Apkures izdevumi pēc 2. stāva izbūves un elektrības izdevumi pēc rekuperācijas ierīkošanas

Kā jau redzat agrākajos šī bloga rakstos, 2018. gada sākumā mājai pievienojās divas “ekstras”:

1. Aukstais bēniņu stāvs tika pārbūvēts par siltinātu mansarda stāvu ar logiem un silto grīdu papildus 50 kvm platībā.
2. Visā mājā (gan 1. stāvā, gan mansarda stāvā) tika ierīkota centralizēta rekuperācijas vēdināšanas sistēma.

Kas man likās interesanti – paskatīties, kā mainās apkures izmaksas pēc šīm abām izmaiņām. Salīdzinājumam izvēlējos 2017. un 2019. gadu, izlaižot 2018. gadu, kurā notika izbūves darbi, līdz ar to tajā nav objektīvu skaitļu par apkuri, jo bija siltuma zudumi bēniņu būvdarbu laikā. Apkures izmaksas, bez šaubām, tika prognozētas lielākas, jo gan pieaug apsildāmo telpu platība par 46%, gan arī aktīvā vēdināšana atvēsina telpas, kas ir papildus jāsilda. Protams, rekuperācijas sistēmas ideja ir atgūt izplūstošā gaisa siltumu, tomēr jebkurā gadījumā ienākošais gaiss vienalga ir vēsāks nekā iekštelpu gaiss un ir jāpiesilda.

Zemāk pievienoju 2017. un 2019. gada enerģijas patēriņa grafikus – zilā krāsā ar apkuri un silto ūdeni nesaistītā elektroenerģija, sarkanā krāsā siltā ūdens sildīšana (tā ir vairāk teorētiska un saglabājas nemainīga abos gados), zaļā krāsā apkure.

Pieauguši zilie stabiņi (ar siltumu nesaistītā elektrība) un zaļie stabiņi (apkure). Ar siltumu nesaistītā elektrība pieaugusi rekuperācijas iekārtas darbināšanas dēļ. Savukārt apkures izmaksas augušas palielinātās mājas platības dēļ. Ar siltumu nesaistītais elektrības patēriņš audzis par 20% (2017.g. 1696 kWh, 2019.g. 2041 kWh) – tas ir uz rekuperācijas sistēmas darbināšanas rēķina (tā darbojas visu laiku ar 30% jaudu). Savukārt apkures izmaksas augušas par 36% (2017.g. 1966 kWh, 2019.g. 2681 kWh), kas aptuveni arī būtu gaidāms, palielinot telpu platību no 113 uz 165 kvm (t.i., par 46%) un ņemot vērā, ka mansarda stāvā ir zemāki griesti, tātad gaisa kubatūra pieaug mazāk nekā grīdas platība.

No elektrības patēriņa starpības var spriest, ka rekuperācijas ventilācijas darbināšana ar 30% jaudu gadā ir papildus prasījusi 345kWh elektroenerģiju. Ja pieņem, ka 1 kWh izmaksā 0.17 EUR, tad gadā visas mājas pastāvīga ventilācija patērējusi 58,65 EUR jeb 4,89 EUR/mēnesī.

Secinājums ir tāds, ka otrā stāva izbūve ir bijusi kvalitatīva (to veica “Simts nami”), jo energoefektivitāte saglabājas līdzšinējā. Kā arī tas, ka par aktīvo ventilēšanas sistēmu nākas nedaudz piemaksāt elektrības rēķinā, tiesa gan – no rekuperācijas atgūstam arī kādu daļiņu siltuma.

 

Punkts uz i jeb logu aiļu apdare

Šeit nu tiešām nebūtu daudz, ko rakstīt, ielikšu tikai dažas bildes kā izskatās fasāde ar pabeigtiem otrā stāva logiem (šodien Simts Namu fasādnieki apdarināja logu ailes).

 

Kāpnes

Kāpnes pasūtījām no galdnieka Egila Kalniņa (tel. 27751879). Pārrunājot mūsu vēlmes, galdnieks parādīja dažādus savus darbus. Mums gan bija savs kāpņu modelis iecerēts, un tādu tad arī meistars uztaisīja. Termiņi bija pieņemami, cena arī. Ja kādam ir jautājumi, iespējams, ka meistars komentāros varēs sīkāk atbildēt. Kopumā jāsaka, ka sadarbība un komunikācija bija ļoti pozitīva, termiņi daudzmaz tika ievēroti, par kāpnēm – tiešām prieks!

 

Somu mājas mansarda stāvs gatavs!

Nupat meistars piestiprināja grīdlīstes, ar ko arī Simts Namu iekšdarbi ir pabeigti (fasādes pusē vēl logu ailes apdarinās), varam sākt ievākties! Par kāpnēm būs atsevišķs ieraksts, jo tur vēl palicis dažas līstes pielikt. Kā redzat bildēs, durvis nācās pasūtīt pie galdnieka (Jānis Lācis, tel. 29454256), jo griestu slīpuma dēļ durvīm sanāk augšpusē “nošķelts” stūris. Bet jāsaka, ka griestu augstums neliekas problēma. Mans augums ir 1,83 m (griesti 2,30m), varu staigāt brīvi, un arī psiholoģiski/optiski baltais krāsojums padara telpu pietiekami plašu, neuzbāzīgu. Uz grīdas – līmēts trīsslāņu koka parkets. Vidustelpā, kur ir jumta logs un rekuperācijas iekārta, ir iespējams iebūvēt virtuves iekārtu (rekuperators sanāktu tajā iekšā, tas arī papildus slāpētu skaņu) ar visām virtuves iekārtām. Zem jumta loga var novietot nelielu pusdienu galdu. Arī vannasistabā ir jumta logs, kas vienlaikus paaugstina griestus virs vannas, lai varētu brīvi stāvēt. Par platību runājot, pirms pārbūves bēniņos bija 50 kvm, bet tagad sienu dēļ platība ir mazliet mazāka – jāskatās, cik sarēķinās kadastrālajā uzmērīšanā. Atzīšos, kad šeit vēl bija tumšie, aukstie bēniņi (skatīt bildi zemāk), likās, ka pēc pārbūves liksies ļoti šauri, bet rezultāts rada pavisam citu iespaidu – gluži kā papildus dzīvoklītis ar divām guļamistabām, vannasistabu, garderobi (skapi) un virtuvi. Tā arī tas bija domāts, jo augšstāvā dzīvos bērni.

Reģipsis

Šobrīd ir gandrīz pabeigta reģipša apdare, vienu istabu jau sākts špaktelēt. “Simts Nami”  meistari strādā labi. Pie sienām izveidoti ūdens un kanalizācijas izvadi, pieslēgts siltās grīdas kolektors, ierīkots elektrības sadales skapis, tiek ierīkotas rozešu un gaismas slēdžu vietas. Tālāk foto ieskats.

Top sienas

Pagaidām strādnieka slimības dēļ darbi notiek lēnāk, bet šis tas pa nedēļu ir pavirzījies – uzlikts ārsienu reģipsis un sāktas starpsienas. Bildēs redzami sienu profili vienai istabai un skapim/garderobei.

Pirmajā pārbūves mēnesī paveiktais

Neiedziļinoties detaļās, piedāvāju fotoreportāžu par pēdējā mēneša laikā (kopš rekuperācijas sistēmas izveides) veiktajiem darbiem – mansarda stāvā ielikti logi, nopakotas ārsienas un jumts, ievilkta kanalizācija un ūdens, sagatavota elektrības pievade, kā arī izbūvēta siltā grīda. Darbus tāpat kā mājas sākotnējās būvniecības laikā veic SIA Simts Nami. Darba temps tiešām ātrs, komunikācija ar būvniekiem ļoti konstruktīva.

Pirmajās bildēs redzami Velux jumta logi, kas tika ielikti pirmie – viens koka faktūras, otrs balts, mitrumizturīgs (vannasistabai). Pirmajā bildē var arī labi redzēt bēniņu stāvokli pirms siltināšanas un grīdas izbūves – zem dakstiņiem atrodas kondensāta membrāna, pirmā stāva siltinājumu nodrošina beramā vate, kurai ēkas vidusdaļā uzklāts izretināts dēļu latojums, kas līdz šim nodrošināja bēniņu izmantošanu mantu glabāšanai.

Terminoloģijā es varētu kļūdīties, bet vienkāršiem vārdiem runājot, konkrētā kondensāta membrāna zem dakstiņiem nav paredzēta, lai tieši zem tās pakotu minerālvati, tāpēc zem membrānas bija jāveido vēdināšanas sprauga. Esot arī tādas membrānas, kam tas nav nepieciešams, bet ne mūsu gadījumā. No speciāliem saplākšņiem tika izveidota tāda kā ārējā “kārba” (ar spraugu no kondensāta membrānas), kurai no iekšpuses tika pakota minerālvate.

Paralēli šiem darbiem tika ievietoti arī somu tipa koka logi (pasūtīti no SIA Somu Māja) ēkas galos. Logi būtiski atšķiras no Latvijā parasti izmantotajiem ar to, ka ir divviru. Ārējais stikls atrodas alumīnija rāmī, kam ir izcila noturība pret ārējās vides ietekmi, kamēr iekšējā stikla pakete atrodas koka rāmī. Logus jau trīs gadus izmantojam pirmajā stāvā (Somu mājas tiek ražotas rūpnīcā ar jau iestrādātiem šāda tipa logiem) un ar to funkcionalitāti un siltuma noturību esam ļoti apmierināti.

Pirmajā bildē var arī redzēt plēvi, ar ko tiek izolēta pilnīgi visa iekštelpa, spraugas aizlīmējot ar speciālu līmlenti. Mērķis – lai nekur netiktu cauri gaiss.

 

Tikmēr otra loga vieta ir gan sagatavota, bet pats logs vēl nav ielikts, jo caur frontonu tiek augšstāvā nogādāti būvmateriāli – vate, reģipsis.

Kad sienas un griesti nopakoti ar vati un izolēti ar plēvi, tiek izbūvēta siltā grīda, kas šajā gadījumā tiek veidota no četrām reģipša kārtām. Apakšā tiek klāts cietais grīdas reģipsis, tad pa virsu divas parastā reģipša kārtas, kurās izfrēzē gropes siltās grīdas caurulēm.

Darbs neaizņēma daudz laika – vienas dienas laikā meistars izfrēzēja gropes (augšējais attēls), nākamās pus dienas laikā izvilka caurules (apakšējie attēli).

Kad caurules ieklātas, gropes aizpilda ar flīžu līmi, un ar to pašu flīžu līmi pielīmē augšējo, noslēdzošo cietā reģipša kārtu. Zemāk redzams jau gala rezultāts – augšējais cietā grīdas reģipša slānis.

Kāpņu ailē no sāniem labi redzams viss grīdas “pīrāgs” – četras reģipša kārtas. Apakšējā un augšējā (pielīmēta ar flīžu līmi) ir cietā kārta, bet pa vidu divas parastās, kurās iefrēzētas un ieklātas siltās caurules.

Tas arī pagaidām viss – tuvākajā laikā notiks sienu un griestu izšūšana ar reģipsi, elektrības vadu vilkšana un starpsienu izbūve.

Apkures izmaksas 2017. gadā

Arī 2017. gadā esmu cītīgi pētījis elektrības izmaksas par apkuri, turklāt mainot dažus kritērijus. Gada sākumā pieslēdzu siltumsūknim 3 fāzu skaitītāju (veco, padomju, “Latgalītē” par 5 EUR jaunu nopirku), lai redzētu, cik tiek patērēta elektrība par ūdens uzsildīšanu un apkuri. Lai noteiktu, cik tiek tērēts tikai par ūdens uzsildīšanu, jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī apkure tika atslēgta VISPĀR (lai gan to neiesaka darīt, labāk, lai šķidrumi kaut nedaudz pacirkulē siltajās grīdās un siltumsūknī). Jūlijā atslēdzu arī recirkulāciju, kas mums darbojas ar programmējamo taimeri 20 reizes dienā (svarīgākajos diennakts laikos) uz 3 minūtēm. Redzēju, ka izmaksas par silto ūdeni samazinās, tomēr recirkulācijas dēļ, ja tā darbojas tikai pa retam, nekāds lielais elektrības patēriņa pieaugums nav. Kādus 5,60 EUR vairāk mēnesī notērēju. Katrā ziņā vasaras mēnešos uzzināju precīzi, cik siltumsūknis notērē elektrību par boilera apsildīšanu (5 kWh/dienā), tādējādi pārējā gada laikā zinu, cik norēķināt nost siltumsūkņa elektrības skaitītājam, lai zinātu, cik precīzi ir notērēts par elektrību mājas apkurei.

Bet nu pie grafikiem. Sākumā visa elektrības patēriņa grafiks, kur zilais stabiņš ir ar apkuri un siltumu nesaistītā elektrība, sarkanais stabiņš ir karstais ūdens (četros vasaras mēnešis precīzi, pārējos mēnešos teorētiski tikpat), bet zaļais stabiņš – elektrība par mājas apkuri ar zemes siltumu.

Lai precīzāk redzētu apkures patēriņu, tas pats atsevišķā grafikā tikai par apkuri:

Gada laikā patērētas 1966 kWh, kas ir par trešdaļu jeb 33% mazāk nekā iepriekšējā gadā! Samazinot mājas apkures temperatūru par ~1,5 grādiem, ietaupītas 1000 kWh gadā! Efektīvāk izmantots ZEMES siltums, mazāk tērējot elektrības siltumu.

Un galu galā sarēķināju arī, cik maksāju par apkuri (0.17 EUR/kWh, ieskaitot obligāto iepirkuma komponenti un citus maksājumus):

Novembris un decembris šogad bija tiešām silts, kā arī, atšķirībā no iepriekšējā gada, nedaudz samazināju vēlamo mājas temperatūru – no 23,5 grādiem uz 22 grādiem (ko kontrolēju ar diviem istabas termometriem). Vismaz gada otrajā pusē 22oC tika stingri ievēroti. Galu galā pats svarīgākais secinājums: Gada laikā elektrība šajā mājā, ar šo zemes siltumsūkni izmaksāja 334 EUR!

Esmu apmierināts! Somu māja ir bijusi laba izvēle un Gapsal OKS siltumsūknis tāpat!

Laimīgu Jauno Gadu! Lai visi labie plāni piepildās!

Rekuperācijas sistēmas ierīkošana

Pirms pārbūvēt bēniņus par mansarda stāvu, nolēmām ieviest svarīgu lietu, ko savulaik, taupot būvniecības budžetu, nebijām izdarījuši – ierīkot rekuperācijas sistēmu, kas katrā istabā nodrošinātu svaiga gaisa pieplūdi, turklāt atgūstot izplūstošā gaisa siltumu līdz pat 93%. Tādā ziņā labi, ka otro stāvu nebijām izbūvējuši jau sākotnējā būvniecības procesā, jo tagad bija lieliska iespēja bēniņos izvilkt rekuperācijas cauruļvadus uz visām pirmā un otrā stāva istabām. Ar noslēgtām otrā stāva sienām un grīdu tas vairs nebūtu bijis iespējams – tad atliktu vienīgi decentralizētā rekuperācija (skat. Google).

Lēmumu par rekuperācijas nepieciešamību pieņēmām, jo, gandrīz 3 gadus dzīvojot jaunajā mājā, secinājām, ka gaisa apmaiņa, vēdinot caur logiem un durvīm, ir nepietiekama un rada diskomfortu – salstot vai nemitīgi verot vaļā/ciet durvis un logus. Turklāt, zaudējot siltumenerģiju, palielinās arī elektrības rēķins.

Veicot cenu aptauju, noskaidrojās, ka mūsu lieluma mājai (~160 kvm, ~400 kubikmetru) rekuperācijas sistēma izmaksā sākot ar aptuveni 5000 EUR. Mūsu mājai rekuperācijas sistēmu ierīkoja lietuviešu firma UAB “IDV Group”, kura izplata Čehijas Republikā ražotas premium klases rekuperācijas iekārtas Atrea. Par tām esmu dzirdējis labas atsauksmes pat no viņu konkurentiem. Tomēr katrs pats lai veic cenu/specifikāciju aptauju un izvēlas sev piemērotāko sistēmu. Katrā ziņā darbi tika paveikti profesionāli, pietiekami ātri, viss tīri un kārtīgi.

Vienlaikus tika demontēti divi ventilācijas izvadi uz jumta no abu vannasistabu gaisa nosūcējiem – tie tagad vairs nav vajadzīgi, jo vannasistabu ventilācija iekļauta rekuperācijas sistēmā. Nospiežot vannasistabas gaismas slēdzi, ieslēdzas pastiprināta ventilācija, kas darbojas vēl kādu laiku pēc gaismas izslēgšanas.

Pagaidām sistēmu vēl nedarbinām, jo, kamēr bēniņu stāvs nav nosiltināts, rekuperācijas sistēma censtos piesildīt šobrīd vēl aukstos bēniņus, kas nav vajadzīgs. Zemāk ievietoju fotogrāfijas, pārsvarā no bēniņu stāva, kur redzama pati iekārta un cauruļvadi, kas ved uz pirmā stāva griestu difuzoriem un otrā stāva griestu plānotajām difuzoru vietām. Ja ir kādi specifiskāki jautājumi, jautājiet komentāros, centīšos papildināt rakstu, balstoties uz jautājumiem (ja spēšu atbildēt uz tehniskiem jautājumiem).

Mājas pārbūves projekts

Jā, jā, tieši tā – nepilnus 3 gadus pēc mājas pabeigšanas esam sākuši pārbūvi! Proti, esam sākuši izbūvēt mansarda stāvu (kur šobrīd ir aukstie bēniņi) un ierīkojuši visā mājā (t.sk. topošajā jumta stāvā) aktīvo ventilāciju ar siltuma atgūšanu – rekuperācijas sistēmu. Par to visu nedaudz sīkāk – turpmākajos rakstos!

Protams, lai sāktu pārbūvi, ir nepieciešams saskaņot pārbūves projektu. Oficiāli ir nepieciešams iesniegt 2 veida projektus būvvaldē – vispirms jāsaskaņo būvprojekts minimālajā sastāvā, tad tiek izdoti noteikumi pilnajam projektam un tiek taisīts pilnais projekts. Tomēr, ja arhitekts spēj paredzēt, kādas būs prasības pēc būvprojekta minimālajā sastāvā, tad var mēģināt sniegt uzreiz pilno projektu, kas ietver visu nepieciešamo. Tā darīja arī mūsu arhitekts Matīss Zemītis, un tika galā viņš izcili, jo pārzina normatīvu prasības (atšķirībā no dažiem labiem vecajiem arhitektiem, kuri neseko līdzi likumdošanas izmaiņām). Viņa arhitektu biroja mājaslapa – www.zarch.lv. Būvprojekta izmaksām klāt jārēķina arī būvinženiera atzinums, kas jādabū un jāpievieno projektam.

Vēl kopā ar būvprojektu bija būvvaldei jāiesniedz tehniskās apsekošanas atzinums (speciālists apseko māju, un tas nemaz nav tik lēti kā varētu likties), jauns energoefektivitātes sertifikāts, visu risku apdrošināšanas polise un aizpildīta pieteikuma forma.

Jumta stāvs papildus mūsu mājas platībai dos 50 kvm, tomēr oficiāli papīros skaitīsies 42 kvm, jo jumta slīpuma dēļ gar telpu malām būs zemāki griesti. Tas pat ir labi – gar malām vienalga var izvietot mēbeles (kumodes, piemēram, vai gultas), tomēr īpašuma nodoklis par šiem 8 kvm, cik saprotu, nebūs jāmaksā. Zemāk ievietoju skices (iekļaujot arī pirmo stāvu, kas jau tika pabeigts pirms 2 gadiem). Kā redzat, jumta stāvā izvietoti 4 jauni logi – 2 Velux jumta logi un 2 SIA Somu Māja (Skaala ražojuma) logi galos.