Cik maksā somu māja?

Gribējāt gan zināt? 🙂 Būšu smalkjūtīgs pret SIA “Somu māja” un nerakstīšu internetā konkrētas cenas, jo tas var maldināt cilvēkus – katram kā nekā ir savas prasības, un nianses, detaļas var cenu padarīt tādu vai citādu. Katrā ziņā mēs neizvēlējāmies materiālus un tehniku pēc principa “visu lētāko”, bet ļoti domājām, vai būsim ikdienā ar dzīvi apmierināti. Tā vietā, lai publicētu mūsu izvēlētā “Somu mājas” modeļa un tā detaļu cenu, noderīgāk būtu parādīt, kā veidojas mājas būvniecības izmaksas vispār. Noskaidrot “Somu mājas” komplekta cenu ir vienkāršāk par vienkāršu, bet paredzēt visas pārējās izmaksas ir krietni grūtāk. “Somu mājas” vai citu rūpnieciski ražoto māju gadījumā jāņem vērā, ka arhitekta pakalpojumi maksās salīdzinoši maz, jo arhitekts projektu jau ir izstrādājis rūpnīcā un atliek to tikai personalizēt pēc klienta vēlmēm. Arī zemi Rīgā mēs iegādājāmies par ļoti labu cenu, citā gadījumā šī diagrammas iedaļa varētu būt arī lielāka.

Tehnikai ir aizgājis diezgan daudz naudas, jo izvēlējāmies māju sildīt ar zemes siltumsūkni, siltumakumulējošā un dizainiskā ziepjakmens krāsns ir no Tulikivi, kas arī ir vairāk investīcija mājas labsajūtas radīšanai, nevis parasta malkas krāsns. Tāpat santehniku, virtuves tehniku un virtuves iekārtu meklējām tādu, kas patīk, bet, protams, izvērtējot cenu.

Diezgan liels pārsteigums bija par bruģēšanas un sētas ierīkošanas izmaksām, ar tām agrāk nebiju rēķinājies, nebiju papētījis tirgu. Vārtus izvēlējāmies automātiskos, bīdāmos, palaimējās arī, ka sēta gar ielu nav pārāk gara. Bruģa laukumu klājām minimālo, kas mašīnu novietošanai un apgriešanai būtu ērts.

Salīdzinot ar lielajiem darbiem, desmiti un simti eiro, ko nākas samaksāt par sīkākām ikdienas vajadzībām un dokumentu noformēšanu (piem, zemes reģistrēšanai Zemesgrāmatā), izrādās neliela daļa no kopējām izmaksām.

Skurstenis

Diezgan ātri tika uzmūrēts arī skurstenis – divos vakaros abos stāvos līdz jumtam un sestdienas priekšpusdienā tā daļa, kas ir virs jumta. Meistari jau no sākuma atklāja to, ko projektētājs nebija pamanījis – ka plānotajā vietā skurstenim ir vairāki punkti, kuros to nevar vai nav vēlams novietot – traucē vai nu jumta salaidumi, kuros jumts gar skursteni varētu tecēt, vai sija. Tādēļ skursteni nācās pavirzīt nedaudz  uz telpas centru. Tur tad arī nāksies likt mūsu Tulikivi ziepjakmens krāsni. No vienas puses žēl, ka nākas pazaudēt dzīvojamās istabas centrālo platību, no otras – krāsns vienmērīgāk ap sevi varēs izstarot siltumu.

P.S. Tikko atklājām izeju no situācijas skursteņa neplānotajai nobīdei – Tulikivi krāsni liksim ar priekšu pret ēdamgalda galu, kas ļaus ģimenes vakariņas padarīt īpaši omulīgas (Tulikivi Valkia krāsnij ir stikla durtiņas, kas ļauj redzēt uguni). Bet viesistabai paliek TV skatīšanās zona, tur nemaz dīvāni nesanāca tādā izvietojumā, lai būtu ar labu skatu pret krāsni.

Pabeigta mājas montāža

Sestajā darba dienā rūpnieciski ražotā mājas karkasa montāža bija pabeigta. Tagad sāksies iekšējās un ārējās apdares darbi, kas aizņems lielāko būvniecības laiku. 

Karkasa montāža, pirmā diena.

Atzīšos, saviļņojošs brīdis – ieraudzīt pirmās mājas aprises dabā (ja neskaita pamatu kontūras, kas redzētas līdz šim). Tādas nu izskatās karkasa konstrukcijas, kad tiek liktas kopā. Sienas ir saražotas gatavas, ar jau ieliktiem logiem. Tām pamatā ir koka karkass, kas pildīts ar 25 cm biezu akmens vati, iekšējo kārtu veido reģipsis, bet ārējo – speciāls, patentēts materiāls (bildēs tas redzams melns). Durvis, ko izvēlējāmies, atradām bildēs no Omatalo mājām, kas celtas Somijā, Latvijā parasti Somu mājām durvis ir ar kvadrātveida lodziņiem, bet tas, protams, ir klienta ziņā, ko izvēlēties. Protams, šis ir tas brīdis, kad noteikti jānoorganizē arī apsardze, lai daļai materiālu “nepieaugtu kājas”, mēs šo jautājumu  esam atrisinājuši ar apsardzes firmas palīdzību. 

Mājas konstrukcijas piegādātas!

Zemes siltumsūkņa kolektora ierakšana

Šodien SIA “Harmonija un Enerģija”(vieglāk varbūt atcerēties mājaslapu http://www.siltumsuknis.lv, kur ir daudz informācijas par zemes siltumsūkņiem un demonstrēti piemēri no reālām mājām, kam šī sistēma ierīkota) sāka darbus zemes siltumsūkņa ierīkošanai. Proti, iepriekš sagatavotajā pagalma laukumā (augsne bija noņemta, lai to nesajauktu ar smiltīm, kas kaitētu mauriņa ierīkošanai) tika ierakta zemes siltuma kolektora caurule.

No cauruļu ievadiem mājā aiziet trase uz pagalmu. Jau rakšanas sākumā ievēroju, ka tranšejā sūcas ūdens – tā ir ļoti laba zīme, jo siltumsūknis visefektīvāk darbojas, ja atrodas gruntsūdenī. Gruntsūdens līmeni var var uzzināt, veicot ģeoloģiskās izpētes urbumu.

Kopumā priekš mūsu mājas vajadzībām tika ierakta 400 metrus gara caurule, kurā cirkulēs apmēram 400 litru šķidruma.

Caurules liek tranšejā pa divām – viena vienā pusē, otra otrā.

Caurules, kas ievadītas “mājā”.

Beigās laukums tiek glīti nolīdzināts, ka prieks skatīties 🙂 Tikai jāņem vērā, ka zeme tranšeju vietās sēdīsies apmēram pusgadu. Augsni būtu vēlams bērt atpakaļ, kad tranšejas iesēdušās un smiltis vienmērīgi izlīdzinātas, lai mauriņš nesanāk paugurains. Mēs, iespējams, tik ilgi negaidīsim, mēģināsim zemi blietēt.

Šeit lasāms par paša siltumsūkņa uzstādīšanu.

Krāsnis krāsniņas

Māju apkurināsim ar siltumsūkni, jo vēlamies automātisku apkures sistēmu, bet gāzes vads gar mūsu zemes gabalu neiet.  Vēl gan neesam nolēmuši vai tas būs zemes, vai gaiss-ūdens sūknis. Būsim pateicīgi, ja šeit pat komentāros dalīsieties pieredzē!

Lai arī kāda beigās būtu mūsu izvēle, jau tagad skaidri zinām, ka gribēsim arī siltumakumulācijas krāsniņu. Ne tikai, lai palīdzētu siltumsūknim visaukstākajās gada dienās, bet arī, lai radītu mājīguma un omulības sajūtu.

Siltumakumulācijas krāsnis no kamīna atšķiras ar to, ka tām izdegot, siltums saglabājas vēl vairākas stundas un pat dienas.

 

Izvērtējot piedāvājumu, atklājām Somijas ziepjakmeni, no kura tiek ražotas labas siltumakumulācijas krāsnis, kas, pateicoties, īpašajam materiālam, ātri uzsilst un siltumu atdod pamazām. No šīs īpašības ir divi labumi: pirmkārt, krāsns kurināšanas laikā un arī vēlāk nav karsta, otrkārt, siltums tiek ilgi uzglabāts krāsns iekšienē un izstarots pamazām.

Ziepjakmens tiek  iegūts Somijā. Uz Latviju ziepjakmens siltumakumulācijas krāsnis no Somijas eksportē divas pazīstamākās kompānijas- Tulikivi un Nunnauuni.  Vidējas krāsniņas cena svārstās ap 7000 eiro ar uzstādīšanu. Latviešu ražotājs Termomax arī piedāvā ziepjakmens krāsniņas “Tērvete” un “Tērvete export”. “Tērvete export” kopā ar uzstādīšanu maksā 2000 eiro.

Pagaidām svārstāmies savā izvēlē starp  krāsniņām , “Nunnauuni BLANKA”, “Termomax Tērvete export” un “Tulikivi VALKIA”.

 

Vēl ļoti interesants variants ir krāsnis ar cepeškrāsni, kurā iespējams  pagatavot ēdienu. Lai gan šāda tipa krāsnis ir vēl dārgākas, kā arī to siltuma efektivitāte ir mazāka, salīdzinot ar tāda paša izmēra krāsnīm bez cepeškrāsns, apsveram arī šādu iespēju (skat. 3. attēlu). Būtu jauki, ja, pārnākot no skolas, bērnus krāsniņā sagaidītu silts ēdiens.

Vairāk informācijas:

http://www.tulikivi.lv, http://www.zeltaliesma.lv, http://www.termomax.lv

Mājas krāsa

Mājas krāsa mums bija jāzina jau pirms dokumentu iesniegšanas būvvaldē, tāpēc to esam jau izvēlējušies. Ārējā apdare būs veidota no divu veidu dēlīšiem- UYV un UYV ar gropi. Un krāsosim tos apmēram kā šajā attēlā-pelēkus un baltus. Baltā krāsā būs arī logi un to apdare. Par mājas stūriem un notek-sistēmu vēl neesam izlēmuši. Jumts būs tumši pelēks.

Kopējā krāsu palete ir šāda:

Sākumā bijām domājuši māju krāsot tumšāk pelēku. Labi izskatās arī tumši pelēks ar spilgti oranžu, bet beigās palikām pie šī varianta, jo tas vairāk piestāvēs videi, kā arī māju būs vieglāk pārkrāsot tumšāku nekā gaišāku.

 

Pavisam drīz būs jāsāk domāt arī par interjera krāsām. Internetā esmu atradusi dažas noderīgas programmas krāsu salikumu veidošanai.

Piemēram šeit https://kuler.adobe.com/create/color-wheel/  ir iespējams izvēlēties pamatkrāsu un pēc noteiktiem kritērijiem programma piemeklē pārējās. Ir maināms arī harmonijas veids pēc savas gaumes, kā arī ģenerējama krāsu palete no bildes. Tas ir ļoti ērti, ja iepatikusies kāda interjera fotogrāfija un savā mājā gribam, ko līdzīgu. Protams, jāņem vērā tas, ka datorā krāsas izskatīsies citādāk nekā dabā, tomēr kopējo ainu novērtēt būs vieglāk un neaizmirsīsies ieviest interjerā spilgtākus akcentus, kas atdzīvina telpu.

Te arī citas vietnes, kur iespējams pavērot un eksperimentēt ar krāsu salikumiem.

http://mudcu.be/sphere/

http://design-seeds.com/

Kāpēc koka somu māja?

Mums patīk skandināvu dizains, tajā iemīlēties nav grūti. Tīrs, gandrīz minimālistisks, bet  tajā vienmēr ir kāds akcents, kas piedod siltumu un mājīgumu. Atrodoties mājās pie Ziemeļu kaimiņiem, pārņem divējādas sajūtas. Interjers ir moderns un askētisks, bet ērtums, praktiskums un senatnes piesitiens aizved mūs bērnībā, tā pat kā tikko ceptas ābolu kūkas smarža, kas ievirmo no modernas virtuves. Arī paši cilvēki ir pārtikuši, laikmetīgi, bet vēsturi un labas tradīcijas cienoši.

Atgriežoties Latvijā, sapratām, ka dzīvoklī mums ir palicis par šauru. Ilgi meklējām iespēju nopirkt un renovēt kādu no vecajām koka mājām, bet beigās sapratām, ka tas mums būtu par dārgu un laikietilpīgu. Tomēr domu par savu māju neatmetām un iegādājāmies zemi Pārdaugavā. Jautājumu vai gribam būvēt tieši koka karkasa māju daudz neapspriedām, jo jau iepriekš bijām viesojušies daudzās no tām, kā arī neilgu laiku dzīvojuši paši un atzinuši, ka koka karkasa mājas ir komfortablas, viegli uzturamas un siltas. Atlika vien atrast uzticamu ražotāju un celtniekus, kas novestu mūsu mājas projektu “līdz atslēgai”, jo strādājam pilnīgi citā profesijā un mums nav ne laika, ne nepieciešamo zināšanu, lai būvētu paši.

 

Savas mājas meklējumos apciemojām vairākus ražotājus, bet beigās palikām pie viena – SIA Somu Māja. Somu Māja jeb Omatalo (somiski: sava māja) ir Ziemeļeiropas lielākais privātmāju ražotājs, kurš darbojas jau vairāk nekā 75 gadus. Vairāki simti tūkstošu ģimeņu ziemeļos, īpaši Somijā, ir iecienījuši Omatalo mājas, un Latvijā to skaits drīz tuvosies 500.  Tas, ka liela daļa ģimeņu izvēlas tieši Somu Māju nepārsteidz, ņemot vērā to, ka mājas ir CE sertificētas un oficiāli ieguvušas energoefektivitātes A līmeni. Projektu vadītājs Jānis mums ļāva paciemoties dažas no tām, lai mēs iepazītos ar latviešu celtnieku un apdares meistaru darbu. Redzētais mūs pilnībā apmierināja. Tālāk sekoja projekta plānojuma izvēle. Par to kādā no nākamajiem ierakstiem.

Par mums un Ziemeļvalstīm

Mūsu pazīšanās ar Ziemeļvalstīm sākās 2003. gadā, kad Mārtiņš iestājās doktorantūrā Lundas universitātē Zviedrijā. Šeit piedzima un sāka iet dārziņā abi mūsu bērni. Kad nolēmām doties tālāk uz Somiju, zviedru draugi un paziņas mēģināja mūs atrunāt, sakot, ka nekur nebūs tik labi kā Zviedrijā un biedējot ar noslēgto somu kultūru un nesaprotamo valodu. Tomēr pēc vairāk nekā sešu gadu dzīves Zviedrijā pārvācāmies uz Somiju, kur Mārtiņš turpināja postdoktorantūras darbu zinātnē.

Par spīti zviedru skeptiskajiem uzskatiem, Helsinkos jutāmies kā mājās. Somija ir palikusi mūsu sirdīs ar interesantajiem un sirsnīgajiem cilvēkiem, kā arī lietām, kuras redzējām sev apkārt, starp kurām dzīvojām. No tā arī mantojām daļu savas dzīves uztveres, redzējuma un gaumes. Somi ir ļoti lepni par saviem dizaina priekšmetiem. Ikviens soms labi pazīst “Marimekko”, “Arabia” vai “Iittala”, lielai daļai somu mājās ir Marimekko aizkari vai vismaz krūzītes paliktnis.

Iittala svečturi un Arabia trauki tiek lietoti ikdienā, kā arī pirkti, pārdoti un mainīti populārajos “kirppis” tirdziņos, ko latviski dēvējam par blusu tirdziņiem. Arī tā ir daļa no somu dzīves stila – nevis pirkt visu jaunu un kaitēt dabai, vēlāk masveidā izmetot,  bet pirkt lietotu, savējo pārdodot citam, kam tas vairāk nepieciešams. Tā pat ar energoresursiem un dzīves telpu. Gandrīz katrs cenšas tērēt ne vairāk kā nepieciešams, domājot par nākamajām paaudzēm.

Nu jau pāris gadu esam atgriezušies Latvijā. Ne tāpēc, ka Somijā vai Zviedrijā būtu bijis slikti, vai nebūtu iespējas tur palikt (nez kāpēc tas ir pirmais jautājums, ko uzdod gandrīz ikviens, uzzinot, ka kādu laiku esam dzīvojuši citur), bet tāpēc, ka vēlamies būt tieši šeit un esam lepni būt latvieši.

Šobrīd būvējam savu māju un priecājamies, ka lasāt mūsu blogu. Mūsu sapnis vienmēr ir bijis atjaunot vecu koka māju, tomēr, tā kā finanses pagaidām ir ierobežotas, nolēmām celt jaunu koka karkasa māju ar dēļu apdari. Cerams, ka mūsu pieredze un idejas Jums noderēs.