Skurstenis

Diezgan ātri tika uzmūrēts arī skurstenis – divos vakaros abos stāvos līdz jumtam un sestdienas priekšpusdienā tā daļa, kas ir virs jumta. Meistari jau no sākuma atklāja to, ko projektētājs nebija pamanījis – ka plānotajā vietā skurstenim ir vairāki punkti, kuros to nevar vai nav vēlams novietot – traucē vai nu jumta salaidumi, kuros jumts gar skursteni varētu tecēt, vai sija. Tādēļ skursteni nācās pavirzīt nedaudz  uz telpas centru. Tur tad arī nāksies likt mūsu Tulikivi ziepjakmens krāsni. No vienas puses žēl, ka nākas pazaudēt dzīvojamās istabas centrālo platību, no otras – krāsns vienmērīgāk ap sevi varēs izstarot siltumu.

P.S. Tikko atklājām izeju no situācijas skursteņa neplānotajai nobīdei – Tulikivi krāsni liksim ar priekšu pret ēdamgalda galu, kas ļaus ģimenes vakariņas padarīt īpaši omulīgas (Tulikivi Valkia krāsnij ir stikla durtiņas, kas ļauj redzēt uguni). Bet viesistabai paliek TV skatīšanās zona, tur nemaz dīvāni nesanāca tādā izvietojumā, lai būtu ar labu skatu pret krāsni.

Caurules. Daudz cauruļu.

Šobrīd papildus kanalizācijas caurulēm, kas tika savilktas jau pirms grīdas siltinājuma ieklāšanas, pa māju ir savilktas arī siltā un aukstā ūdens caurules (iestrādātas putuplastā) un silto grīdu caurules (sarkanās). Tām pa virsu lies betonu.

Kas notiek iekšpusē?

Paralēli darbam uz jumta tiek veikti arī iekšdarbi. Šobrīd ir savilktas kanalizācijas caurules, uzklāts grīdas siltinājums un izveidoti melnie griesti (ja pareizi saprotu šo terminu). 

Pabeigta mājas montāža

Sestajā darba dienā rūpnieciski ražotā mājas karkasa montāža bija pabeigta. Tagad sāksies iekšējās un ārējās apdares darbi, kas aizņems lielāko būvniecības laiku. 

Ceturtā mājas montāžas diena – Spāru svētki!

Kā jau agrāk rakstījām, mājas karkass ir ražots Somijas rūpnīcā un uz montāžu tiek atvests praktiski gatavs. Tāpēc nav brīnums, ka ceturtajā montāžas dienā jau svinam Spāru svētkus. Jumta kopnes priekšpusdienā salika ļoti ātri, pārējo dienas daļu celtnieki lika spraišļus un stiprinājumus.  Nākamajā bildē redzama jumta kopne, kas tai “vēderā”. Šīs ir augstās jumta kopnes, kas vienstāva māju pārvērš par potenciālu pusotra stāva māju ar mansardu. Kā redzat, jumta kopnes pa vidu ir tukšas, tur iespējams izbūvēt istabas katrā mājas galā. Jumta kopnes tiek izvietotas tā, lai noteiktā vietā atstātu vietu kāpnēm uz otro stāvu, kas tur nākotnē būs.

Karkasa montāža, pirmā diena.

Atzīšos, saviļņojošs brīdis – ieraudzīt pirmās mājas aprises dabā (ja neskaita pamatu kontūras, kas redzētas līdz šim). Tādas nu izskatās karkasa konstrukcijas, kad tiek liktas kopā. Sienas ir saražotas gatavas, ar jau ieliktiem logiem. Tām pamatā ir koka karkass, kas pildīts ar 25 cm biezu akmens vati, iekšējo kārtu veido reģipsis, bet ārējo – speciāls, patentēts materiāls (bildēs tas redzams melns). Durvis, ko izvēlējāmies, atradām bildēs no Omatalo mājām, kas celtas Somijā, Latvijā parasti Somu mājām durvis ir ar kvadrātveida lodziņiem, bet tas, protams, ir klienta ziņā, ko izvēlēties. Protams, šis ir tas brīdis, kad noteikti jānoorganizē arī apsardze, lai daļai materiālu “nepieaugtu kājas”, mēs šo jautājumu  esam atrisinājuši ar apsardzes firmas palīdzību. 

Zemes siltumsūkņa kolektora ierakšana

Šodien SIA “Harmonija un Enerģija”(vieglāk varbūt atcerēties mājaslapu http://www.siltumsuknis.lv, kur ir daudz informācijas par zemes siltumsūkņiem un demonstrēti piemēri no reālām mājām, kam šī sistēma ierīkota) sāka darbus zemes siltumsūkņa ierīkošanai. Proti, iepriekš sagatavotajā pagalma laukumā (augsne bija noņemta, lai to nesajauktu ar smiltīm, kas kaitētu mauriņa ierīkošanai) tika ierakta zemes siltuma kolektora caurule.

No cauruļu ievadiem mājā aiziet trase uz pagalmu. Jau rakšanas sākumā ievēroju, ka tranšejā sūcas ūdens – tā ir ļoti laba zīme, jo siltumsūknis visefektīvāk darbojas, ja atrodas gruntsūdenī. Gruntsūdens līmeni var var uzzināt, veicot ģeoloģiskās izpētes urbumu.

Kopumā priekš mūsu mājas vajadzībām tika ierakta 400 metrus gara caurule, kurā cirkulēs apmēram 400 litru šķidruma.

Caurules liek tranšejā pa divām – viena vienā pusē, otra otrā.

Caurules, kas ievadītas “mājā”.

Beigās laukums tiek glīti nolīdzināts, ka prieks skatīties 🙂 Tikai jāņem vērā, ka zeme tranšeju vietās sēdīsies apmēram pusgadu. Augsni būtu vēlams bērt atpakaļ, kad tranšejas iesēdušās un smiltis vienmērīgi izlīdzinātas, lai mauriņš nesanāk paugurains. Mēs, iespējams, tik ilgi negaidīsim, mēģināsim zemi blietēt.

Šeit lasāms par paša siltumsūkņa uzstādīšanu.

Sākusies otrā darba nedēļa

Pirmdien ar putuplastu nosiltināja pamatus.

Savukārt otrdien pamatus no iekšpuses un ārpuses piebēra ar smilti, vairākās kārtās to noblietējot. 

Tā te tagad izskatās:

Krāsnis krāsniņas

Māju apkurināsim ar siltumsūkni, jo vēlamies automātisku apkures sistēmu, bet gāzes vads gar mūsu zemes gabalu neiet.  Vēl gan neesam nolēmuši vai tas būs zemes, vai gaiss-ūdens sūknis. Būsim pateicīgi, ja šeit pat komentāros dalīsieties pieredzē!

Lai arī kāda beigās būtu mūsu izvēle, jau tagad skaidri zinām, ka gribēsim arī siltumakumulācijas krāsniņu. Ne tikai, lai palīdzētu siltumsūknim visaukstākajās gada dienās, bet arī, lai radītu mājīguma un omulības sajūtu.

Siltumakumulācijas krāsnis no kamīna atšķiras ar to, ka tām izdegot, siltums saglabājas vēl vairākas stundas un pat dienas.

 

Izvērtējot piedāvājumu, atklājām Somijas ziepjakmeni, no kura tiek ražotas labas siltumakumulācijas krāsnis, kas, pateicoties, īpašajam materiālam, ātri uzsilst un siltumu atdod pamazām. No šīs īpašības ir divi labumi: pirmkārt, krāsns kurināšanas laikā un arī vēlāk nav karsta, otrkārt, siltums tiek ilgi uzglabāts krāsns iekšienē un izstarots pamazām.

Ziepjakmens tiek  iegūts Somijā. Uz Latviju ziepjakmens siltumakumulācijas krāsnis no Somijas eksportē divas pazīstamākās kompānijas- Tulikivi un Nunnauuni.  Vidējas krāsniņas cena svārstās ap 7000 eiro ar uzstādīšanu. Latviešu ražotājs Termomax arī piedāvā ziepjakmens krāsniņas “Tērvete” un “Tērvete export”. “Tērvete export” kopā ar uzstādīšanu maksā 2000 eiro.

Pagaidām svārstāmies savā izvēlē starp  krāsniņām , “Nunnauuni BLANKA”, “Termomax Tērvete export” un “Tulikivi VALKIA”.

 

Vēl ļoti interesants variants ir krāsnis ar cepeškrāsni, kurā iespējams  pagatavot ēdienu. Lai gan šāda tipa krāsnis ir vēl dārgākas, kā arī to siltuma efektivitāte ir mazāka, salīdzinot ar tāda paša izmēra krāsnīm bez cepeškrāsns, apsveram arī šādu iespēju (skat. 3. attēlu). Būtu jauki, ja, pārnākot no skolas, bērnus krāsniņā sagaidītu silts ēdiens.

Vairāk informācijas:

http://www.tulikivi.lv, http://www.zeltaliesma.lv, http://www.termomax.lv

Kāpēc koka somu māja?

Mums patīk skandināvu dizains, tajā iemīlēties nav grūti. Tīrs, gandrīz minimālistisks, bet  tajā vienmēr ir kāds akcents, kas piedod siltumu un mājīgumu. Atrodoties mājās pie Ziemeļu kaimiņiem, pārņem divējādas sajūtas. Interjers ir moderns un askētisks, bet ērtums, praktiskums un senatnes piesitiens aizved mūs bērnībā, tā pat kā tikko ceptas ābolu kūkas smarža, kas ievirmo no modernas virtuves. Arī paši cilvēki ir pārtikuši, laikmetīgi, bet vēsturi un labas tradīcijas cienoši.

Atgriežoties Latvijā, sapratām, ka dzīvoklī mums ir palicis par šauru. Ilgi meklējām iespēju nopirkt un renovēt kādu no vecajām koka mājām, bet beigās sapratām, ka tas mums būtu par dārgu un laikietilpīgu. Tomēr domu par savu māju neatmetām un iegādājāmies zemi Pārdaugavā. Jautājumu vai gribam būvēt tieši koka karkasa māju daudz neapspriedām, jo jau iepriekš bijām viesojušies daudzās no tām, kā arī neilgu laiku dzīvojuši paši un atzinuši, ka koka karkasa mājas ir komfortablas, viegli uzturamas un siltas. Atlika vien atrast uzticamu ražotāju un celtniekus, kas novestu mūsu mājas projektu “līdz atslēgai”, jo strādājam pilnīgi citā profesijā un mums nav ne laika, ne nepieciešamo zināšanu, lai būvētu paši.

 

Savas mājas meklējumos apciemojām vairākus ražotājus, bet beigās palikām pie viena – SIA Somu Māja. Somu Māja jeb Omatalo (somiski: sava māja) ir Ziemeļeiropas lielākais privātmāju ražotājs, kurš darbojas jau vairāk nekā 75 gadus. Vairāki simti tūkstošu ģimeņu ziemeļos, īpaši Somijā, ir iecienījuši Omatalo mājas, un Latvijā to skaits drīz tuvosies 500.  Tas, ka liela daļa ģimeņu izvēlas tieši Somu Māju nepārsteidz, ņemot vērā to, ka mājas ir CE sertificētas un oficiāli ieguvušas energoefektivitātes A līmeni. Projektu vadītājs Jānis mums ļāva paciemoties dažas no tām, lai mēs iepazītos ar latviešu celtnieku un apdares meistaru darbu. Redzētais mūs pilnībā apmierināja. Tālāk sekoja projekta plānojuma izvēle. Par to kādā no nākamajiem ierakstiem.