektrību. Tehniskie noteikumi tiek sagatavoti mēneša laikā. Ja piedāvājums apmierina, tālāk ir jāsazinās ar elektrotīklu projektētāju (mēs pasūtījām pie SIA “Tesla”), kas izstrādā un saskaņo elektrības projektu. Elektrības projektu var vai nu apvienot ar ēkas projektu, vai arī veidot kā atsevišķu projektu, tomēr jāņem vērā, ka Rīgas Būvvalde vienalga prasīs arī elektrotīklu projektu, lai saksaņotu visu būvprojektu kopumā. Kad elektrības būvprojekts saskaņots “Sadales Tīklā”, to var iesniegt tam pašam “Sadales Tīklam”, lai sāktu elektrotīkla ierīkošanu. Elektrības projekta saskaņošana prasa mēnesi, bet realizācija vēl vairākus mēnešus. Tādēļ, kā jau minēju, ja plānojat būvēt māju ātri (kā “Somu Mājas” gadījumā), par elektrību jādomā laikus, lai beigās nepaliekat ar gatavu māju, kurai vēl nav pieslēgta elektrība.
Attiecībā uz elektrotīkla projektēšanu noteikti jāpiemin arī topogrāfijas plāna saskaņošana. Kad “Sadales Tīkls” izsniedz tehniskos noteikumus, tur ir minēts, no kura punkta būtu jāpievelk elektrība. Attiecīgajai teritorijai – no šī punkta līdz zemesgabalam (ieskaitot) ir jāpasūta topogrāfijas plāns. Tas būs vajadzīgs gan elektrības, gan pašas ēkas projekta izstrādei. Googlē meklējiet atslēgas vārdus “topogrāfija, mērnieks”, lai atrastu cilvēku, kurš to var izdarīt. Pie viena mērniekam var pasūtīt, lai dabā nosprauž robežas, ja tās vēl nav skaidri un droši norādītas.
Lai sāktu pašas ēkas projektēšanu, Rīgas būvvaldei ir jāpieprasa plānošanas un arhitektūras uzdevums. Tā saņemšana prasīs mēnesi. Pēc šiem noteikumiem arhitekts var zināt, kā projektēt māju tā, lai vēlāk būvvaldei pret projektu nav principiālu pretenziju, kā arī, ar kādām iestādēm jāsaskaņo dažādi jautājumi. Mūsu gadījumā bija prasība papildus elektrotīklam saņemt tehniskos noteikumus no “Rīgas Ūdens” un “Rīgas Satiksmes”.
Ja neplānojat pieslēgties Rīgas ūdensvadam un kanalizācijai, “Rīgas Ūdenim” projektu nevajadzēs taisīt. Mēs pasūtījām ūdens un kanalizācijas projektu un tā saskaņošanu attiecīgam speciālistam (kā vienmēr – jāmeklē Google). Arī tas prasa vismaz mēnesi, un saskaņotajam projektam jātiek iesniegtam Rīgas būvvaldē kopā ar ēkas būvprojektu. Jāsaka, “Rīgas Ūdens” sevi uzskata par ļoti “svarīgu” iestādi, ar to nebija viegli – šī kantora dēļ stipri kavējās būvprojekta iesniegšana būvvaldē.
Kad viss ir gatavs, lai iesniegtu būvprojektu saskaņošanai būvvaldē, tālākais gaidīšanas posms atkal būs vismaz viens mēnesis. Saskaņā ar pilnvaru, saskaņošanu Rīgas būvvaldē mūsu vietā veica arhitekts. Pieredzējušam arhitektam arī ir pieredze, ar kuriem cilvēkiem sazināties, pie kuru kabinetu durvīm klauvēt, lai veicinātu projekta saskaņošanas veiksmīgu norisi. Piemēram, mūsu arhitekts negaidīja formālo Būvvaldes atbildi, kad bija paredzēta pēc pusotra mēneša, bet jau pēc mēneša pats sazinājās ar Būvvaldes darbiniekiem un uzzināja, kādas Būvvaldei ir iebildes pret projektu un attiecīgi centāmies tās nokārtot jau projekta saskaņošanas laikā, par pāris nedēļām arī pagarinot saskaņošanas termiņu. Ja Būvvalde izsniedz projektu atpakaļ nesaskaņotu, tad pēc labojumu izdarīšanas iesniegto projektu skata cauri atkal no sākuma – atkal mēnesi, pusotru. Tādēļ arhitekta profesionalitāte sadarbībā ar būvvaldi ir ļoti noderīga.
Jāsaka, ka pēc Zolitūdes “Maxima” traģēdijas Rīgas būvvaldē ir notikušas daudzas izmaiņas. Ir mainījušies darbinieki, agrāk pieredzējušo darbinieku vietā nākušas “jaunas meitenes”, kas, acīmredzot, ir iebaidītas ar darba zaudēšanu, ja pret projektu saskaņošanu neattieksies ar vislielāko bardzību, tādēļ šie jaunie darbinieki ir “izrakuši” senas prasības, kas pēdējos gados vairs netika prasītas (piemēram, atļauju ierīkot lokālo siltumtīklu no RD Siltumapgādes komisijas, kas vasarā prasa vismaz mēnesi atvaļinājumu dēļ) un radījuši kaudzi jaunu prasību, kas “atsēdina” pat pieredzējušu arhitektu, jo agrāk nekas tāds nav prasīts. Piemēram, jāsaskaņo projektā elektrotīkls, ūdens un kanalizācija arī zemesgabala robežās, nevis tikai ārpus tām, kā arī “Rīgas Satiksmē” jāsaskaņo maza bruģa strēmelīte, kas iesniedzas aiz sarkanajām līnijām (līdz asfaltam). Arī tas papildus patērēja mūsu laiku un nervus.
Šodien vai rīt beidzot mūsu projekts būs saskaņots. Tiklīdz tas notiks, pieteiksimies būvatļaujas saņemšanai. Pieteikumam pielikumā jāpievieno ēkas būvdarbu civiltiesiskās apdrošināšanas polise – par to paskaidros apdrošināšanas firmā. Būvatļaujas izsniegšana Rīgā notiek pēc nedēļas, kuras laikā Būvvaldes darbinieki pārliecinās, vai dabā nekas jau nav sākts nelikumīgi būvēt. Kad būvatļauja rokā, var sākt būvēt pamatus un pieslēgties infrastruktūras tīkliem!
Tik tālu nu mēs šobrīd esam. Ceru, ka esmu atcerējies visas prasības, ar kādām saskārāmies, tomēr jābrīdina, ka katrs gadījums ir individuāls. Mūsu zemesgabals atrodas privātmāju rajonā (Bieriņos), ir gluds, bez nojaucamām ēkām utt., tādēļ citā gadījumā prasību būvprojekta saskaņošanai var būt vairāk.
Ceļam koka māju! 