Apkures izdevumi pēc 2. stāva izbūves un elektrības izdevumi pēc rekuperācijas ierīkošanas

Kā jau redzat agrākajos šī bloga rakstos, 2018. gada sākumā mājai pievienojās divas “ekstras”:

  1. Aukstais bēniņu stāvs tika pārbūvēts par siltinātu mansarda stāvu ar logiem un silto grīdu papildus 50 kvm platībā.
  2. Visā mājā (gan 1. stāvā, gan mansarda stāvā) tika ierīkota centralizēta rekuperācijas vēdināšanas sistēma.

Kas man likās interesanti – paskatīties, kā mainās apkures izmaksas pēc šīm abām izmaiņām. Salīdzinājumam izvēlējos 2017. un 2019. gadu, izlaižot 2018. gadu, kurā notika izbūves darbi, līdz ar to tajā nav objektīvu skaitļu par apkuri, jo bija siltuma zudumi bēniņu būvdarbu laikā. Apkures izmaksas, bez šaubām, tika prognozētas lielākas, jo gan pieaug apsildāmo telpu platība par 46%, gan arī aktīvā vēdināšana atvēsina telpas, kas ir papildus jāsilda. Protams, rekuperācijas sistēmas ideja ir atgūt izplūstošā gaisa siltumu, tomēr jebkurā gadījumā ienākošais gaiss vienalga ir vēsāks nekā iekštelpu gaiss un ir jāpiesilda.

Zemāk pievienoju 2017. un 2019. gada enerģijas patēriņa grafikus – zilā krāsā ar apkuri un silto ūdeni nesaistītā elektroenerģija, sarkanā krāsā siltā ūdens sildīšana (tā ir vairāk teorētiska un saglabājas nemainīga abos gados), zaļā krāsā apkure.

El-2017-visa

El-2019-visa

Pieauguši zilie stabiņi (ar siltumu nesaistītā elektrība) un zaļie stabiņi (apkure). Ar siltumu nesaistītā elektrība pieaugusi rekuperācijas iekārtas darbināšanas dēļ. Savukārt apkures izmaksas augušas palielinātās mājas platības dēļ. Ar siltumu nesaistītais elektrības patēriņš audzis par 20% (2017.g. 1696 kWh, 2019.g. 2041 kWh) – tas ir uz rekuperācijas sistēmas darbināšanas rēķina (tā darbojas visu laiku ar 30% jaudu). Savukārt apkures izmaksas augušas par 36% (2017.g. 1966 kWh, 2019.g. 2681 kWh), kas aptuveni arī būtu gaidāms, palielinot telpu platību no 113 uz 165 kvm (t.i., par 46%) un ņemot vērā, ka mansarda stāvā ir zemāki griesti, tātad gaisa kubatūra pieaug mazāk nekā grīdas platība.

No elektrības patēriņa starpības var spriest, ka rekuperācijas ventilācijas darbināšana ar 30% jaudu gadā ir papildus prasījusi 345kWh elektroenerģiju. Ja pieņem, ka 1 kWh izmaksā 0.17 EUR, tad gadā visas mājas pastāvīga ventilācija patērējusi 58,65 EUR jeb 4,89 EUR/mēnesī.

Secinājums ir tāds, ka otrā stāva izbūve ir bijusi kvalitatīva (to veica “Simts nami”), jo energoefektivitāte saglabājas līdzšinējā. Kā arī tas, ka par aktīvo ventilēšanas sistēmu nākas nedaudz piemaksāt elektrības rēķinā, tiesa gan – no rekuperācijas atgūstam arī kādu daļiņu siltuma.

 

Kāpnes

Kāpnes pasūtījām no galdnieka Egila Kalniņa (tel. 27751879). Pārrunājot mūsu vēlmes, galdnieks parādīja dažādus savus darbus. Mums gan bija savs kāpņu modelis iecerēts, un tādu tad arī meistars uztaisīja. Termiņi bija pieņemami, cena arī. Ja kādam ir jautājumi, iespējams, ka meistars komentāros varēs sīkāk atbildēt. Kopumā jāsaka, ka sadarbība un komunikācija bija ļoti pozitīva, termiņi daudzmaz tika ievēroti, par kāpnēm – tiešām prieks!

IMG_3701IMG_3703IMG_3700IMG_3707IMG_3708IMG_3712IMG_3715

 

Somu mājas mansarda stāvs gatavs!

Nupat meistars piestiprināja grīdlīstes, ar ko arī Simts Namu iekšdarbi ir pabeigti (fasādes pusē vēl logu ailes apdarinās), varam sākt ievākties! Par kāpnēm būs atsevišķs ieraksts, jo tur vēl palicis dažas līstes pielikt. Kā redzat bildēs, durvis nācās pasūtīt pie galdnieka (Jānis Lācis, tel. 29454256), jo griestu slīpuma dēļ durvīm sanāk augšpusē “nošķelts” stūris. Bet jāsaka, ka griestu augstums neliekas problēma. Mans augums ir 1,83 m (griesti 2,30m), varu staigāt brīvi, un arī psiholoģiski/optiski baltais krāsojums padara telpu pietiekami plašu, neuzbāzīgu. Uz grīdas – līmēts trīsslāņu koka parkets. Vidustelpā, kur ir jumta logs un rekuperācijas iekārta, ir iespējams iebūvēt virtuves iekārtu (rekuperators sanāktu tajā iekšā, tas arī papildus slāpētu skaņu) ar visām virtuves iekārtām. Zem jumta loga var novietot nelielu pusdienu galdu. Arī vannasistabā ir jumta logs, kas vienlaikus paaugstina griestus virs vannas, lai varētu brīvi stāvēt. Par platību runājot, pirms pārbūves bēniņos bija 50 kvm, bet tagad sienu dēļ platība ir mazliet mazāka – jāskatās, cik sarēķinās kadastrālajā uzmērīšanā. Atzīšos, kad šeit vēl bija tumšie, aukstie bēniņi (skatīt bildi zemāk), likās, ka pēc pārbūves liksies ļoti šauri, bet rezultāts rada pavisam citu iespaidu – gluži kā papildus dzīvoklītis ar divām guļamistabām, vannasistabu, garderobi (skapi) un virtuvi. Tā arī tas bija domāts, jo augšstāvā dzīvos bērni.

IMG_9234

IMG_3685IMG_3678IMG_3664IMG_3665IMG_3670IMG_3673IMG_3680IMG_3682IMG_3684IMG_3686IMG_3687IMG_3690IMG_3693IMG_3697

Pirmajā pārbūves mēnesī paveiktais

Neiedziļinoties detaļās, piedāvāju fotoreportāžu par pēdējā mēneša laikā (kopš rekuperācijas sistēmas izveides) veiktajiem darbiem – mansarda stāvā ielikti logi, nopakotas ārsienas un jumts, ievilkta kanalizācija un ūdens, sagatavota elektrības pievade, kā arī izbūvēta siltā grīda. Darbus tāpat kā mājas sākotnējās būvniecības laikā veic SIA Simts Nami. Darba temps tiešām ātrs, komunikācija ar būvniekiem ļoti konstruktīva.

Pirmajās bildēs redzami Velux jumta logi, kas tika ielikti pirmie – viens koka faktūras, otrs balts, mitrumizturīgs (vannasistabai). Pirmajā bildē var arī labi redzēt bēniņu stāvokli pirms siltināšanas un grīdas izbūves – zem dakstiņiem atrodas kondensāta membrāna, pirmā stāva siltinājumu nodrošina beramā vate, kurai ēkas vidusdaļā uzklāts izretināts dēļu latojums, kas līdz šim nodrošināja bēniņu izmantošanu mantu glabāšanai.

IMG_9246IMG_9253IMG_9258IMG_9264

Terminoloģijā es varētu kļūdīties, bet vienkāršiem vārdiem runājot, konkrētā kondensāta membrāna zem dakstiņiem nav paredzēta, lai tieši zem tās pakotu minerālvati, tāpēc zem membrānas bija jāveido vēdināšanas sprauga. Esot arī tādas membrānas, kam tas nav nepieciešams, bet ne mūsu gadījumā. No speciāliem saplākšņiem tika izveidota tāda kā ārējā “kārba” (ar spraugu no kondensāta membrānas), kurai no iekšpuses tika pakota minerālvate.

IMG_9399

Paralēli šiem darbiem tika ievietoti arī somu tipa koka logi (pasūtīti no SIA Somu Māja) ēkas galos. Logi būtiski atšķiras no Latvijā parasti izmantotajiem ar to, ka ir divviru. Ārējais stikls atrodas alumīnija rāmī, kam ir izcila noturība pret ārējās vides ietekmi, kamēr iekšējā stikla pakete atrodas koka rāmī. Logus jau trīs gadus izmantojam pirmajā stāvā (Somu mājas tiek ražotas rūpnīcā ar jau iestrādātiem šāda tipa logiem) un ar to funkcionalitāti un siltuma noturību esam ļoti apmierināti.

Pirmajā bildē var arī redzēt plēvi, ar ko tiek izolēta pilnīgi visa iekštelpa, spraugas aizlīmējot ar speciālu līmlenti. Mērķis – lai nekur netiktu cauri gaiss.

 

IMG_9750

IMG_9748IMG_9742

Tikmēr otra loga vieta ir gan sagatavota, bet pats logs vēl nav ielikts, jo caur frontonu tiek augšstāvā nogādāti būvmateriāli – vate, reģipsis.

IMG_9756

Kad sienas un griesti nopakoti ar vati un izolēti ar plēvi, tiek izbūvēta siltā grīda, kas šajā gadījumā tiek veidota no četrām reģipša kārtām. Apakšā tiek klāts cietais grīdas reģipsis, tad pa virsu divas parastā reģipša kārtas, kurās izfrēzē gropes siltās grīdas caurulēm.

IMG_9680

Darbs neaizņēma daudz laika – vienas dienas laikā meistars izfrēzēja gropes (augšējais attēls), nākamās pus dienas laikā izvilka caurules (apakšējie attēli).

IMG_9697

IMG_9702

Kad caurules ieklātas, gropes aizpilda ar flīžu līmi, un ar to pašu flīžu līmi pielīmē augšējo, noslēdzošo cietā reģipša kārtu. Zemāk redzams jau gala rezultāts – augšējais cietā grīdas reģipša slānis.

IMG_9724

Kāpņu ailē no sāniem labi redzams viss grīdas “pīrāgs” – četras reģipša kārtas. Apakšējā un augšējā (pielīmēta ar flīžu līmi) ir cietā kārta, bet pa vidu divas parastās, kurās iefrēzētas un ieklātas siltās caurules.

IMG_9727

Tas arī pagaidām viss – tuvākajā laikā notiks sienu un griestu izšūšana ar reģipsi, elektrības vadu vilkšana un starpsienu izbūve.