Mājas nodošana ekspluatācijā

Kopš vakardienas mājā dzīvojam “legāli” – Rīgas Būvvalde to beidzot pieņēma ekspluatācijā! Nolēmu dalīties ar pieredzi, ar kādiem zemūdens akmeņiem sastapāmies, cenšoties māju nodot ekpluatācijā, jo šis process kā nekā aizņēma gandrīz 1 gadu un 10 mēnešus. Tiesa, process varēja būt arī daudz ātrāks, ja sākotnējais arhitekts Māris Lācis nebūtu dramatiski un nepamatoti kavējis darbu izpildi. Turklāt pēc pirmā Būvvaldes atteikuma šis arhitekts atteicās turpmāk strādāt ar Rīgas Būvvaldi kā tādu, jo uzskatīja, ka Rīgas Būvvaldes prasības (ko lielā mērā nosaka jaunais, pārspīlēti birokrātiskais Būvniecības likums, kas spēkā visā valstī) pazemo viņa cieņu.

Kā jau esmu rakstījis, mājas būvniecības procesā nekādu kļūdu nebija, vienīgi sīkas korekcijas iekšējo starpsienu novietojumā u.tml. Jebkādas izmaiņas no Būvprojekta ir “jālegalizē”ar izmaiņu projektu. Mājas starpsienu izmaiņām rasējumus uzzīmēja Somu Māja pati, arhitekts tikai ielika izmaiņu projektā. Lielākā izmaiņu daļa bija mājas ārpusē esošās komunikācijas un labiekārtojums.

Izmaiņu projektus nācās taisīt vairākas reizes – Māris Lācis izstrādāja pirmos divus izmaiņu projektus, bet pēc viņa atteikšanās sadarboties vēl trīs reizes izmaiņu projektu taisīja jaunais arhitekts Matīss Zemītis (par viņu varu sniegt tikai labākās atsauksmes – rekomendēju!). Katru reizi, kad izmaiņu projekts izstrādāts, tas četrās kopijās jāiesniedz Būvvaldei apstiprināšanai, uz ko atbilde jāgaida mēnesi. Ja seko atteikums saskaņot projektu, tad jāveic korekcijas, jāsniedz par jaunu un atkal jāgaida mēnesis. Galvenais absurds ir tāds, ka Būvvalde, atsakot saskaņot izmaiņu projektu, norāda neatbilstības Būvniecības likuma normatīviem, bet, kad iesniedz labotu izmaiņu projektu, tad mēneša laikā tiek atrastas atkal jaunas neatbilstības. Ja neko neatrod nopietnās lietās, tas saraksta rindu ar iebildumiem, kur nav paraksts uzlikts, kur lappuse nav numurēta u.tml. – arī šādu iemeslu dēļ atsviež atpakaļ projektu. Ar šādu pedantisku birokrātiju Rīgas Būvvalde ir slavena. Un tā mēs gājām šo “riņķa danci” atkal un atkal, kamēr Būvvalde vairs nevarēja atrast kaut ko jaunu, kā dēļ atteikt saskaņošanu.

Kad izmaiņu projekts gatavs, tad jāsavāc kopā visi dokumenti, kas nepieciešami nodošanai ekspluatācijā (to sarakstu var uzzināt Būvvaldē), ieskaitot Būvprojektu un izmaiņu projektus, un kopā ar arhitekta pavadvēstuli un arhitekta aizpildītu paskaidrojuma rakstu par būvdarbu pabeigšanu viss atkal jāsniedz Būvvaldē, lai ēku nodotu eskpluatācijā. Mēģināšu atcerēties no galvas, kādi dokumenti bija jāsavāc:

arhitektūras plānošanas uzdevums; visu attiecīgo iestāžu izsniegtie tehniskie noteikumi (RD Satiksmes departaments, Rīgas Ūdens, Sadales Tīkls); būvatļauja; būvprojekts (mums tas ietvēra arī ūdens un kanalizācijas projektu); izmaiņu būvprojekti; elektrības projekts; elektriķa atzinums par gatavību ekspluatācijai; skursteņslauķa atzinums par gatavību ekspluatācijai; visi mērnieka izpildmērījumi; ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta (pasūta Valsts Zemes dienestā, tās izpilde arī prasa mēnesi un smuki maksā); Rīgas Ūdens un Sadales Tīkla atzinumi par iekšējo tīklu gatavību ekspluatācijai (kādam var būt arī citas iestādes atzinums vajadzīgs, piem., Latvijas Gāze).

Lai mēs apzinātos Rīgas Būvvaldes svarīgumu, nododot ēku ekspluatācijā, tika pieprasīts arī zemes siltumsūkņa kolektora izpildmērījums atvērtā tranšejā, kura mums nebija, jo visi iesaistītie speciālisti bija uzskatījuši, ka siltumsūkņa kontūrs nav jāuzmēra. Nācās ATRAKT kolektoru, kas laikam bija ekstrēmākais pasākums visā ēkas būvniecības un ekspluatācijā nodošanas procesā – viss skaisti iekoptais mauriņš nu ir sarakņāts! Protams, arī mērnieka aicināšna katru reizi maksā bargu naudu. Jautājums, kāpēc Būvvalde uz šī izpildmērījuma trūkumu nevarēja norādīt jau stipri senāk, ja jau tas bija vajadzīgs? Iekšējo elektrotīkla trasi arī mēs bijām spiesti uzmērīt jau iepriekš, par ko elektriķis arī nav bijis informēts, ka tas būtu jādara (jo pēc agrākā likuma to nevajadzēja). To gan izdarīt bija vienkāršāk, jo ar speciālu detektoru metāla vadu dziļumu un novietojumu zemē ir iespējams uzmērīt, kamēr siltumsūkņa kolektora plastmasas caurules jāatrok gandrīz uz labu laimi.

Jāpiebilst, kamēr tika rakstīti izmaiņu projekti, paspēja notecēt derīguma termiņš gan topogrāfiskajam plānam, gan energoefektivitātes sertifikātam, un tie bija jāgatavo par jaunu. Pievērsiet uzmanību – šie dokumenti derīgi tikai 2 gadus.

Secinājumam varu ieteikt: 1) Izvēlieties uzticamu arhitektu, kurš seko līdzi normatīvajiem aktiem, nekavē termiņus un ir vērsts uz sadarbību. 2) Laikus aiciniet mērnieku, lai uzmēra visas komunikācijas atvērtā tranšejā,ieskaitot drenāžas caurules, kas novada lietusūdeni zemē no ēkas notekcaurulēm. Mērniekam jāuzmēra ne tikai māja, bet arī jauna sēta, vārti un labiekārtojums (bruģis, oļu apmalīte ap māju un, iespējams, arī karoga masts- neesmu drošs, vai obligāti, bet tas nebūs dārgi šo vienu papildus punktu katram gadījumam uzmērīt). 3) Laikus sagatavojiet visus dokumentus, kurus aprakstīju. 4) Kopā ar arhitektu laikus apmeklējiet Būvvaldes būvinženieri konsultācijā, lai noskaidrotu visu, kas varētu būt svarīgs izmaiņu projekta pareizai sagatavošanai un pareizai dokumentu noformēšanai. Tas var aiztaupīt daudz laika un nervu vēlāk.

Cik maksā somu māja?

Gribējāt gan zināt? 🙂 Būšu smalkjūtīgs pret SIA “Somu māja” un nerakstīšu internetā konkrētas cenas, jo tas var maldināt cilvēkus – katram kā nekā ir savas prasības, un nianses, detaļas var cenu padarīt tādu vai citādu. Katrā ziņā mēs neizvēlējāmies materiālus un tehniku pēc principa “visu lētāko”, bet ļoti domājām, vai būsim ikdienā ar dzīvi apmierināti. Tā vietā, lai publicētu mūsu izvēlētā “Somu mājas” modeļa un tā detaļu cenu, noderīgāk būtu parādīt, kā veidojas mājas būvniecības izmaksas vispār. Noskaidrot “Somu mājas” komplekta cenu ir vienkāršāk par vienkāršu, bet paredzēt visas pārējās izmaksas ir krietni grūtāk. “Somu mājas” vai citu rūpnieciski ražoto māju gadījumā jāņem vērā, ka arhitekta pakalpojumi maksās salīdzinoši maz, jo arhitekts projektu jau ir izstrādājis rūpnīcā un atliek to tikai personalizēt pēc klienta vēlmēm. Arī zemi Rīgā mēs iegādājāmies par ļoti labu cenu, citā gadījumā šī diagrammas iedaļa varētu būt arī lielāka.

Tehnikai ir aizgājis diezgan daudz naudas, jo izvēlējāmies māju sildīt ar zemes siltumsūkni, siltumakumulējošā un dizainiskā ziepjakmens krāsns ir no Tulikivi, kas arī ir vairāk investīcija mājas labsajūtas radīšanai, nevis parasta malkas krāsns. Tāpat santehniku, virtuves tehniku un virtuves iekārtu meklējām tādu, kas patīk, bet, protams, izvērtējot cenu.

Diezgan liels pārsteigums bija par bruģēšanas un sētas ierīkošanas izmaksām, ar tām agrāk nebiju rēķinājies, nebiju papētījis tirgu. Vārtus izvēlējāmies automātiskos, bīdāmos, palaimējās arī, ka sēta gar ielu nav pārāk gara. Bruģa laukumu klājām minimālo, kas mašīnu novietošanai un apgriešanai būtu ērts.

Salīdzinot ar lielajiem darbiem, desmiti un simti eiro, ko nākas samaksāt par sīkākām ikdienas vajadzībām un dokumentu noformēšanu (piem, zemes reģistrēšanai Zemesgrāmatā), izrādās neliela daļa no kopējām izmaksām.

Būvprojekta saskaņošana un dokumenti

Tā kā savu māju ceļam sadarbībā ar SIA “Somu Māja”, ēkas pamata projektu izvēlējāmies no ļoti plašā “Omatalo” kataloga, tajā ieviešot atsevišķas izmaiņas. Ceļot “somu māju”, atsevišķi par projektu un tā izmaiņu izstrādi nav jāmaksā (jāpiebilst, jauna projekta izstrāde pie arhitekta maksā apmēram 1/10 no visiem mājas izdevumiem). Šī iemesla dēļ savā blogā nevarēsim dot padomus par projekta izstrādi, kas notiek “no nulles” un pāriesim uzreiz pie nākamā posma – būvprojekta saskaņošanas un tam nepieciešamajiem dokumentiem.

Būvprojekta saskaņošanu veic arhitekts. Rīgā šis prieks maksā pāri 2000 EUR, līdzīgi varētu būt vēl tikai Jūrmalā, bet citās pašvaldībās parasti process ir daudz vienkāršāks, ātrāks un attiecīgi stipri lētāks. Arī mūsu dotie padomi attieksies uz Rīgas pašvaldību, citās pašvaldībās prasības varētu būt vieglākas.

Mēģināšu atmiņā rekonstruēt secību, kādā būtu jāveic dokumentu saskaņošana. Dažus dokumentus vienkāršības dēļ neminēšu, piemēram, notariāli apstiprinātas pilnvaras projektētājiem.

Tā kā šo soli vēlams veikt jau pirms zemes gabala iegādes, minēšu to kā pirmo – ir jāveic ģeoloģiskā izpēte. Tas nozīmē, ka divos vai vairāk punktos tajā zonā, kur atradīsies māja, jāveic ģeoloģiskie urbumi grunts sastāva un gruntsūdens līmeņa noteikšanai. Tas palīdzēs prognozēt arī pamatu izbūves izmaksas pirms zemes iegādes, jo sarežģītos ģeoloģiskos apstākļos (piemēram, purvainā vietā vai gadījumā, ja grunts ir ļoti mainīga rakstura) būs arī dārgāk izbūvēt pamatus. Gruntsūdens līmenis ir arī ļoti būtisks, ja gribat būvēt pagrabu. Padomu, cik urbumus veikt, var dot būvinženieris, bet izpildei meklējiet ģeoloģiskās izpētes speciālistu.

Tā kā savu māju cēlām zemesgabalā bez komunikācijām, bija jādomā par pievienošanos šiem tīkliem. Mūsu gadījumā tas bija elektrotīkls (“Sadales Tīkls”), ūdens un kanalizācija (“Rīgas Ūdens”). Gāzi pievilkt bija pārāk tālu, tātad dārgi. Pirmajam pieteicāmies elektrības pieslēgumam, jo tas prasa vairākus mēnešus. Pirmkārt, jāaizpilda “Sadales Tīkla” mājaslapā atrodamā pieteikuma forma tehnisko noteikumu saņemšanai, kas vienlaikus ir arī lūgums veikt provizoriskus aprēķinus par pieslēguma ierīkošanas izmaksām. Šo jūs varat darīt arī attiecībā uz zemesgabaliem, ko vēl tikai plānojat iegādāties, lai noskaidrotu, cik dārgi vienā vai citā zemesgabalā ir pievilkt elektrību. Tehniskie noteikumi tiek sagatavoti mēneša laikā. Ja piedāvājums apmierina, tālāk ir jāsazinās ar elektrotīklu projektētāju (mēs pasūtījām pie SIA “Tesla”), kas izstrādā un saskaņo elektrības projektu. Elektrības projektu var vai nu apvienot ar ēkas projektu, vai arī veidot kā atsevišķu projektu, tomēr jāņem vērā, ka Rīgas Būvvalde vienalga prasīs arī elektrotīklu projektu, lai saksaņotu visu būvprojektu kopumā. Kad elektrības būvprojekts saskaņots “Sadales Tīklā”, to var iesniegt tam pašam “Sadales Tīklam”, lai sāktu elektrotīkla ierīkošanu. Elektrības projekta saskaņošana prasa mēnesi, bet realizācija vēl vairākus mēnešus. Tādēļ, kā jau minēju, ja plānojat būvēt māju ātri (kā “Somu Mājas” gadījumā), par elektrību jādomā laikus, lai beigās nepaliekat ar gatavu māju, kurai vēl nav pieslēgta elektrība.

Attiecībā uz elektrotīkla projektēšanu noteikti jāpiemin arī topogrāfijas plāna saskaņošana. Kad “Sadales Tīkls” izsniedz tehniskos noteikumus, tur ir minēts, no kura punkta būtu jāpievelk elektrība. Attiecīgajai teritorijai – no šī punkta līdz zemesgabalam (ieskaitot) ir jāpasūta topogrāfijas plāns. Tas būs vajadzīgs gan elektrības, gan pašas ēkas projekta izstrādei. Googlē meklējiet atslēgas vārdus “topogrāfija, mērnieks”, lai atrastu cilvēku, kurš to var izdarīt. Pie viena mērniekam var pasūtīt, lai dabā nosprauž robežas, ja tās vēl nav skaidri un droši norādītas.

Lai sāktu pašas ēkas projektēšanu, Rīgas būvvaldei ir jāpieprasa plānošanas un arhitektūras uzdevums. Tā saņemšana prasīs mēnesi. Pēc šiem noteikumiem arhitekts var zināt, kā projektēt māju tā, lai vēlāk būvvaldei pret projektu nav principiālu pretenziju, kā arī, ar kādām iestādēm jāsaskaņo dažādi jautājumi. Mūsu gadījumā bija prasība papildus elektrotīklam saņemt tehniskos noteikumus no “Rīgas Ūdens” un “Rīgas Satiksmes”.

Ja neplānojat pieslēgties Rīgas ūdensvadam un kanalizācijai, “Rīgas Ūdenim” projektu nevajadzēs taisīt. Mēs pasūtījām ūdens un kanalizācijas projektu un tā saskaņošanu attiecīgam speciālistam (kā vienmēr – jāmeklē Google). Arī tas prasa vismaz mēnesi, un saskaņotajam projektam jātiek iesniegtam Rīgas būvvaldē kopā ar ēkas būvprojektu. Jāsaka, “Rīgas Ūdens” sevi uzskata par ļoti “svarīgu” iestādi, ar to nebija viegli – šī kantora dēļ stipri kavējās būvprojekta iesniegšana būvvaldē.

Kad viss ir gatavs, lai iesniegtu būvprojektu saskaņošanai būvvaldē, tālākais gaidīšanas posms atkal būs vismaz viens mēnesis. Saskaņā ar pilnvaru, saskaņošanu Rīgas būvvaldē mūsu vietā veica arhitekts. Pieredzējušam arhitektam arī ir pieredze, ar kuriem cilvēkiem sazināties, pie kuru kabinetu durvīm klauvēt, lai veicinātu projekta saskaņošanas veiksmīgu norisi. Piemēram, mūsu arhitekts negaidīja formālo Būvvaldes atbildi, kad bija paredzēta pēc pusotra mēneša, bet jau pēc mēneša pats sazinājās ar Būvvaldes darbiniekiem un uzzināja, kādas Būvvaldei ir iebildes pret projektu un attiecīgi centāmies tās nokārtot jau projekta saskaņošanas laikā, par pāris nedēļām arī pagarinot saskaņošanas termiņu. Ja Būvvalde izsniedz projektu atpakaļ nesaskaņotu, tad pēc labojumu izdarīšanas iesniegto projektu skata cauri atkal no sākuma – atkal mēnesi, pusotru. Tādēļ arhitekta profesionalitāte sadarbībā ar būvvaldi ir ļoti noderīga.

Jāsaka, ka pēc Zolitūdes “Maxima” traģēdijas Rīgas būvvaldē ir notikušas daudzas izmaiņas. Ir mainījušies darbinieki, agrāk pieredzējušo darbinieku vietā nākušas “jaunas meitenes”, kas, acīmredzot, ir iebaidītas ar darba zaudēšanu, ja pret projektu saskaņošanu neattieksies ar vislielāko bardzību, tādēļ šie jaunie darbinieki ir “izrakuši” senas prasības, kas pēdējos gados vairs netika prasītas (piemēram, atļauju ierīkot lokālo siltumtīklu no RD Siltumapgādes komisijas, kas vasarā prasa vismaz mēnesi atvaļinājumu dēļ) un radījuši kaudzi jaunu prasību, kas “atsēdina” pat pieredzējušu arhitektu, jo agrāk nekas tāds nav prasīts. Piemēram, jāsaskaņo projektā elektrotīkls, ūdens un kanalizācija arī zemesgabala robežās, nevis tikai ārpus tām, kā arī “Rīgas Satiksmē” jāsaskaņo maza bruģa strēmelīte, kas iesniedzas aiz sarkanajām līnijām (līdz asfaltam). Arī tas papildus patērēja mūsu laiku un nervus.

Šodien vai rīt beidzot mūsu projekts būs saskaņots. Tiklīdz tas notiks, pieteiksimies būvatļaujas saņemšanai. Pieteikumam pielikumā jāpievieno ēkas būvdarbu civiltiesiskās apdrošināšanas polise – par to paskaidros apdrošināšanas firmā. Būvatļaujas izsniegšana Rīgā notiek pēc nedēļas, kuras laikā Būvvaldes darbinieki pārliecinās, vai dabā nekas jau nav sākts nelikumīgi būvēt. Kad būvatļauja rokā, var sākt būvēt pamatus un pieslēgties infrastruktūras tīkliem!

Tik tālu nu mēs šobrīd esam. Ceru, ka esmu atcerējies visas prasības, ar kādām saskārāmies, tomēr jābrīdina, ka katrs gadījums ir individuāls. Mūsu zemesgabals atrodas privātmāju rajonā (Bieriņos), ir gluds, bez nojaucamām ēkām utt., tādēļ citā gadījumā prasību būvprojekta saskaņošanai var būt vairāk.